Rērihs turnīrā piedalījās svara kategorijā līdz 80 kilogramiem, kur otrdien vispirms kvalifikācijā ar rezultātu 2:1 pieveica Suleimanu Babajevu no Azerbaidžānas, bet ceturtdaļfinālā ar 3:0 tika galā ar Bajanmunhu Bajanbilegu no Mongolijas. Savukārt pusfinālā latvietis ar 0:5 atzina Zajlobidina Artikova, kurš pārstāv Uzbekistānu, pārākumu. Tā kā cīņa par bronzas godalgām netiek aizvadīta, Rērihs tika pie zemākā kaluma medaļas.
Kā ziņots, svētdien bronzu izcīnīja arī airētāja Elza Gulbe, kura bija trešā 2000 metru distancē.
Zīmīgi, ka Rērihs svētdien svara kategorijā līdz 90 kilogramiem cīnījās par bronzas godalgu brīvā stila jostas cīņā, taču pie panākuma latvietim tikt neizdevās.
Ceturto vietu Universiādē izcīnījusi šķēpmetēja Gundega Grīva, kura labākajā mēģinājumā sasniedza 53,17 metrus. Par sacensību uzvarētāju tika kronēta krieviete Marija Abakumova, kurai padevās 65,12 metrus tāls raidījums.
Tikmēr vieglatlēts Dmitrijs Jurkevičs Universiādes 1500 metru skrējiena finālā uzrādījis piekto labāko rezultātu, finišējot pēc trim minūtēm un 39,79 sekundēm. Latvieti tikai nepilnas trīs sekundes desmitdaļas šķīra no bronzas godalgas, tāpat Jurkevičs vēl joprojām cīnās par pasaules čempionāta B normatīvu, kas šajā distancē ir trīs minūtes un 37 sekundes.
Desmitcīņas sacensības ar sesto vietu noslēdzis Jānis Jansons. Viņš dalību desmitcīņā uzsāka pirmdien, kad sacentās 100 metru sprintā. Šajā disciplīnā Jansonam izdevās uzrādīt otro labāko laiku, finišējot pēc 11,07 sekundēm. Savukārt turpinājumā desmitcīņas dalībnieki sacentās tāllēkšanā - tur latvietis aizlēca septiņus metrus un ieņēma septīto vietu. Pēc tam Jansons spēkojās lodes grūšanas sektorā, kur ar 14,39 metrus tālu grūdienu uzrādīja piekto labāko rezultātu, taču vēlāk latviešu desmitcīņniekam izdevās triumfēt augstlēkšanā - viņa rezultāts divi metri un desmit centimetri. Pirmdienas pēdējā disciplīna bija 400 metru skrējiens, kur Jansons finišēja pēc 51,66 sekundes, ieņemot devīto vietu.
Otrdienu sportisti uzsāka ar dalību 110 barjerskrējienā, kur Jansonam izdevās uzrādīt labāko rezultātu, finišu sasniedzot pēc 14,55 sekundēm, bet pēc tam diska mešanā uzrādīja trešo labāko rezultātu - 44,66 metri. Pēc tam dalībnieki mērojās spēkiem kārtslēkšanā, kur Jansons uzlēca 4.20 metru augstumā un tas bija piektais labākais lēciens. Savukārt šķēpmešanas sektorā latvietim izdevās uzrādīt astoto rezultātu, raidot šķēpu 44,81 metru tālumā, bet pēdējā disciplīnā 1500 metru skrējienā Jansons finišu sasniedza pēc piecām minūtēm un 21,11 sekundes, kas deva vien devīto labāko rezultātu. Ja pirmajās disciplīnās latvietis ilgi laiku turējās medaļu pretendentu pulkā, tad noslēgumā viņš deviņu finišējušo dalībnieku vidū ierindojās sestajā vietā ar izcīnītu 7341 punktu, kas ir Jansona personiskais rekords.
