Latvijas Nacionālā sporta padome trešdien vēl nevienojās par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajām izmaiņām naudas balvu piešķiršanā par izciliem sasniegumiem sportā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs pēc sēdes sacīja, ka vienošanās tiks mēģināts panākt līdz nākamajai padomes sēdei, kas varētu notikt janvārī. Viņš pauda, ka iesaistītajām pusēm jāvienojas vēl par atsevišķiem kritērijiem un principiem.
Savukārt Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis skaidroja, ka organizācija konceptuāli atbalsta ministrijas priekšlikumu, taču tajā ir nepieciešami daži pilnveidojumi, par ko cer vienoties tuvākajā laikā.
Vienlaikus padome trešdien lēma papildināt IZM piedāvāto naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā saņēmēju loku. Kā skaidroja Severs, līdzšinējais balvu saņēmēju loks papildināts ar sešiem sportistiem un viņu treneriem. Līdz ar to patlaban atbalstīta 35 sportistu, viņu treneru un apkalpojošā sporta personāla prēmēšana.
Naudas balvu saņēmēju lokā iekļauts Latvijas Motosporta federācijas sportists Pauls Jonass, kuram par uzvaru Pasaules čempionātā paredzēts piešķirt 14 229 eiro prēmiju.
Naudas balvu 5000 eiro apmērā saņems trīs sportisti - vieglatlēte Gunta Latiševa-Čudare, kura izcīnīja pirmo vietu Eiropas U-23 čempionātā, šāvējs Ernests Erbss par Eiropas čempionātā junioriem izcīnīto zelta medaļu, kā arī Latvijas Kamaniņu sporta federācijas sportists Kristers Aparjods par pasaules čempionātā junioriem izcīnīto pirmo vietu. Aparjods gan jau bijis iekļauts prēmējamo sportistu sarakstā, taču, piekrītot prēmēt arī čempionus junioru līmeņa sacīkstēs, viņam paredzētā balva tiek palielināta.
Pie 3500 eiro naudas balvas tiks arī slēpotājs Kristaps Zvejnieks, kurš uzvarēja Pasaules universiādē.
No Labklājības ministrijas līdzekļiem nolemts prēmēt arī Latvijas Ūdens motosporta federācijas sportisti Ievu Milleri, kura izcīnīja trešo vietu Eiropas čempionāta kopvērtējumā FR1000 klasē, startējot kopā ar vīriešiem.
Nolemts naudas balvu piešķirt arī Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas sportistam Mārim Grēviņam par Vasaras nedzirdīgo spēlēs izcīnīto pirmo vietu tāllēkšanā. Viņam par šo sasniegumu atbilstoši noteikumiem var piešķirt naudas balvu līdz 27 458 eiro apmērā.
Ņemot vērā panākto vienošanos, prēmiju apjomus lemts mainīt Latvijas Paralimpiskās komitejas sportistiem Aigaram Apinim, Diānai Dadzītei un Rihardam Snikum, kā arī attiecīgi viņu treneriem un apkalpojošajam sporta personālam.
Ja sākotnēji tika paredzēts Apinim par pasaules čempionātā izcīnīto otro vietu diska mešanā izmaksāt 9000 eiro, Dadzītei par pasaules čempionātā izcīnīto pirmo vietu šķēpmešanā, diska mešanā un lodes grūšanā - 13 500 eiro, bet Snikum par Eiropas čempionātā izcīnīto otro vietu paralimpiskajā iejādē - 3375 eiro, tad tagad sporta padome lēmusi šīs summas dubultot. Taču vienlaikus lemts nepiešķirt naudas balvu Latvijas Paralimpiskajai komitejai 25 875 eiro apmērā par sportistu sasniegumiem pasaules un Eiropas čempionātos.
Kopumā prēmijas 50% apmērā no sportistiem paredzētajām naudas balvām paredzēts piešķirt arī viņu treneriem. Līdz ar to naudas balvu kopskaits šogad varētu pārsniegt 80.
Kā ziņots, starp naudas balvu saņēmējiem bez iepriekš minētajiem ir vēl virkne sportistu un viņu treneru. Piemēram, Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas sportistam Martinam Dukuram par pasaules čempionātā skeletonā izcīnīto pirmo vietu plānots piešķirt 27 000 eiro, savukārt viņa trenerim Dainim Dukuram balvā paredzēts izmaksāt 13 500 eiro.
Bobslejistiem Oskaram Ķibermanim un Matīsam Miknim par Eiropas čempionātā izcīnīto trešo vietu bobslejā divniekiem katram plānots piešķirt 3375 eiro, bet pa 675 eiro plānots piešķirt viņu treneriem Sandim Prūsim, Jānim Ozolam un Olafam Kļaviņam, kā arī pa tikpat lielai naudas balvai plānots iedalīt abu sportistu apkalpojošajiem sporta darbiniekiem Jānim Kaupem un Viesturam Pērkonam.
Skeletonistam Tomasam Dukuram par Eiropas čempionātā skeletonā izcīnīto otro vietu paredzēts izmaksāt 6750 eiro un viņa trenerim D.Dukuram - 3375 eiro.
Lai nodrošinātu naudas balvu izmaksu, lemts aicināt Ministru kabinetu atbalstīt apropriācijas pārdali no personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā piešķirtā finansējuma, kā arī Eiropas skolai paredzētā līdzfinansējuma. Tāpat naudas balvām tiks novirzīti līdzekļi no Labklājības ministrijas budžeta, bet nepieciešamības gadījumā tiks līgta nauda arī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Par naudas balvu piešķiršanu vēl jālemj Ministru kabinetam.
Kā ziņots, naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā turpmāk būtu maksājamas tikai olimpisko sporta veidu olimpiskajās disciplīnās un paraolimpiskā sporta paraolimpiskajos sporta veidos un disciplīnās, rosinājusi IZM.
Pārmaiņu mērķis ir noteikt jaunu kārtību, kādā Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošam personālam un attiecīgajām sporta federācijām piešķir naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā un nosaka naudas balvu apmēru.
IZM skaidroja, ka kopš vienotas naudas balvu piešķiršanas sistēmas ieviešanas 1997. gadā būtiski mainījies sporta nozares finansēšanas modelis - valsts sniedz būtiski lielāku atbalstu sportistu sagatavošanai un dalībai augstākā līmeņa sporta sacensībās, turklāt sportistu un komandu sporta spēļu izlašu sasniegumi tiek ņemti vērā, aprēķinot piešķiramā valsts finansējuma apmēru gan konkrētam sportistam un viņa treneriem (individuālo sporta veidu gadījumā), gan attiecīgajai sporta federācijai.
Lai gan saskaņā ar Sporta likumu naudas balvas var piešķirt tikai par izciliem sasniegumiem sportā, patlaban spēkā esošais normatīvais regulējums un sasniegumi, par kuriem Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas, sniedz maldīgu priekšstatu par to, kas Latvijā tiek uzskatīti par izciliem sasniegumiem sportā, uzsver ministrijā.
IZM ieskatā naudas balvu sistēmai ir jābūt motivējošai izcilu sasniegumu gūšanai attiecīgās sezonas un visa olimpiskā cikla nozīmīgākajās sporta sacensībās - Olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātā.
