Rollerderbijs noteikti ir viens no neparastākajiem sporta veidiem – divas komandas uz skrituļslidām paviršam vērotājam šķietami haotiski grūstās un stumdās pa spēles laukumu. Lai gan pie mums šis ASV radies sporta veids ir palicis faktiski nemanāms, Rīgā jau vairākus gadus darbojas sieviešu rollerderbija komanda, kas februārī startēs Pasaules kausa sacensībās Mančestrā.
"Rollerderbijs nav tāds kā pārējie sporta veidi," stāsta vietējās komandas "Riga Roller Derby" trenere un viena no šī sporta veida aizsācējām Latvijā Laura Kulberga. Viņa pati iepriekš ir nodarbojusies gan ar tenisu, gan volejbolu, taču šie sporta veidi šķituši pārāk "akadēmiski sausi".
Video: "Riga Roller Derby" un "Tartu Roller Derby" spēle pret Sanktpēterburgas "Ingria Rollers"
Ar rollerderbiju ir citādi. "Patīk, ka te ir viss kopā – stratēģija, ātrums, kontakts," skaidro Kulberga, īpaši akcentējot, ka ne mazāk nozīmīga ir rollerderbija kultūra ar interesantajiem tērpiem, spēlētāju pseidonīmiem un demokrātisko vidi.
Tērpi, spēlētāju laukuma segvārdi jeb "derbija vārdi" un laukumā iznākšanas šovi ir popkultūras tradīcija, kas daļēji saglabājusies no rollerderbija zelta laikmeta – pagājušā gadsimta vidus. Tolaik šis sporta veids vairāk bija vērsts uz izklaidi un šovu, tostarp ar iestudētām ainām.
Līdz ar 21. gadsimta sākumu vērojama rollerderbija atdzimšana sportiskā veidolā. Ir izveidota sieviešu rollerderbija starptautiskā asociācija, kas izstrādājusi vienotus spēles noteikumus visai pasaulei.
Lai gan rollerderbijs primāri tiek asociēts kā sieviešu sports veids, pēdējā desmitgadē aug vīriešu rollerderbija komandu skaits. Rīgas komandā pašlaik darbojas viens vīrietis – komanda nesanāk, tāpēc viņš ir tiesnesis.
Foto: Tiesnesis Kārlis Vīksne
Tas ir līdzīgi kā ar futbolu, kur reti kuram interesē sieviešu komandas, joko Kulberga. Tikai rollerderbijā situācija ir apgriezta – galvenā uzmanība tiek sieviešu sportam.
Izlauzties un bloķēt uz skrituļslidām
Rollerderbija galvenā pazīme ir skrituļslidas, turklāt tā saucamās rollerslidas ar divās rindās novietotiem četriem ritentiņiem un bremzi pie purngala, uz kuras var arī pastaigāt un paskriet.
Šādas retro dizaina skrituļslidas rollederbijā ir labi piemērotas ne tikai stila dēļ, bet tāpēc, ka spēles laikā vairums kustību notiek pa labi un kreisi – ar vienā rindā izvietotu ritentiņu slidām tas ātri vien nozīmētu izmežģītu potīti.
Spēlētājam obligāts ir minimālais aizsardzības komplekts – ceļu, plaukstas locītavu, elkoņu sargi, ķivere un zobu kape.
Laukums ir aptuveni četrus metrus plats apļveida celiņš, kurā vienlaicīgi dodas pa piecām spēlētājām no katras komandas – četras bloķētājas un viena uzbrucēja jeb džamere.
Uzbrucēju (uz ķiveres pārvalks ar zvaigzni) uzdevums pēc starta signāla ir izlauzties cauri pretinieka bloķētājām, apslidot apli un apdzīt pēc iespējas vairāk pretinieka komandas spēlētāju, tādējādi nopelnot vienu punktu par katru apsteigto. Tā to var turpināt vairākas reizes – viens raunds jeb džams turpinās līdz divām minūtēm. Parasti uzbrucējs pēc viena piegājiena ir tik noguris, ka tie mainās pēc katra raunda. Spēle notiek divos 30 minūšu periodos, kur katrā turpinās atsevišķie līdz divām minūtēm garie raundi ar 30 sekunžu pauzēm starp tiem.
