Pēdējā laikā, Latvijas hokeja izlasei sākot gatavoties pasaules čempionātam, katru gadu aktualizējas jautājums par spēlētāju līgumu apdrošināšanu, kas jau bijusi par iemeslu atteikumam spēlēt valstsvienībā.
Arī šogad ne reizi vien sportistu komentāros tika uzsvērta šīs apdrošināšanas nepieciešamība, tāpēc portāls "Delfi" nolēma noskaidrot, kāpēc tā ir tik būtiska un, kā mēdz teikt, "kas lācītim vēderā".
Sākot sagatavošanās ciklu, Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadība 19. martā informēja, ka ar šo datumu ir apdrošināta visu izlases kandidātu veselība, bet līgumu apdrošināšanai nepieciešama finansiāla palīdzība no valsts puses, jo šīs polises esot ļoti dārgas. Savukārt 9. aprīlī LHF izplatīja informāciju, ka ar šo datumu parakstīts līgums arī par šo apdrošināšanu. No šīs informācijas gan izriet, ka pirmajās divās pārbaudes spēlēs Norvēģijā 6. un 7. aprīlī Latvijas izlasē spēlējošajiem hokejistiem spēkā bija tikai veselības apdrošināšana.
13. aprīlī Latvijas Nacionālā sporta padome lēma Ministru kabinetam lūgt piešķirt līdzekļus līdz 75 000 eiro apmērā, lai segtu Latvijas vīriešu hokeja izlases spēlētāju apdrošināšanas izmaksas, un 24. aprīlī MK sēdē lēma par naudas piešķiršanu.
Precīzā polises cena gan kļūs zināma tikai brīdī, kad izlase būs pilnībā nokomplektēta un komandā būs palikuši tie hokejisti, kas spēlēs šāgada pasaules čempionātā, jo no šo konkrēto sportistu līgumu apmēra tiek rēķināta polises cena, portālam "Delfi" skaidroja LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Līdz 30. aprīlim jāveic polises pirmās daļas samaksa, kas ir 40 tūkstoši eiro, pēc tam tiks veiktas izmaiņas atbilstoši situācijai izlasē un LHF samaksās pārējo daļu.
Sportistu līgumu apdrošināšana par valsts budžeta līdzekļiem notikusi arī iepriekš un arī citos sporta veidos, konkrēti basketbolā, kad bija jānodrošina Ņujorkas "Knicks" zvaigznes Kristapa Porziņģa spēlēšana Latvijas izlasē "Eurobasket 2017". Par viņa apdrošināšanu vien Latvijas Basketebola savienība (LBS) samaksāja 123 tūkstošus eiro, kamēr otra NBA spēlētāja Dāvja Bertāna apdrošināšanas polise izmaksāja 35 tūkstošus eiro.
Izlases spēlētāju līgumu apdrošināšana nav jaunums – tā veikta arī iepriekšējās izlases un federācijas vadības laikā. Kā portālam "Delfi" pastāstīja bijušais izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks, šo polišu iegāde vienmēr darbietilpīgs process, jo tas ir specifisks pakalpojums, ko piedāvā tikai ārzemju kompānijas Ziemeļamerikā un Eiropā. Tomēr Latvijas hokeja izlases spēlētājiem vienmer bijusi apdrošināta ne tikai veselība, bet arī līgumi. Tas gan nav bijis aktuāli laikā, kad Latvijas izlase vēl bija ceļā uz augstāko divīziju, jo pašos pirmsākumos spēlētājiem nebija tik lielu līgumu, nebija izveidota Kontinentālā hokeja līga (KHL), kas ieviesa korekcijas šajā jomā, skaidro Baldonieks. "Vēlāk daudzi sāka saņemt pieklājīgas algas, domāt par nākotni un uztraukties par to," saka bijušais izlases ģenerālmenedžeris.