Savukārt labāko astoņniekā nav iekļuvis klasiskās jostu cīņas sacensību dalībnieks Andrejs Kaješovs, kurš cīnās svara kategorijā līdz 90 kilogramiem. Astotdaļfinālā viņam ar rezultātu 0:4 nācās piekāpties Borisam Kibrikam no Izraēlas, tāpat neveiksmi svara kategorijā līdz 60 kilogramiem piedzīvojis Sergejs Lukjaņecs, kurš ar 0:4 atzina mongoļa Otgona Munhbajara pārākumu un neiekļuva labāko sešpadsmit dalībnieku pulkā.
Trīsoļlēkšanas finālsacensībām kvalificējusies Māra Grīva, kura labākajā mēģinājumā aizlēca 13 metrus tālu, nodrošinot sev vietu starp labākajām 12 sportistēm un dalību finālsacensībās, kas norisināsies 11.jūlijā.
Tikmēr trīssoļlēkšanas finālā Pāvels Kovaļovs ierindojās 12.vietā, aizlecot 15,24 metrus tālu.
Savukārt vīriešu galda tenisa izlase H apakšgrupā otrdien izcīnījuši pirmo vietu, trīs cīņās tiekot pie divām uzvarām. Vispirms latvieši ar 1:3 atzina Bulgārijas valstsvienības pārākumu, bet vēlā ar rezultātu 3:0 pārspēja Apvienotos Arābu Emirātus, bet pret Tadžikistānu spēle nemaz netika aizvadīta. Vēlāk tika aizvadīta kvalifikācijas spēle pret Krieviju, kam Latvijas izlase piekāpās ar 0:3.
Savu dalību Universiādē noslēguši džudisti. Vislabāk no šī sporta veida pārstāvjiem veicās Andrejam Tomašovam (svara kategorijā līdz 90 kilogramiem) un Artūram Ņikiforenko (līdz 100 kilogramiem), kuri no sacensībām izstājās astotdaļfinālā. Savukārt svara kategorijā līdz 66 kilogramiem Artūrs Grigorjevs piedzīvoja neveiksmi pret ukraini Artjomu Karčenko labāko 16 dalībnieku zarā. Pirms tam latvietis tika galā ar libānieša Visama Hajeka pretestību. Savukārt svara kategorijā līdz 73 kilogramiem Deniss Aņiščenko izstājās jau sacensību pirmajā kārtā, piekāpjoties rumānim Denisam Mititelu un neiekļūstot labāko 32 sportistu pulkā.
Arī paukošanā ar špagu netika sasniegti augsti rezultāti, jo visi Latvijas delegācijas pārstāvji zaudēja jau pirmajās cīņās. Jurijs Sjanita piedzīvoja neveiksmi (9:15) pret zviedru Ēriku Bergdalu un sacensības noslēdza 43.pozīcijā. Savukārt Artūrs Markovs ieņēma 66.vietu, jo pirmajā cīņā viņš ar 14:15 atzina izraēlieša Ido Herpes pārākumu. Olga Šišlova arī sacensības noslēdza 66.vietā - pirmajā cīņā viņa ar rezultātu 9:15 atzina austrālietes Diānas Šīras pārspēku.
Tikmēr neveiksme Latvijas badmintona duetam Matīsam Deksnim un Jānim Mētram, kas no sacensībām izstājās jau priekšsacīkstēs, ar rezultātu 0-2 (6:21, 7:21) kapitulējot Ķīnas duetam Čenam Hung-Lingam un Lu Či-Pinam. Abi sportisti cieta zaudējumu arī vienspēļu turnīros, kur Deksnis ar 0-2 (5:21, 11:21) piekāpās ķīnietim Jangam Či-Sunam, bet Mētra piedzīvoja neveiksmi pret brazīlieti Aleksu Džongu ar rezultātu 0-2 (14:21, 9:21), izstājoties no turpmākajām sacensībām.
Savukārt 200 metru skrējiena priekšsacīkstēs nestartēja Mārtiņš Začests.
Sacensības ilgs līdz 17.jūlijam. Kaut arī Latvijas delegācijas pārstāvji atklāja, ka uz Universiādi dosies 120 sportisti, sacensību organizatori vēsta, ka to skaits ir nedaudz virs simta. Turklāt daži no viņiem arī nemaz nav ieradušies.