Dzimšanas diena šodien ir divu olimpisko spēļu dalībniecei peldētājai Agnesei Ozoliņai. Viņa startēja 50 m un 100 m distancēs brīvajā stilā. Ozoliņa 52 reizes bija Latvijas čempione.
Jubileja šodien ir vienai no savulaik izcilākajām un populārākajām vingrotājām rumānietei Nadjai Komaneči. Trīs no savām piecām olimpiskajām zelta medaļām viņa ieguva 1976.gadā Monreālā. Komaneči bija tikai 14 gadu un viņa kļuva par pirmo vingrotāju, kas olimpiskajās spēlēs saņēma iespējami augstāko atzīmi – 10,0. Monreālā Komaneči kļuva par jaunāko olimpisko čempioni daudzcīņā. Pavisam viņa rēķinā ir 9 olimpiskās medaļas. Komaneči kļuva par pirmo, kas trīs reizes pēc kārtas uzvarēja Eiropas čempionātā daudzcīņā, bet pasaules čempione viņa ir bijusi vienreiz.
Dzimšanas diena šodien 1988.gada Eiropas čempionam Nīderlandes futbola izlases sastāvā Vimam Kīftam (dz.1962). Spēlēdams "Ajax" un PSV "Eindhoven" komandās viņš 6 reizes bija Nīderlandes čempions, bet 1988. gadā Eindhovenas komandas rindās ieguva Čempionu kausu.
Dzimšanas diena šodien arī 1994.gada pasaules čempionam boksā Maiklam Mūreram (dz.1967). Toreiz viņš pārspēja Evanderu Holifīldu un kļuva par čempionu WBA un IBF versijās. Pēc apmēram 7 mēnešiem Mūrers zaudēja ar nokautu veterānam Džordžam Formenam, bet 1996.gadā pārspēja vācieti Akseli Šulcu un atguva titulu IBF versijā. Pasaules čempiona titulu WBO versijā pussmagajā svarā Mūrers aizstāvēja 6 reizes. Mūrers savā profesionālā boksera karjerā ir aizvadījis 47 cīņas, no kurām tikai 4 ir zaudējis, toties 37 uzvarējis ar nokautu.
Dzimšanas diena šodien ir Sidnejas olimpisko spēļu čempionei 400 m/b skrējienā Irinai Privalovai. Savulaik viņa bija viena no labākajām sprinterēm pasaulē (1992.gada olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēja 100 distancē, Eiropas čempione 100 m un divreiz 200 m distancēs, pasaules čempione telpās 60 m un 200 m distancēs, kā arī joprojām pasaules rekordiste telpās 60 m distancē – 6,92 s) pārkvalificējās uz garo barjersprintu un tieši šajā disciplīnā kļuva par olimpisko čempioni.
Dzimšanas diena šodien ir pazīstamajai amerikāņu daiļslidotājai, 1991.gada pasaules vicečempionei Toņai Hārdingai. Viņs kļuva par pirmo sievieti pasaulē, kas izpildīja divus trīskāršos Aksela lēcienus savā programmā.
1994.gadā 54 gadu vecumā mira trīskārtējā 1960.gada olimpisko spēļu čempione amerikāņu sprintere Vilma Rūdolfa. Bērnībā Rūdolfa slimoja ar poliomelītu un tikai 12 gadu vecumā viņa sāka normāli staigāt. Jau pēc četriem gadiem 1956. gadā Melburnas olimpiskajās spēlēs viņa ASV kvarteta rindās ieguva bronzas medaļu 4x100 m stafetē, bet 1960. gadā Roma uzvarēja 100 m, 200 m un 4x100 m stafetē. Rūdolfai paredzēja basketbola zvaigznes karjeru, taču viņa izvēlējās vieglatlētiku. Romas olimpisko spēļu 100 m skrējiena finālā Rūdolfa uzvarēja ar rezultātu 11,0 s un tas bija par 0,3 labāks nekā pasaules rekords, taču ceļavējš bija nedaudz par stipru – 2,75 m/s atļauto 2,0 m/s vietā...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
