Latviešu svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, kurš sestdien tika kronēts par Eiropas čempionu svara kategorijā līdz 105 kilogramiem, atzīst - ja sekmīgs nebūtu bijis arī trešais piegājiens raušanā, viņš būtu piedzīvojis ļoti lielu neveiksmi.
Pērnā gada pasaules čempionātā bronzas medaļu ieguvušais Latvijas svarcēlājs raušanā pacēla 177 kilogramus, bet grūšanā viņš tika galā ar 226 kilogramu smagu stieni, kas summā viņam deva 403 kilogramus. Grūšanā Plēsnieks atkārtoja valsts rekordu, ko sasniedza pērn pasaules čempionātā.
"Darbs nav bijis velts, jo izcīnīta pirmā vieta un pirmais tituls pieaugušo konkurencē Eiropas čempionātā. Konkurence bija sīva, bet no sevis vairāk gaidīju rezultātu, nevis izcīnītu konkrētu vietu. Pirms Eiropas čempionāta bija mēnesi ilga treniņnometne Itālijā, un tajā uzrādīju diezgan labus rezultātus, raušanā sanāca uzraut kādus 180 kilogramus, bet grūšanā bija 210-220 kilogrami. Tāpēc treneris arī iedrošināja un teica, ka esam gatavi uz rezultātu," komentēja Plēsnieks.
"Bieži tā negadās kā šoreiz - viss sākās nelaimīgi, bet beidzās laimīgi. Ar trešo piegājienu izbēgu no neveiksmes," Plēsnieks atgādināja, ka raušanā viņam pirmie divi mēģinājumi bija neveiksmīgi. "Tajā brīdī pats nebiju iedziļinājies, kas notika un kur bija kļūda. Man pēc tam pateica, ka bija rupjas kļūdas, velkot stieni, - taisot uzrāvienu, vajadzēja vairāk piestrādāt ar rokām, bet pirmajos divos mēģinājumos to neizdarīju, tāpēc neizdevās stieni dabūt augšā. Man tajā brīdī nebija nekādas izvēles - vai nu ir, vai nu nav, - nekā cita nebija. Protams, dusmojos uz sevi un biju nesaprašanā, kas notiek. Nesenāk viens piegājiens, nesanāk otrs, divi jau zaudēti. Trešajā piegājienā bija jārēķinās - vai nu būs, vai nebūs. Beigās viss bija kārtībā."
Pēc sarunas ar treneri Eduardu Andruškeviču abi secinājuši, ka Plēsniekam pirms mēģinājuma vajadzējis vairāk iesildīties. "Sanāca tā, ka iesildīšanās zālē uz savu piegājienu bija jāgaida kādas desmit un vairāk minūšu. Kaut kas tajā brīdī notika, varbūt muskuļi atsila. Nākamreiz jāņem vēra, ka šī garā perioda laikā iesildoties jāuztaisa vēl vairāk piegājienu muskuļu tonusam, lai pēc tam varētu iet ārā un viss būtu kārtībā," teica Plēsnieks.
Tāpat Eiropas čempions uzsvēra trenera gudri izvēlēto taktiku, kad pēc pirmajiem diviem neveiksmīgajiem mēģinājumiem raušanā ar 175 kilogramu stieni trešā piegājiena svars tika pacelts par diviem kilogramiem. "Viņš redzēja, ka spēks ir, bet kaut kā pietrūkst. To redzot, viņš pacēla vēl divus kilogramus uz augšu, jo vēl divi cilvēki gāja celt 175-176 kilogramus. Iesildīšanās zālē uztaisījām divus gājienus un pēc tam devāmies uz platformas. Treneri ļoti ātri noreaģēja un pārlika tos divus kilogramus vairāk, tāpēc arī viss izdevās. Tā ir ļoti vērtīga pieredze," secināja ventspilnieks.
Ar 405 kilogramiem olimpiskajā rangā Plēsnieks patlaban ieņem piekto vietu, bet olimpiskajām spēlēm kvalificēsies labāko 15 rezultātu īpašnieki. Līderis ar 437 kilogramiem (191+246) ir Kazahstānas sportists Iļja Iļjins, otrais ir Uzbekistānas sportists Ruslands Nurudinovs, kurš pacēlis 432 kilogramus (193+239), bet trešajā vietā atrodas krievs Dāvids Bedžanjans, kurš kopsummā pacēlis 427 kilogramus (187+240). Savukārt sportisti, kuri rangā ir ārpus pirmā piecpadsmitnieka, summā cēluši mazāk par 390 kilogramiem.
