Časlavska mūža miegā aizmigusi pēc ilgstošas smagas cīņas ar vēzi.
"Vera bija cīnītāja. Vēzi viņai atklāja pagājušā gada pavasarī. Kad viņa nebrauca mums līdz (uz olimpiskajām spēlēm Rio), bija skaidrs, ka situācija ir smaga," aģentūrai "Reuters" atklāja ČOK prezidents Jirži Kežvals. "Viņa nomira miegā."
Čehoslovākijas izlases sastāvā Časlavska par olimpisko čempioni kļuva 1964. un 1968. gada spēlēs. 1964. gada spēlēs Tokijā čehu vingrotāja ieguva trīs zelta medaļas, pēc četriem gadiem Mehiko - četras. Vēl viņas īpašumā bija četras olimpiskās sudraba godalgas - viena izcīnīta 1960. gada olimpiādē Romā, viena Tokijā un trīs Mehiko.
Tāpat Časlavska bija četrkārtēja pasaules čempione un vienpadsmitkārtēja Eiropas čempione visās vingrošanas disciplīnās.
Vingrotāja bija aktīva arī sabiedriskajā dzīvē - viņa asi kritizēja Padomju Savienības iebrukumu Čehoslovākijā 1968. gadā. Kad Časlavska atteicās noņemt savu parakstu no slavenā "2000 vārdu manifesta", kas nosodīja PSRS klātbūtni valstī un pieprasīja demokrātiskas reformas, viņa tika pasludināta par "persona non grata" un tikai pēdējā brīdī iekļauta Čehoslovākijas izlasē startam Mehiko olimpiskajās spēlēs. Pēc atgriešanās no tām olimpiskajai čempionei tika aizliegts izbraukt uz ārzemēm un pat piedalīties sacensībās dzimtenē.
Pagājušā gadsimta beigās, kad viņai pasniedza Olimpisko ordeni, pēc Starptautiskās Olmpiskās komitejas (SOK) tālaika prezidenta Huana Antonio Samaranča lūguma Česlavskai tika dota atļauja strādāt par treneri un tiesnesi.
Pēc Čehijas neatkarības iegūšanas Česlavska kļuva par valsts prezidenta Vāclava Havela padomnieci un Čehijas-Japānas Asociācijas goda prezidenti. Pēc aiziešanas no prezidenta biroja viņa tika ievēlēta par Čehijas Olimpiskās komitejas prezidenti un 1995. gadā ievēlēta par SOK locekli.