Divkārtējais olimpiskais un pasaules čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs atklāj, ka, lai gan velosipēdi pamatā visiem sportistiem ir līdzīgi, katrs braucējs tos pielāgo savām vajadzībām.
"BMX riteņbraukšana ir ekstrēms sporta veids. Tā ir ātra, pilna adrenalīna un aizraujoša. Ir aizraujoši to skatīties, bet vēl aizraujošāk ir braukt pašam."
Astoņi dalībnieki nostājas pie starta, un viņiem pēc robežsienas nokrišanas jāpieveic no aptuveni 300 līdz 400 metru gara ar dažādiem šķēršļiem bagāta trase, kurā parasti ir trīs līkumi, viņš stāsta. "Tad es sacenšos ar tiem pārējiem septiņiem, lai finiša līniju sasniegtu pirmais. Tas ir BMX," stāsta Štrombergs.
Viņš norāda, ka, lai gan visiem velosipēdiem pamatā detaļas ir līdzīgas, katrs sportists savu braucamrīku ir ļoti personalizējis. Tie visi ir ātri un sagatavoti lēkšanai, bet tomēr nav paredzēti triku izpildei parkā, bet gan sacensībām.
"Vienmēr ir tās mazās detaļas, kuras katrs braucējs izvēlas. Man ir viens no smagākajiem BMX velosipēdiem, jo arī es pats esmu, iespējams, viens no lielākajiem un smagākajiem šajā sporta veidā. Daudzi izvēlas oglekļa šķiedras rāmjus - tie ir vieglāki un mūsdienās daudz populārāki, bet man patīk alumīnija, jo man patīk izjust nelielu elastību, ieejot līkumos. Ar oglekļa šķiedras rāmjiem tas nav iespējams.
Manam velosipēdam ir 20 collu riteņi. Tādi ir noteikumi, visiem jābūt 20 collu riteņiem, profesionālajā sportā nav iespējams izvēlēties citus izmērus. Manam velosipēdam ir tikai vienas bremzes, un es cenšos tās daudz neizmantot. Jo mazāk bremzē, jo ātrāk tu brauc.
Tam ir arī tikai viens zobrats, kurus var mainīt starp sacensībām, bet parasti tā arī paliek viens. Fiksētās sistēmas pedāļi ir ļoti svarīgi BMX riteņbraukšanā - mēs nofiksējamies, un no tā brīža viss atkarīgs no spiediena, ar kādu virzi pedāli. Es teiktu, ka ar šādiem iespējams iegūt par 50% labāku rezultātu nekā ar parastajiem pedāļiem.
Mums ir sēdeklis, taču to mēs noskrūvējam pēc iespējas zemāk, lai tas netraucē. Jo sacenšoties mums ir jābūt stāvus pozīcijā - kad mēs lecam vai gatavojamies lēcienam, ir daudz jākustas, piemēram, jāsaliec kājas," stāsta čempions.
Tāpat Štrombergs atklāj, ka ikviens sportists cenšas sevi pasargāt no traumām, cik vien tas ir iespējams. Tā dēļ tiek vilktas ķiveres un aizsargi, taču no kaulu lūzumiem, diemžēl neviens nav pasargāts.
