Foto: LETA
Pavasaris allaž tiek sagaidīts hokeja zīmē – vieni vadošajās līgās mēro spēkus izslēgšanas spēlēs, cīnoties par vērtīgām trofejām (Stenlija, Kaldera kauss u.c.) klubu līmenī, bet citi pievēršas izlasēm, piedaloties pasaules čempionātā. Prieks, ka arī šogad Latvijas izlase ir starp planētas stiprākajām valstsvienībām.

Šogad izlasi ceļā pretim lolotajam ceturtdaļfinālam mūs ved Bobs Hārtlijs, kurš, lai gan ar komandu vēl nav tik ilgi, ar savu ASV raksturīgo atvērtību, prasmīgo komunikāciju un zināšanām jau iekritis daudzu latviešu sirdīs. Arī gāzes Jura vērīgā acs šo talantu nepalaida garām, izmantojot iespēju izteikt sadarbības piedāvājumu Hārtlijam. Acīmredzot viņā saskatīta Mesija jeb cilvēks, kurš uzņemsies "lāpīt" gan sportiskā, gan reputācijas ziņā sacaurumoto "Rīgas Dinamo" kuģi. Vēl jau rindā uz Hārtliju gaida Šveices "Fribourg-Gotteron", kam solīta atbilde pēc čempionāta.

Neskatoties uz to, ka Pasaules čempionāts Latvijas izlasei iesācies pārsteidzoši veiksmīgi, tas nenotušē problēmas pašmāju hokejā, īpaši t.s. "tautas" komandas "Dinamo Rīga" saimniecībā. Visiem zināms, ka Savickis ar paaugstinātiem gāzes tarifiem ir "uzkrāvis" šo komandu uz jau tā nogurušajiem un nabadzībā grimstošajiem Latvijas tautas pleciem. Zināms, ka tauta neseko līdzi šai komandai. Patiesa tautas komanda ir Latvijas nacionālā izlase. Šīs komandas spēles pasaules čempionāta elites grupā katru pavasari emocionāli paceļ visu Latviju. Tauta no sirds jūt līdzi savai izlasei. "Dinamo Rīga" funkcionāri ik brīdi mēģina atzīmēt it kā savu ieguldījumu šajā komandā.

Šeit nepieciešams nedaudz iedziļināties – kas tad ir veidojis šo komandu un kas nosaka toni tajā. Noteikti ne "Dinamo Rīga", jo šis klubs savā struktūrā nav sagatavojis nevienu spēlētāju. Viņi to nemaz nespēj izdarīt, jo viņiem bez komandas neeksistē struktūra jeb piramīda no bērnu hokeja līdz profesionāliem spēlētājiem. Visi izlases spēlētāji ir sagatavoti, pateicoties vecāku entuziasmam un hokeja federācijas aktivitātēm visās spēlētāju vecuma grupās. Citu valstu hokeja saimniecībās par katru sagatavoto profesionālo spēlētāju tiek kompensēts gan klubam, gan hokeja federācijai. "Dinamo Rīga" savu sagatavoto spēlētāju nav bijis un arī nebūs, jo katru gadu gadu visi spēlētāji starpsezonas posmā tiek atlaisti un komanda tiek veidota no jauna. Arī šogad "Dinamo Rīga" starpsezonu sagaidījuši ierastajā ritmā – bez spēlētājiem, bet ar ierastajiem solījumiem par labāku dzīvi. Par kādu spēlētāju sagatavošanas sistēmu un piramīdas struktūras veidošanu var būt runa! Ja aprises par spēlētāju sastāvu kā allaž ir, maigi sakot, neskaidras, tad funkcionāri gan ir zināmi – Ģirts Ankipāns būs ģenerālmenedžeris, bet Normunds Sējējs nomainījis savu ampluā – jaunajā sezonā būs Savicka padomnieks.

Tajā pašā laikā Savickis un pārējie "Dinamo Rīga" funkcionāri plātās ar savu ieguldījumu Latvijas hokeja sasniegumos. Ar tādu attieksmi pret spēlētājiem "Dinamo Rīga" arī turpmāk nīkuļos pa Krievijas hokeja līgu (KHL). Brīnos kā profesionāli spēlētāji pieļauj šādu bezceremoniālu, negodīgu attieksmi pret sevi.

Turpinot jautājumu par Latvijas nacionālās hokeja izlases šodienu, es kā Latvijas patriots un sporta fans esmu ļoti gandarīts un priecīgs par ļoti veiksmīgi uzsākto šī gada pasaules čempionātu. Ķelnes arēnā skan Latvijas himna! Tomēr mani ļoti pārsteidz Latvijas hokeja federācijas valdes un tai tuvu stāvošu personu paustais – redzat ko mēs esam izdarījuši! Taču ir zināms, ka šie spēlētāji ir veidojušies 15-20 gadu garumā, kad hokeja saimniecību vadīja cita valde. Viennozīmīgi – viss, kas šobrīd ir sasniegts, ir citu cilvēku, precīzāk – iepriekšējās valdes nopelns. Pusgada laikā, kamēr pie "šprices" ir jaunā valde, nav iespējams sagatavot materiālu jaunai komandai. Esiet aktīvi, pacietīgi un godīgi pret sabiedrību un jūsu ieguldījums Latvijas hokejā pēc desmit gadiem atbilstoši tiks novērtēts. Es no sirds novēlu Latvijas nacionālajai izlasei turpināt spēlēt pasaules čempionāta elites grupā, kā arī regulāri Olimpisko spēļu finālturnīrā, kā tas bija pie iepriekšējās valdes – četras reizes pēc kārtas Olimpisko spēļu finālturnīros.

