Notiks Latvijas hokeja federācijas kongress

Gadskārtējā kongresā LHF biedri kopīgi izvērtēs atskaites gadā paveikto, kā arī apzinās tālāko Latvijas hokeja attīstību.

Valdes sēdes , kas notika 26. novembrī, uzmanības lokā bija vairāki svarīgi jautājumi.

Vadoties pēc aizvadītajās valdes sēdēs pieņemtajiem lēmumiem, LHF dara visu, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu jaunu, darboties spējīgu treneru padomi, kas varētu kontrolēt un virzīt treneru licencēšanas un kvalifikācijas paaugstināšanas jautājumus. Patreiz notiek treneru padomes sastāva apzināšana un darbības programmas apspriešana. Valdes sēdē tika pieņemts lēmums jau nākošajā sēdē apstiprināt padomes sastāvu.

Par neizdevušos LHF uzskata sadarbību ar Latvijas Jaunatnes un bērnu hokeja līgu (LJBHL), kas organizēja, kā to paredzēja 2002. gadā savstarpēji noslēgtais līgums, 2002./03. gada bērnu un jauniešu meistarsacīkstes hokejā. Diemžēl līga līdz pat šim brīdim nav nomaksājusi savus iepriekšējā sezonā uzkrātos parādus tiesnešiem par darbu un hallēm par ledus īri. Lai saņemtu finansiālās garantijas šīs sezonas čempionāta rīkošanai, LHF valde sezonas sākumā līgas vadībai vairākkārt pieprasīja, un tā arī nesaņēma, rakstiski uzskaitītus un nopamatotus nepieciešamos papildus finansējuma avotus. Līdz ar to LHF, vadoties pēc pieredzes, nebija nekādu garantiju , ka LJBHL var uzticēt šīs sezonas čempionāta organizēšanu. LHF bija spiesta lauzt līgumu un uzņemties 2003. gada bērnu un jauniešu meistarsacīkšu organizēšanu, kā tas finansiāli un organizatoriski veiksmīgi tika darīts pirms sadarbības ar LJBHL. Valdes sēdē atkārtoti tika uzsvērts, - par iepriekšējā sezonā uzkrātajiem līgas parādiem LHF nenes juridisku, bet gan morālu atbildību. LHF joprojām dara visu, lai līgas vadība veiktu saistību izpildi un nomaksātu uzkrātos parādus.

Aizvadītajā valdes sēdē Latvijas valstsvienības galvenā trenera Kurta Lindstrēma palīgs Māris Baldonieks analizēja valsts hokeja izlases sniegumu Izaicinājuma kausa (EIHC) II posma spēlēs Odensē, kā arī informēja par izlases gatavošanos startam turnīra nākamajā posmā, kas no 19. līdz 20. decembrim notiks Kijevā.

Kā izteicās M. Baldonieks, ar piedalīšanos Izaicinājuma kausa turnīra četros posmos, Latvijas izlase uzsākusi sagatavošanos 2004. gada Pasaules hokeja čempionātam. Turnīra abos izspēlētajos posmos šogad, tāpat kā pagājušajā sezonā, kad kopumā tika pārbaudīti 52 jauni spēlētāji, paveras iespēja apzināt vietējo spēlētāju meistarības līmeni.

"Lai izlase piedalītos EIHC turnīros, būtisks arguments ir tas, ka jaunie spēlētāji turnīros gūst starptautisku spēļu rūdījumu, bet pieredzes bagātākie laukumā atjauno savstarpējo saprašanos," piebilda M. Baldonieks.

Latvijas hokeja speciālisti, līdzjutēji un žurnālisti pirms dažiem gadiem pārmeta, ka LHF neizrāda iniciatīvu jaunu starptautisku turnīru organizēšanā. Piedalīšanās EIHC turnīra posma organizēšanā Rīgā pieaugušo izlasei, Austrumeiropas hokeja līgas (AEHL) jauniešu U – 18 izlašu turnīra posmi Latvijā pierāda to, ka situācija Latvijas hokejā aizvadītajās sezonās ir mainījusies. Diemžēl nepietiekošā finansējuma dēļ organizēt un nodrošināt izlasēm dalību starptautiskajos turnīros, LHF kļūst arvien sarežģītāk. Taču federācija līdz šim ir sameklējusi finansējumu un darījusi visu, lai Latvijas vārds pasaulē skanētu ne tikai Pasaules hokeja čempionātos.

Odensē tika apzināta 15 jaunu spēlētāju meistarība, tai skaitā junioru uzbrucēju trijnieks, kas tika pārbaudīts startam decembrī Pasaules junioru čempionātā Berlīnē. Divi juniori – Lauris Dārziņš un Miķelis Rēdlihs guva savus pirmos vārtus izlases sastāvā, labu iespaidu atstāja arī Aleksandra Macijevska, Alekseja Širokova, Aleksandra Jerofejeva , Arvīda Reķa, Ronalda Ozoliņa, un Edgara Masaļska sniegums.

Arī turnīra trešajam posmam komandas sastāvs tiks izveidots balstoties uz vietējo profesionālo klubu spēlētājiem, kuriem pievienosies hokejisti, kas strādā Zviedrijas, Somijas, Vācijas, Itālijas un Krievijas klubos, piebilda M. Baldonieks.

Sēdes noslēgumā tika pārrunātas valsts hokeja nozares, tai skaitā visu vecumu hokeja izlašu turpmākās attīstības un izaugsmes perspektīvas. . LHF prezidents K.Lipmans valdes locekļus informēja par LHF aizvadītā gada saimnieciskās darbības rezultātiem . Ienākumi, kurus nodrošina ģenerālsponsors un pārējie LHF sponsori, kā arī LHF biedru naudas, ir tikai neliela daļa no nepieciešamā gada budžeta.

Lai hokeja nozare, it īpaši bērnu un jauniešu hokejs, valstī varētu pilnvērtīgi attīstīties, lai LHF varētu arī turpmāk iesaistīties dažādu starptautisku turnīru organizēšanā, kā arī, lai visu vecumu izlases varētu sagatavoties un ņemt līdzdalību pasaules čempionātos, LHF ik gadus nepieciešami vismaz 550 000 Ls. Tā kā 2003. gadā valsts budžetā netika paredzēta nauda hokeja un citu sporta veidu attīstības mērķprogrammām, LHF šī gada budžeta deficīts ir vairāk kā 400 000 Ls.

LHF ar nepacietību un cerībām gaida valsts atbildīgo valsts institūciju saprātīgus lēmumus, kas dotu iespēju saglabāt un kaut nedaudz attīstīt valsts hokeja nozari.