Savukārt bloķētāju uzdevums ir nepieļaut pretinieka uzbrucēju izlaušanos, kā arī palīdzēt savam uzbrucējam. Spēlētāji nedrīkst šim uzdevumam izmantot kājas, rokas, galvu un elkoņus, atliek grūstīties ar pleciem un bloķēt ar ķermeni. Viss notiek kustībā pa apli.
Vispār noteikumu un nianšu ir ļoti daudz – ap 70 A4 lapu, stāsta Rīgas komandas vienīgais vīrietis, tiesnesis Kārlis Vīksne. Normāli spēles laikā laukumā ir septiņi tiesneši – vienam visu pamanīt spēles ātrumā nav iespējams.
Par pārkāpumu spēlētājs saņem 30 sekunžu noraidījumu. Ja izlido ārpus celiņa robežām, laukumā spēlētājs drīkst atgriezties tā, lai neuzlabotu savu pozīciju, citiem vārdiem – aiz grupiņas, kurā atradās.
No "pagrīdes" sporta zāles līdz Mančestrai
Tikšanās ar Rīgas rollerderbija komandu sarunāta iksvētdienas treniņa laikā. Vieta nedaudz pārsteidz, jo, ierodoties norādītajā adresē Ilzenes ielā, skatam paveras industriāla teritorija ar betona sētām un caurulēm. Izrādās, kādā teritorijas daļā paslēpusies arī pēc skata paveca, bet funkcionējoša sporta zāle, kurā ir gandrīz tikpat auksts kā ārā.
Sporta zāli Rīgā sarunāt neesot nemaz tik vienkārši. Tās parasti ir noslogotas, un cilvēki nelabprāt izīrē telpas sev nezināmam sporta veidam, piedevām vēl baidās, ka skrituļslidas sabojās grīdas segumu, stāsta Kulberga.
Foto: centrā Laura Kulberga
Skaidrojot potenciāli nomājamo telpu pārvaldītājiem par to, kas ir rollerderbijs, nācies sastapties ar neizpratni. "Vai tad jums, meitenēm, tiešām ar ko tādu vajag nodarboties?" trenerei jautāts Olimpiskajā sporta centrā.
Rīgas rollerderbija komanda sāka veidoties 2013. gadā, kad pēc kādu laiku Anglijā dzīvojušās rīdzinieces Marijas Ribas iniciatīvas kopā sanāca dažas entuziastes. Stabils un pastāvīgs sastāvs ar pietiekamu dalībnieču skaitu, kas dod iespēju pilnvērtīgāk trenēties un domāt par sacensībām, komandai ir kopš 2016. gada.
Pirmā īstā rollerderbija spēle Rīgas meitenēm bija pavisam nesen. Oktobrī Tallinā Latvijas un Igaunijas apvienotā sieviešu komanda laukumā sacentās ar Sanktpēterburgas "Ingria Rollers" (galerija zemāk).
"Mēs pamatīgi zaudējām (199:45), bet tik un tā bijām eiforijā, ka beidzot spēlējam pa īstam," atceras Kulberga, skaidrojot, ka gadiem par tādu iespēju varēja tikai sapņot.
Saņemtais uzaicinājums braukt uz Mančestru, kur februāra sākumā notiks rollerderbija Pasaules kauss, prasīs savu – sacīkstes būs komandas līdz šim lielākais notikums un iespēja spēlēt starptautiska līmeņa pasākumā.
Rīgas komanda kopā ar Tartu rollerderbijistēm, kuras nespēj nodrošināt dalībnieču skaitu pašas savai komandai, startēs kopā kā apvienotā "Team Baltic".
Izpildīt visus kritērijus, lai kā pilnvērtīga komanda atbilstu visām prasībām un piedalītos lielajā turnīrā, komanda vēl nespēj, atzīst Kulberga. Taču Pasaules kausa rīkotāji dod iespēju jaunajām komandām krāt pieredzi un startēt pasākumā. Baltijas komandai būs jāsacenšas ar vēl vienu jaunu komandu –Izraēlas "Tel Aviv Derby Girls".
Iespēja piedalīties liela mēroga pasākumā ir tik vilinoša, ka Rīgas komanda, kurai sponsoru nav, ir gatava doties uz turieni par dalībnieku personīgajiem līdzekļiem.
Iet cauri mūriem tiešā un pārnestā nozīmē
Spēles sākumā četras bloķētājas no katras komandas sastājas divās rindās uz celiņa, bet uzbrucējas aizmugurē. Pēc starta svilpes sākas cīniņš, uzbrucējām mēģinot izlauzties cauri bloķētāju veidotajai "sienai".