Vēl līgumu apdrošināšana nebija aktuāla arī tāpēc, ka Ziemeļamerikas klubos spēlējošajiem bija privātā apdrošināšana līdz ar to LHF šī atbildība atkrita. Vēlāk NHL atteicās maksāt par hokejistiem, kas spēlē savu valstu izlasēs, un līguma apdrošināšana nonāca federāciju atbildībā.
Tomēr iepriekšējās LHF vadības laikā spēlētāju līgumu apdrošināšana netika uzvelta uz valsts budžeta pleciem, atceras Baldonieks.
Tāpat bijušais izlases ģenerālmenedžeris noraida iespēju, ka valstsvienības spēlētāju līgumi uz pasaules čempionāta laiku netiktu apdrošināti, tā ir obligāta prasība, un arī hokejisti to zina, tāpēc runas par apdrošināšanas neesamību viņš uzskata par neadekvātām.
Šķetinot apdrošināšanas tēmu, "Delfi" noskaidroja, ka Latvijas izlases spēlētājiem faktiski ir divi "drošības spilveni" – veselības un negadījumu izraisītas invaliditātes, nāves un līguma apdrošināšana. Pirmo nodrošina pati federācija, otrajai ir iegādāta Londonas sindikāta "Lloyd" kompānijas "Markel" polise. Lielbritānijas sindikāts izvēlēts tāpēc, ka Latvijā neviena kompānija šādu apdrošināšanu nepiedāvā. Latvijas izlases hokejistu apdrošināšanu veikuši Latvijas pārdošanas brokeri "Partner Broker", ziņoja LHF.
"Pie mums nepiedāvā ļoti daudzus apdrošināšanas veidus, jo nav tirgus, pat Baltijas līmenī, vai arī pieprasījums ir tik mazs, ka apdrošinātājam šie veidi nav interesanti, un te nav runa tikai par sportu, bet arī biznesu, uzņēmējdarbības riskiem. Latvijā nav un nebūs iespēja apdrošināt šādus riskus, to iespējams izdarīt tikai ārvalstīs," portālam "Delfi" pastāstīja "Partner Broker" pārstāvis Jānis Jēkabsons. "LHF gadījumā tika aptaujāti vairāk nekā 10 apdrošinātāji, izeju uz konkrēto apdrošinātāju piemeklēja Londonas brokeris. Veicām pieprasījumu un viņi gāja pie "Lloyd". Mēs faktiski saņēmām "iepakotu" risinājumu, protams, piestrādājam pie niansēm, kas mums būtiskas, bet tas arī viss. Mēs labprāt apkalpotu arī citu sporta veidu federācijas – "iepakojot" vairākus klientus, varētu saņemt interesantākus nosacījumus, bet katrs iet savu ceļu, tas atkarīgs gan no sporta veida, gan finansējuma. Rezultātā pieprasījumi tiek skatīti katrs individuāli, "case by case"".
"No decembra sākuma intensīvi strādājām, un esam noslēguši polises līgumu. Šī polise saucas "negadījumu un slimības apdrošinājumu polise profesionālajā sportā" – mums bija svarīgi panākt šo "profesionālajā sportā"," skaidro LFH ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. "Tas ietver sevī visu, kas attiecas uz jebkāda veida traumām, negadījumiem, kas var rasties treniņu un sacensību laikā. Tur detalizēti aprakstīts, kas ir profesionālais sports. Šī apdrošināšanas polise nav tas vienkāršākais dokuments, es arī tagad esmu to izlasījis – apraksts uz 17 lapām un pati polise ar pielikumiem ir 28 lapas."
Līgumu apdrošināšana nozīmē, ka hokejists traumas gadījumā no apdrošinātājiem saņem prēmiju atbilstošu viņa līguma apmēram, kamēr notiek ārstēšanās un rehabilitācija. Savukārt tiem hokejistiem, kam turnīra laikā nav spēkā līguma ar klubu, tiek ņemta vērā pēdējā līguma summa. Līdz ar to finansiāla drošība ir jebkuram profesionālam hokejistam.
