Jau informējām, ka arī otrajā pasaules čempionāta cīņā Latvijas izlase piedzīvoja zaudējumu, šoreiz ar 1:6 piekāpjoties Kanādas valstsvienībai. Kā ierasts, aizvadītā mača galveno varoņu komentāri par pretiniekiem, savu sniegumu un spēli kopumā.
Kā pirmo uz sarunu aicinājām šīs dienas vienīgo vārtu guvēju mūsu komandas labā - Sergeju Čubaru (SČ). Viņam, gluži tāpat kā vakardienas veiksminiekam Vadimam Romanovskim, šī ir debija pasaules čempionātā.

Apsveicu, Tu esi "pierakstījies" pasaules čempionāta vārtu guvēju klubiņā, tomēr Latvijas izlase piedzīvoja diezgan smagu zaudējumu ar 1:6. Lūdzu, komentē savas personiskās sajūtas.

SČ: Protams, patīkamāk būtu uzvarēt, tomēr – otrais zaudējums pēc kārtas. Vairāk gaidījām paši no sevis – pārāk daudz ielaidām uz pašu kļūdu rēķina.

Kā Tev šķiet, vai vispār bija iespējams šo maču uzvarēt?

SČ: Iespējas ir vienmēr, vienkārši to vajag realizēt dzīvē, bet pret tādu pretinieku kā Kanādas izlase, to nav viegli izdarīt.

Protams, mazliet nekorekts jautājums, bet vai nav tā, ka šodien komandu pievīla Artūrs Irbe?

SČ: Man šķiet, ka vairāk bija kļūdas aizsardzībā. Jā, Irbe neglāba, tomēr vārti tika zaudēti pēc laukuma spēlētāju kļūdām.

Divas ne pārāk pārliecinošas cīņas pret zviedriem un kanādiešiem, tomēr, mēs visi labi zinām, ka izšķirošā būs apakšgrupas pēdējā spēle pret baltkrieviem. Kāds noskaņojums pirms atbildīgā mača?

Gatavosimies kā uz pirmo un pēdējo cīņu, un ceram uzvarēt. Citu variantu nav.

Pret Zviedrijas un Kanādas izlasēm spēles sākumā centāties spēlēt no aizsardzības. Kāda taktika tiks izvēlēta cīņai ar baltkrieviem?

SČ: Kā treneris teiks, tā spēlēsim. Pagaidām vēl taktiku spēlei pret baltkrieviem neesam apsprieduši.

Kā Tev pašam labāk patiktu?

SČ: Man labāk patīk uzbrukuma hokejs – rodas vairāk momentu, vairāk iespēju gūt vārtus.

Šodien nedaudz pamainījās tavas maiņas partneri – Aleksandra Kerča vietā kopā ar tevi un Aleksandru Semjonovu spēlēja Leonīds Tambijevs. Vai tas iespaidoja maiņas sniegumu?

SČ: Ja jau guvām vienus vārtus, tad laikam jau ir nedaudz labāk. Arī vārtu gūšanas momenti izveidojās vairāk nekā pirmajā spēlē. Bet man ir gluži vienalga ar ko kopā izlasē spēlēt, jo visi partneri ir gudri un viens otram laukumā palīdz.

Artūrs Irbe (AI) šodien noteikti neaizvadīja savu veiksmīgāko spēli Latvijas izlases sastāvā, un noteiktu daudzu līdzjutēju sirdīs "iegūlis" kā galvenais antivaronis un vaininieks mūsu komandas zaudējumā, tomēr, visu vainu novelt vārtsargam neceļas roka, tā vietā lūdzām spēles gaitu paanalizēt pašu Irbi.

No vienas puses smags zaudējums 1:6, no otras puses - pretinieks vairāk nekā nopietns – Kanādas profesionāļu izlase. Lūdzu, komentē gan savu, gan komandas sniegumu aizvadītajā mačā.

AI: Varēja būt labāk… Es domāju, ka reālāks spēku samēra rādītājs būtu rezultāts līdzīgs kā spēlē pret Zviedriju. Vakar mums lielāko spēles daļu izdevās pieturēties pie sava spēles stila, šodien pēdējā trešdaļā vairāk gribējās atspēlēties, puiši pārāk daudz aizrāvās uzbrukumā, līdz ar to kanādiešiem radās labas iespējas paaugstināt rezultāta starpību.