Starp citu, runājot par LHF: pēdējo 7 mēnešu laikā, neskaitot Hārtlija piesaistīšanu, nav nekas daudz dzirdēts par jaunās valdes aktivitātēm. Jā, ir vēlme izveidot studentu komandu, ja šāda prakse ir pierādījusi sevi Ziemeļamerikā, kur studentu sports ir viens no skatītākajiem. "Labi", ka par piemēru tiek ņemta ASV, kas saimniecības, kultūras un iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti "līdzīga" Latvijai. Kā allaž, ideja paņemta "no gaisa", tagad meklēsim naudu līdz iecere nomirs dabīgā nāvē. Gluži kā priekšvēlēšanu laiks – jo skaļāk, jo labāk – nav svarīgi, cik reāli solījumu realizēt.

Jāmeklē nauda utopiskām iecerēm, bet nevar sakārtot citas vienkāršas lietas – piemēram, Latvijas hokeja izlasei nav ģenerālmenedžera un jaunais izlases treneris spiests nodarboties ar saimnieciskām lietām, piemēram, Žoram Pujacam jāpasūta slidas. Nemaz nerunājot par to, kādā veidā notika izlases kandidātu atlase. Kādu padomu iesaka spēlētājs, cits pats piesakās izlasei, bet vēl kāds nevar saņemties spert pirmo solu un uzaicināt spēlētāju uz izlases nometni. Var redzēt, ka Rīgas "Dinamo" īstenotā "emulatora" vadības princips – viens dara visu – tiek integrēta arī Latvijas izlasē. Profesionāli!

Iepriekš kuluāros kā ģenerālmenedžera amata kandidāts tika locīts Sanda Ozoliņa vārds. Lēmumu pieņēmēji saka, ka Sandis lēmumu pieņēmis pārāk vēlu – līdz tam paši visu jau paspēja izdarīt, t.i. izdomājuši, ka varētu visu nogrūst kādam citam. Lai tiek galā! Citu starpā, izlasei nav arī oficiāla vārtsargu trenera, kas ir norma jebkurā sevi cienošā profesionālā komandā. Jā, ir bijušais vārtsargs Žaks Klutjē, taču viņa tiešie pienākumi esot citi.

Nomainoties LHF valdei, Savickis ticis pie kārtīga medus poda ar spēcīgām svirām, lai gan sportā viņa saimniekošanas prasmes nepārliecina, un runa nav tikai par "Dinamo Rīga" nīkuļošanu. Par to, cik viņš labs federācijas "pārvaldītājs", Latvijas Tenisa federācijas prezidēta amatā, liecina arī Latvijas tenisa izlases pēdējie rezultāti. Esam "veiksmīgi" izlidojuši uz zemāko Eiropas grupu, kad bezcerīgi zaudējām Marokas sportistiem. Nevēlos kritizēt tenisistus (kāds līmenis ir, tāds ir), taču savienības vadītāja nespēja atrast kopsaucēju ar mūsu labāko tenisistu, kurš jebkādā sportiskajā formā būtu noteicošais faktors vietas saglabāšanā vismaz Eiropas/Āfrikas zonas 2. grupā, ir zem katras kritikas. Manā skatījumā – šis zaudējums norakstāms tīri uz vadoņa neprasmi komunicēt un vadīt sporta struktūras.

Sabiedrībai nepamanīti nepalika arī šī paša kunga viena no Latvijas pēdējās desmitgades izcilākā, ja ne paša izcilākā, sportista – skeletonista Martina Dukura un viņa ģimenes locekļu publiskie pazemojumi. Tas ir nepiedodami Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklim.

To, vai Hārtlijs pieteiksies kā "Dinamo Rīga" glābējs un/vai to arī izglābs, arī rādīs laiks. Pats gan esmu pārliecināts, ka problēma neslēpjas trenerī, bet gan pašas vadības prasmē salikt puzles gabaliņus. Līdzīgi kā ar LHF valdes maiņu – zināms, ka jaunas slotas tīri slauka, tik šoreiz tās izrādījušās pārāk tīras – aizslaucītas arī labi funkcionējošas iestrādnes.

Kāda ir šī gada bilance? U-20 un U-18 hokeja izlases izkrita uz 1. divīziju, bet Latvijas sieviešu izlase neiekļuva 1. divīzijā. "Dinamo" sausie zāģi un kārtējais fiasko – vai PČ dzēsīs mieles? Vai Rīgas "Dinamo" reputāciju glābs izlases veiksmīgais sniegums?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!