"Spēlētāju interesē, kas notiek ar viņa līgumu, ja viņš, piemēram, 3. maijā dabū traumu un ilgtoši nevar spēlēt," polises būtību skaidro Koziols. "Visiem spēlētājiem, kam ir 28 gadi un mazāk, pilnā apmērā apdrošināts pagājušā gada līgums. Ja hokejists pirms PČ gūst traumu, vienu mēnesi neko nesaņem – pašrisks ir viens mēnesis, bet ar 3. jūniju sāk saņemt ikmēneša samaksu proporcionāli savam līgumam. Ja līgums bijis 10 000 gadā gadā, šī summa tiek izdalīta uz mēnešu skaitu un katru mēnesi saņem attiecīgo summu līdz brīdim, kamēr var sākt spēlēt. Hokejisti, kas ir vecāki par 28 gadiem, samaksu saņem 120 dienas. Šis apdrošināšanas līgums attiecas gan uz tiem, kam ir noslēgti līgumi, gan uz tiem, kam nav."
"Hokejistiem interesē, kā tas praktiski darbojas, cik ilgi viņiem maksās prēmiju. Mums kā federācijai svarīgs ir punkts par mūsu atbildību – kādas procedūras mums ir jāveic, kam jāzvana, kam jāsūta," saka Koziols. "Es spēlētājus saprotu, viņi grib justies droši un tā ir normāla prasība modernajā pasaulē, īpaši tiem, kam nav līguma. Pilnīgi pareizi dara, ka prasa un interesējas."
"Cerēsim, ka tāda situācija nebūs," pa to, kā notiek prēmiju izmaksa spēlētājiem, nosaka LHF ģenerālsekretārs. "Tas nenotiek 24 h laikā, kā jebkura apdrošināšanas gadījuma izskatīšana. Procedūras, dokumenti, pārbaudes, jo ir bijuši arī negodprātīgi gadījumi. Galvenais, lai hokejistiem ir drošības sajūta, lai var koncentrēties uz saviem pienākumiem un spēlēt, lai nav jādomā, kas būs ar ienākumiem, ģimeni."
"Izvērtējot iepriekšējo gadu pieredzi, arī konsultējoties ar klubiem, secinājām, ka diemžēl Latvijā efektīva un spēcīga veselības apdrošināšanas polise ir tiešām dārga, tā izmaksā vairāk nekā mums būtu pašiem jāmaksā par spēlētāju gūtajām traumām, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju," veselības apdrošināšanas nianses LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. "Tā ir ne tikai ar mums, bet arī citās federācijās, tāpēc mēs spēlētājiem esam iedevuši līgumus, kuros LHF uzņemas pilnīgu atbildību spēlētāju veselības lietu risināšanā. Proti ja kāds gūst traumu, mēs organizējam un apmaksājam pilnīgi visu, sākot ar diagnostiku, attiecīgo ārstēšanu – operācija, ģipši, plāksteri, žņaugi, attiecīgi pēc tam rehabilitāciju, fizioterapeitus, konsultācijas – to visu apmaksā un risku uzņemas LHF nevis apdrošināšanas kompānija X. Mums ir profesionāla komanda, pieredzējis ārsts, spēcīgi un profesionāli fizioterapeiti, līgumi ar ārstniecības iestādēm, kas var šos pakalpojumus sniegt. To LHF apmaksā no sava budžeta, un tas mums sanāk lētāk."
Lai arī spēlētāju līgumu apdrošināšana ir ļoi svarīgs arguments spēlēšanai izlasē ar pilnu atdevi, vēsture liecina, ka, par laimi, Latvijas valstsvienības hokejistiem šo polisi nācies izmantot ļoti reti, Māris Baldonieks atceras tikai pāris gadījumus. Taču drošības sajūta ir svarīgākais, jo, kā saka, hokejs ir hokejs...