Mūsu komandai vairs nav tā meistarība, kas bija pirms pāris gadiem, lai varētu atļauties tā spēlēt pret Kanādu, un cerēt uz labvēlīgu iznākumu. Pārāk daudz paļāvāmies uz avantūrām.

Tieši tāpēc rezultāts trešajā trešdaļā sāka strauji pieauga.

Viens labums ir – šī spēle nebija izšķirošā. Jebkurā gadījumā, izšķirošā būs spēle pret Baltkrieviju, bet šodienas mačā jāmēģina saskatīt arī pozitīvo un tieši uz to balstīt gatavošanos izšķirošajai apakšgrupas cīņai.

AI: Kā Tu vērtē aizsargu sniegumu šajā spēlē?

Puiši cīnījās labi. Protams, mūsu spēlētājiem bija diezgan liels respekts pret šiem pretiniekiem, no kuriem gandrīz visi ir NHL hokejisti. Pretinieks bija arī fiziski spēcīgāks un, man šķiet, izturīgāks. Tas sāka izpausties spēles beigās.

Bet, kas ir spēcīgāks, tas arī valda vārtu priekšā. Protams, es esmu pieradis pie šīs kanādiešu spēles manieres, bet ... neko darīt – viņu pārākums dažādās komponentēs arī izšķīra spēles likteni un arī lielo rezultāta starpību.

AI: Varbūt nedaudz nepatīkams jautājums, bet, vai Tu pats uzskati, ka šodien izdarīji visu, kas bija Tavos spēkos?

Protams, varēja būt labāk. Es uzskatu, ka esmu izdarījis visu, ko varēju, ja savos vārtos neielaižu nevienu ripu. Bet šovakar otrā ripa noteikti bija tāda, kas bija jāņem. Pārējie vārti tika gūti dažādās situācijās, protams, ka gribētos daudz mazāku rezultātu, bet reāli skatoties agrāk vai vēlāk tam vadzim bija jālūst.

Šobrīd mums ir arī mazliet savādāks ritms – maināmies pēc katras spēles – tas nedaudz traucē, neļauj iespēlēties. Bet pasaules čempionātā nav laika iespēlēties. Acīm redzot, kaut kas jāmaina pirms spēļu gatavošanās posmā.

AI: Tu pats atzini, ka otrie vārti ir uz Tavas sirdsapziņas, vai nav tā, ka tieši šie vārti radīja lūzuma spēlē un līdz ar to izšķīra tās likteni.

Jā, protams, būtu bijis daudz vienkāršāk, ja šī ripa nebūtu nokļuvusi manos vārtos un mums līdz pirmās trešdaļas beigām izdotos noturēt neizšķirtu 1:1, būtu daudz vieglāk spēlēt, taču būtībā pretinieku komanda spēlēja pārliecinoši. Varbūt, pie vislabākās apstākļu sakritības, mums būtu izdevies "izvilkt" neizšķirtu 1:1.

Bet Jūs paši redzējāt, ka mēs trešdaļā aizskrējām uzbrukumā, jo pārāk gribējām atspēlēties, bet rezultātā tikai "sadegām".

Tā kā mums šobrīd ir grūtības ar vārtu momentu radīšanu un realizāciju, līdz ar to ir jārēķinās ar faktu, ka aizsardzībai ir jāspēlē, cik labi vien iespējams, bet vārtsargiem ir jābūt ne tikai savu uzdevumu augstumos, bet pat vēl labākiem.

AI: Pēc pārbaudes spēles Rīgā pret Kanādu Tu izvairījies no atbildes, kam šāda tikšanās varētu palīdzēt vairāk.