Kad kādai no uzbrucējām tas izdodas, viņa lielā ātrumā apslido apli, lai apdzītu pretinieka komandas spēlētājas un iegūtu punktus. Kā treniņā novēroja "Delfi", viss notiek samērā ātri un ir grūti izsekot laukumā notiekošajam burziņam. Spēlētājas bieži krīt un izlido no celiņa.
Taču trenere Kulberga apgalvo, ka traumu rollerderbijā nemaz nav vairāk kā citos kontakta sporta veidos. No smagākām traumām vairāku gadu laikā bijis tikai pāris lūzumu un izmežģītu potīšu. Asiņojoši deguni un skrāpējumi gan ir biežāk, bet zilumi uz kājām un dibeniem – tā jau ir ikdiena. Kāds tajā ir saskatījis pat mākslu, citi atskaitās sociālajos tīklos.
"Sāpes un zilumi ir pašsaprotama lieta," stāsta Ieva Rune ar laukuma pseidonīmu "Psycho Candy". Viņa ar rollerderbiju sāka nodarboties pirms trim gadiem. "Man patika, ka tā ir tāda kā sieviešu komūna. Man tas likās perfekts veids, kā izrauties no ikdienas," viņa stāsta par savu motivāciju.
Foto: Ieva Rune
Tāpat kā komandas jaunpienācēju Lauru Belovu, kura jau sen interesējusies par rollerderbiju, bet tikai nesen uzzināja, ka ar to var nodarboties arī Latvijā, viņas interesi par šo sporta veidu veicinājusi kinofilma "Whip It".
"Man vispār nepatīk komandu spēles, bet šī gan," uzsver Belova, kura iepriekš nodarbojusies ar klinšu kāpšanu.
Foto: Ieva Belova
Ieva Rune komandā ir uzbrucēja un norāda, ka šī ir sarežģīta un fiziski grūta pozīcija, kuru ne katrs vēlas. "Bet man patīk uzmanība, tāpēc man ir zvaigzne uz galvas," viņa norāda uz džamera ķiveres apvalku.
Darba kolēģi viesnīcā šausminās, kā viņa ar savu trauslo ķermeni var nodarboties ar šādu aktivitāti, atzīmē Rune. "Bet katram ķermenim ir savas priekšrocības. Es nevaru paņemt "uz masu", bet veikli izlavierēšu un aizskriešu," viņa skaidro, uzsverot, ka uzbrucējam svarīgs ir ātrums un izturība.
Rollerderbijā nav svarīgs vecums un ķermeņa formas – visiem atradīsies vieta, norāda Kulberga. Svarīgāk, vai cilvēks spēj apgūt spēlei laukumā nepieciešamās minimālās prasmes - manevrēšana, ātrums un izturība.
Motivācija sākt nodarboties ar rollerderbiju katram var būt sava, piemēram, pašlaik vienīgais vīrietis mērnieks Kārlis Vīksne līdz šim sporta veidam nonācis pēc skrituļslidu ballītes kādā klubā, kur sapratis, ka vēlas iemācīties labāk slidot, un nospriedis – kāpēc to nedarīt kopā ar tik daudzām meitenēm?
Bet par to, kādi ir ieguvumi, neskaitot labi un aktīvi pavadītu laiku jautrā kompānijā, metaforās izsakās zīmola identitātes speciāliste Ineta Briede. Komandas uzbrucēja skaidro, ka katra reize uz spēles celiņa ir izaicinājums.
"Atskanot svilpei un dodoties iekšā pretinieku bloķētājos, kuru vienīgais mērķis ir ar fizisku spēku tevi izsist ārpus laukuma, tev ir jācīnās pirmkārt ar sevi. Katra džama sākumā tev ir jāpārliecina sevi, ka tu to vari," stāsta Briede.
Viņa uzskata, ka ilgākā laika periodā šis domāšanas veids tiek pārnests uz ikdienu un pozitīvi ietekmē dzīvi.
"Tu sāc uztvert dzīvi caur "es to varu" prizmu, kas, man šķiet, ir skaistākais ieguvums no mīlestības pret šo sporta veidu. Rollerderbijs izkopj skaistu, par sevi pārliecinātu un stipru personību, kas spēj iet cauri mūriem gan tiešā, gan pārnestā nozīmē," savu pārliecību pauž Briede.
"Riga Roller Derby" feisbuka lapa apskatāma šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
