Latvijas Šaha federācija no sportistiem gaida iekļūšanu TOP10 - kā sievietēm, tā vīriem, un paši šahisti arī nenoliedz, ka tas ir pilnībā sasniedzams mērķis, ņemot vērā mūsu sportistu sasniegumus pēdējos turnīros.
Latvijas vīriešu izlasi vadīs mūsu liemeistars, pasaules vicečempions, desmitkārtējs šaha Olimpiādes dalībnieks Aleksejs Širovs, kurš pirms došanās uz Norvēģu piekrita sniegt portālam "Delfi" nelielu interviju.
- Preses konferencē teicāt, ka jums īpaši patīk komandu turnīri. Tas izklausās neparasti, ņemot vērā, ka šahs tomēr ir individuāls sporta veids.
- Komandas rezultātu veido individuālu spēlētāju sasniegumi, tāpēc jebkurā gadījumā pirmām kārtām ir jādomā par sevi, savu spēli. Bet komandā ir svarīga savstarpējā sapratne, lai nebūtu skaudības, nesaprašanās. Uzskatu, ka šobrīd Latvijas izlasē savstarpējās attiecības ir teju ideālas - viens otru atbalsta it visā. Tam vajadzētu dot papildu stimulu. Kad es pārstāvēju Spānijas izlasi - šīs valsts komandā piedalījos septiņās Olimpiādēs - tur ne vienmēr bija šāda sajūta, bieži vien komandas iekšienē bija pārpratumi un nesaskaņas. Varbūt tāds ir spāņu raksturs.
- Kā Jums šķiet, kurš šajā čempionātā būs Latvijas komandas "stiprais posms"?
- Lielākās cerības saistām ar Igoru Kovaļenko, kurš ir spīdošā formā. Faktiski viņš varēja būt arī komandas līderis, taču viņam šī ir pirmā Olimpiāde, man - vienpadsmitā, tāpēc nolēmām, ka man ir pirmais, viņam otrais galdiņš. Lai gan šis, manuprāt, ir strīdīgs lēmums. No otras puses - arī man tas dos papildus stimulu nospēlēt vēl labāk.
Patiesībā grūti izcelt kādu vienu spēlētāju, jo arī Toms Kantāns lieliski nospēlēja turnīrā Francijā, arī Artūrs Neikšāns un Normunds Miezis ir ļoti labā formā. Un mums nav uzdevums nospēlēt labāk vienam par otru, par komandas biedra veiksmi visi tikai priecāsies!
- Norvēģijas spēļu zāle būs ērta?
- Domāju, jā. Pirms gada Trumsē notika Pasaules kausa turnīrs, un toreiz norvēģi vēl nebija gatavi rīkot nopietnus šaha turnīrus, jo tas nebija sarīkots augstā līmenī. Taču izskatās, ka norvēģi ir ņēmuši vērā savas kļūdas un gada laikā visu izlabojuši. No tā, ko es esmu redzējis, ir pamats sagaidīt, ka Olimpiādē spēlēt būs ērti, viegli un patīkami. Trumse ir kalnu reģions, ekoloģiski tīrs, gaiss tur būs labs.
- Jums tik ir svarīga ekoloģiski tīra vide?
Personiski man - ļoti! Ceru, ka arī pārējie komandas biedri man piekrīt. Visādā ziņā treniņnometnes, kas notika tālu no pilsētas, viņiem patika. Es joprojām pieturos pie tās pārliecības, ko ieviesa Mihails Botviņņiks - lai šahists varētu labi sagatavoties, veiktu domāšanas darbu, viņam ir jābūt tālu no trokšņainās pilsētas.
- Pretiniekus pirms turnīra esat izpētījuši?
- Protams, zinām viņus. Es tomēr esmu piedalījies jau 10 Olimpiādēs, gandrīz 15 gadus esmu bijis pasaules spēcīgāko šahistu TOP10, tā kā pretinieku komandas zinu ļoti labi. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc man būs jāspēlē pie pirmā galdiņa. Es zinu gan konkurentu stiprās puses, kuru kļūst arvien vairāk, gan vājās puses, kuru attiecīgi kļūst arvien mazāk. Ja es redzēšu, ka no mūsu komandas kādam pretiniekos būs spēlētājs, ko es labi zinu, pastāstīšu, ko zinu. Jo es šahā vienmēr esmu bijis arī tīri labs psihologs.
- Ar ko Jūs gatavojaties pārsteigst pretiniekus šajā Olimpiādē?
- Pat nezinu… Man līdz šim vienmēr ir izdevies sagādāt pārsteigumus. Īpaši labi tas sanāk, kad no manis vairs negaida labu spēli. Ņemot vērā, ka pēdējos trīs turnīrus aizvadīju ne pārāk labi, tāda situācija var atkārtoties (smejas).