Acīm redzot, tas vairāk ir palīdzējis kanādiešiem, to pierāda rezultāts. Kanādiešu stiprā puse ir analīze. Viņiem gan NHL, gan Olimpiskajai vienībai, gan Nacionālās izlases līmenī ir ļoti spēcīgs skautu sastāvs – menedžeri, treneri, izlūki, video koordinatori. Viņi ļoti smalki visu analizē, bet mums šādas iespējas, diemžēl, nav. Es domāju, ka viņi šai spēlei bija daudz labāk sagatavojušies taktiski – analītiskajā ziņā. Arī tas ir zināms rādītājs.

Varbūt, ja Rīgā viņi būtu mūs nomētājuši cepurēm, šodien būtu labāk, bet ko tur daudz spriest, jo, galu galā, katra spēle sākas rezultātam esot 0:0 un beidzas pēc 60 aizvadītām minūtēm.

Kā Tev šķiet, kā Latvijas izlasei vajadzētu spēlēt pret Baltkrieviju – ierasto atraisīto uzbrukuma hokeju, vai tomēr pieturēties pie aizsardzības taktikas, kuru šobrīd cenšas ieviest Kurts Lindstrēms?

AI: Es nevaru un negribētu komentēt, jo neesmu treneris, bet vārtsargs. Es domāju, ka mans viedoklis jebkurā gadījumā neko neietekmēs. Vienīgi, ja treneris man kaut ko jautās, es varētu kaut ko ieteikt. Protams, ka no vārtsarga viedokļa vieglāk ir, ja komanda spēlē no aizsardzības, jo tad ir mazliet drošāka spēlēšana un lielāka skaidrība par laukumā notiekošo.

Vai Tu varētu nokomentēt, kas ir mainījies pēdējo sešu gadu laikā. Atcerēsimies, ka 1997. gadā šeit pat Somijā Latvijas izlase ar Kanādu cīnījās neizšķirti 3:3, tiesa, toreiz vārtus sargāja Juris Klodāns.

AI: Es domāju, ka toreiz mēs pārējām komandām bijām "melnais zirdziņš", mēs bijām izsalkuši pēc uzvarām, mums vēl bija no "Dinamo" laikiem saglabājies komandas kodols, un arī komanda bija fiziski mazliet spēcīgāka, lielāki augumi, kas spēlēs pret kanādiešiem lieti palīdz.

Manuprāt toreiz kanādieši mūs mazliet arī nenovērtēja, jo togad A grupā spēlējām pirmo reizi. Līdz ar to varbūt viņiem likās, ka varēs Latvijas izlasi nomētāt cepurēm.

Arī meistarības mums toreiz bija vairāk. Protams, šī gada komanda ir pozitīva ar to, ka ir uzlabojies treniņu process, spēlētāji ir kļuvuši centīgāki – izpilda treneru dotos uzdevumus, nav vairs tādi brīvdomātāji kā agrāk, bet acīm redzot, to spiež apstākļi – ja drusku pietrūkst meistarības, to jāmēģina kompensēt ar centīgu darbību aizsardzībā. Un vispār jebkuram hokejistam, jebkuram sporta spēļu pārstāvim vieglāk ir iemācīt aizsardzību nekā uzbrukumu, jo uzbrukumam ir nepieciešams talants un ļoti liela pieslīpēšana, turpretī aizsardzībā ir nepieciešama centība un koncentrēšanās visas spēles laikā.

Visbeidzot, gan Zviedriju, gan Kanādu pēc spēku samēra varētu likt uz viena plauktiņa. Sergejs Naumovs mačā pret zviedriem ielaida trīs vārtus, Tu šodien sešus – vai nav bail, ka turpmāk treneri vairāk uzticēsies tieši Naumovam?

AI: Ko tur baidīties? Galu galā tas ir sports un treneris izlemj, kurš spēlē, nevis kāds cits. Tāpēc es šajos jautājumos cenšos neiedziļināties.

Man jau ir līdzīga pieredze klubā, un es saprotu, ka Sergejam bija veiksmīgāka spēle par manējo. Protams, ka gribas spēlēt, bet, galu galā, čempionāta gaitā mači parādīs, kurš spēlēs, bet kurš nē.

Čempionāts vēl nav beidzies, un turpmākās spēles parādīs, vai mēs iekļūsim spēcīgāko astotniekā vai nē.


include("$includes_dir/middleBanner.inc"); ?>

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!