Kā zināms, ar šā gada 1. janvāri meldonijs jeb mildronāts ir iekļauts WADA aizliegto preparātu sarakstā, un tā konstatēšana sportistu analīzēs tiek pielīdzināta dopinga lietošanai, par ko pienākas diskvalifikācija. Nupat meldonijs ir atrasts arī slavenās krievu tenisistes Marijas Šarapovas analīzēs.

"Meldoniju aizliedza tāpēc, ka to kādam ļoti sagribējās. Ja nav iespējams cīnīties ar citiem līdzekļiem, izmanto šādus," sarunā ar portālu "Delfi" izteicās akadēmiķis. "Tā kā tas tika izgudrots PSRS, tas ir ļoti populārs postpadomju telpā. Un tā kā šā reģiona sportisti uzrāda ļoti labus rezultātus, kāds secinājis: visticamāk, viņiem palīdz meldonijs. Taču tās ir pilnīgas muļķības! Patiesībā meldonijs palīdz sportistiem izpildīt treniņu darbu, nebojājot sirds un pārējos muskuļus."

Pēc Kalviņa teiktā, meldonijs ir pieskaitīts nevis dopinga preparātiem, bet zālēm, ko sportistiem lietot aizliegts. "Saprotu, ka šajā sarakstā ir diurētiķi, kas stimulē urīna izdalīšanos, - tie sportistiem palīdz pirms sacensībām kļūt vieglākiem, kas tieši iespaido viņu sportistos panākumus," viņš saka. "Meldonijs nekādus šādus "sportiskus" efektus nedod. Nav iespējams pirms starta injicēt meldoniju un uzvarēt. Nē, rezultāts būs saistīts tikai un vienīgi ar personiskajām spējām un treniņu intensitāti. Preparāts tikai palīdz pasargāt sirdi no fizisko pārslodžu sekām. Tas pasargā veselību. Bet aizliegt sportistiem rūpēties par savu veselību - tas, manuprāt, ir cilvēktiesību pārkāpums."

"Mēs taču visi redzējām, kas notika ar Nilu Ušakovu, kurš maratona laikā pārpūlēja sevi? Viņš gandrīz nomira! Tas pats notiek arī ar sportistiem - ja viņi treniņu laikā lieto meldoniju, pārslodzes gadījumā negūs sirds bojājumus, bet bez "Mildronāta" būs milzums cilvēku, kas var nomirt tieši laukumā," norāda Kalviņš. "No otras puses, es nepiekrītu tām publikācijām, kurās meldonijam piedēvē placebo efektu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka placebo vispār netiek iekļauts nekādos sarakstos. Šim preparātam ir konkrēti noteikts labdabīgs efekts."

Tai pašā laikā Kalviņš apzinās, ka ir grūti iebilst pret WADA lēmumiem. "Viņi neiesniedza nekādus pierādījumus par to, kāpēc meldonijs ir jāaizliedz. Bet zinātnē ir ciešs likums: nepierādīji - nepļāpā!" norāda akadēmiķis.

"Mildronāta" formulu Ivars Kalviņš izgudroja pagājušā gadsimta 70. gados pēc militāro struktūru pasūtījuma - palīdzībai karavīriem, kas karoja Afganistānā, lai samazinātu viņu mirstību no pārslodzes. Latvijā šo preparātu ražo farmaceitiskā kompānija "Grindex". "Mildronāts" tiek uzskatīts par vienu no Latvijas farmācijas lepnumu un veido lielu daļu "Grindex" ienākumu.

Oficiāli "Mildronāts" ir preparāts, ko izraksta hroniskas sirds nepietiekamības, dishormonālās kardiomiopātijas ārstēšanai, asu un hronisku smadzeņu asinsrites traucējumu terapijai kā insults un cerebrovaskulārā nepietiekamība. To iesaka arī cilvēkiem ar pazeminātām darbaspējām, fizisku pārslodzi un pēcoperāciju periodā rehabilitācijas nolūkos. "Mildronāts" ir bezrecepšu zāles, turklāt Krievijā tas iekļauts dzīvībai nepieciešamo un svarīgāko ārstniecības preparātu sarakstā, kuru cenas regulē valstiskā līmenī, jo šiem preparātiem jābūt pieejamiem visai sabiedrībai.

"Mildronāts" tiek eksportēts uz Krieviju, NVS, atsevišķām Eiropas Savienības valstīm un Japānu.

"Mildronāta" ražotāji "Grindex" to nepozicionē kā dopingu, jo nav nekādu klīnisku pierādījumu tam, ka meldonijs uzlabotu sportistu rezultātus. Taču tai pašā laikā kompānija ir lietas kursā, ka profesionāli sportisti to ir iecienījuši. Pirms vairākiem gadiem intervijā portālam "Delfi" Kirovs Lipmans, "Grindex" īpašnieks, atzina, ka "Mildronāts ir populārs sportistu vidū. "Uzreiz varu jums teikt, ka "Mildronāts ir ļoti populārs sportistu vidū. Zinu, ka Krievijas hokeja izlases treniņnometnes bet "Mildronāta" nenotiek, nemaz nerunājot par Latvijas izlases spēlētājiem," 2011. gadā teica Lipmans. "Mēs sūtījām "Mildronātu" uz Vāciju, lai veiktu analīzes, vai tas nav dopings. Atbilde bija viennozīmīga - nav. Domāju, tuvākajā laikā tas kļūs ļoti populārs preparāts sportistiem."