Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zāle uz vienu vakaru kļuva par sporta slavas zāli - pēc divu gadu pārtraukuma atkalsatikšanos tur aizvadīja Latvijas Olimpiešu sociālais fonds (LOFS), ko vada izcilā basketboliste Uļjana Semjonova.
Zālē pulcējās īsta "zvaigžņu" komanda, un kopīgais medaļu, uzvaru, rekordu, vārtu un punktu skaits, ko šie seniori izcīnījuši un sakrājuši savu sporta gaitu laikā, ir vairāk kā iespaidīgs. Īpaši tika cildināts nupat Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) Slavas zālē uzņemtais šķēpmetējs Jānis Lūsis, svinīgajā un greznajā atmosfērā ar sporta kolēģiem tikās hokejisti Helmuts Balderis-Sildedzis un Uldis Opits, šķēpmetēja Elvīra Ozoliņa, leģendārās "TTT" komandas basketbolistes, olimpiskais čempions, volejbolists Ivans Bugaņenko, nupat "Latvijas Sporta gada balvai" par mūža ieguldījumu nominētais žurnālists Miķelis Rubenis, basketbola treneris Armands Krauliņš, bijušais Latvijas PSR sporta dzīves vadītājs Daumants Znatnajs un citas sporta personas.
"Cīnāmies, cenšamies palīdzēt," par sava fonda darbu stāsta Uļjana Semjonova. "Meklējam atbalstītājus, sponsorus, kas palīdzētu apmaksāt medikamentus, ārstēšanos, operācijas. Paldies arī tiem, kas dod "graudā" - pārtikas produktus, maizi, kartupeļus. Lai arī ko mēs atvestu, vecie cilvēki ir ļoti priecīgi. Tas ir darbs, kas aizņem manu galvu visas 24 stundas dienā, jo viņu man tomēr ir divi simti, sporta senioru! Fonda prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kad tiekamies, jautā, kā man iet, jo tas nav viegls darbs. Es saku - atpakaļceļa nav, tikai uz priekšu, prezidentes kundze, es esmu spēcīga, gara, cīnīšos, cik varēšu!"
"Mēs dzīvojam tādā valstī un tādā ekonomiskajā situācijā, un mūsu vecajiem olimpiešiem pensija nav liela, 180 - 200 eiro," saka Uļa. "Mums fondā ir tā saucamais "lielais saraksts" - ikmēneša pabalsti, ko valsts ik mēnesi piešķir "par nopelniem", bet ir arī "mazais saraksts", kurā ir cilvēki, kuri arī nesa pasaulē Latvijas vārdu, taču pēc Izglītības ministrijas noteiktajiem kritērijiem pabalsts ir mazāks - viņus atbalstām ar pārtikas produktiem, medikamentiem."
Neskatoties uz to, ka fonda darbs paņem visu Uļas laiku, viņa uzmanīgi seko līdzi visiem sporta notikumiem pasaulē. "25 gadus būt lielajā sportā - kā tagad aiziet? Tas jau ir asinīs!" saka bijusī basketboliste. "Kad bija olimpiskās spēles Sočos, es pat gulēt negāju, tagad, kad sākusies bobsleja un kamaniņu sezona, es taču pie televizora vien sēžu! Mājās neizmazgāšu veļu, bet sacensības noskatīšos - man jāzina, kā mūsējiem iet. Rastorgujevs biatlonā, Andrjuša, tā pārdzīvoju, ka viņam šosezon negāja!"
Vienu sporta pasākumu un notikumu šogad Uļai ir grūti izcelt. "Man viss ir vērtīgs, jo es zinu, cik spēka vajag atdod, kāds darbs jāiegulda, lai kaut ko sasniegtu, jebkurā sporta veidā," nosaka Uļa. "Bet sports veido raksturu, tāpēc sportisti arī vecumā nečīkst un nepīkst."