"Zinu, ka ranga pirmais trijnieks noteikti piedalīsies olimpiskajās spēlēs. Man nav ne jausmas, kas startēs no Irānas, vai viņiem vispār jau ir sadalītas ceļazīmes. Šaubos, vai tāds rezultāts kā Eiropas čempionātā būs pietiekami labs olimpiskajās spēlēs. Protams, tur vajadzēs vairāk, pāri 410-415 kilogramiem. Vajadzēs smagi strādāt, būs paredzētas treniņnometnes un prombūtne no mājām. Atpūtas nekādas nebūs, jo jau pirmdien vakarā būs treniņš. Pēc tam jau atkal sāksies nelieli spēka vingrinājumi, bet pēc nedēļas jau atsākšu raušanas un grūšanas treniņus. Nākamās sacensības, kur piedalīšos, būs Latvijas olimpiāde, bet pēc tam jau arī Riodežaneiro olimpiskās spēles, kas būs pats galvenais starts sezonā. Citas sacensības līdz tam brīdim nav paredzētas," izstāstīja svarcēlājs.
"Ģimene ir tā, kas palīdz atpūsties pēc sacensībām. Kad ilgu laiku esmu prombūtnē, ar ģimeni uzturu sakarus caur internetu. Atgriežoties mājās, mani sagaida čempiona kūka. Pēc sacensībām varu nedaudz saldos un treknus ēdienus uzēst, bet vispār ikdienā nedrīkstu. Visu laiku ir jākontrolē sevi. Uzturā jālieto vairāk kas tāds, lai mans svars neiet vairumā," savu režīmu atklāja Plēsnieks.
Kā zināms, pērn pasaules čempionātā tika piedzīvots dopinga skandāls svarcelšanā, jo aizliegto vielu lietošanā tika pieķerti 24 sportisti, viņu vidū arī pasaules rekordists svara kategorijā virs 105 kilogramiem Aleksejs Lovčevs. Pirms tam novembra vidū Starptautiskā Svarcelšanas federācija (IWF) no olimpiskajām spēlēm diskvalificēja Bulgāriju, kuras 11 svarcēlājiem pavasarī tika konstatētas pozitīvas dopinga analīzes. Tāpat līdzīgu pārkāpumu dēļ Rumānijai samazināta kvota par vienu atlētu. Kopš jaunā gada aizliegto vielu sarakstā iekļauts arī meldonijs, kas ir Latvijā ražotā medikamenta "Mildronāts" aktīvā viela. Tiesa, "Mildronāta" skandāla dēļ īpašs spiediens uz sportistiem Eiropas čempionāta laikā neesot bijis.
"Tas atkarīgs no paša sportista un organizācijas. Ja laicīgi pabrīdina, ka medikaments iekļauts aizliegto vielu sarakstā, viss ir kārtībā. Citādi ir, ja kāds palaidis gar ausīm vai kāds nav pateicis. Latvijas Olimpiskā vienība (LOV) mūs laicīgi pabrīdināja, tāpēc septembra beigās pārtraucām lietot "Mildronātu". Tagad ir aktuāls jautājums par to, cik ilgi meldonijs paliek organismā. Vieni saka, ka 2-4 mēnešus, citi atkal, ka piecus. Nezinu, ko domāt. Vai nu tas ir kāds politisks gājiens vai kas cits, nevar saprast. Mani tas īpaši neuztrauc," uzsvēra Plēsnieks.
Jau ziņots, ka pērn pasaules čempionātā Plēsnieks izcīnīja bronzas medaļu, summā paceļot 405 (179+226) kilogramus.
Savukārt pērn Eiropas čempionātā Plēsnieks palika astotais, 2014.gadā viņš ieņēma ceturto vietu, bet vēl gadu iepriekš tika pie bronzas. Sacensības Plēsnieks togad arī beidza ceturtais, taču par dopinga lietošanu vēlāk tika diskvalificēts gruzīnu sportists Dāvids Gogija, tāpēc latvietim tika piešķirta bronza.
Plēsnieks ir arī trīskārtējs Eiropas U-23 čempions, pērn šajās sacensībās uzvarot trešo gadu pēc kārtas.
Savulaik par pieckārtēju Eiropas čempionu kļuva Viktors Ščerbatihs, kurš pirmo šādu titulu ieguva 2001.gadā, bet pēc tam no 2005.gada uzvarēja četras reizes pēc kārtas. Olimpisko sudraba un bronzas medaļu īpašnieks Ščerbatihs tagad palīdz Eduardam Andruškevičam, kurš trenē Plēsnieku.
Norvēģijā notiekošajā Eiropas čempionātā pirmdien bronzas medaļu izcīnīja talantīgā Rebeka Koha, savukārt atsevišķi raušanā viņa bija otrā, bet grūšanā trešā, tiekot pie mazās sudraba un bronzas godalgas.
Tikai 17 gadus vecā Koha, kura svara kategorijā līdz 53 kilogramiem bija jaunākā sacensību dalībniece, raušanā pacēla 90 kilogramus, bet grūšanā pievarēja 108 kilogramu stieni, kas summā viņai deva 198 kilogramus. Koha visos veidos laboja valsts rekordus.
Savukārt jaunais Ritvars Suharevs palika 12.vietā svarā līdz 77 kilogramiem, kur viņš pacēla 321 (150+171) kilogramu, bet Vadims Koževņikovs piektdien palika 17.vietā svarā līdz 94 kilogramiem, kur pacēla 330 (145+185) kilogramus.
