Gads pēc demisijas. Saruna ar bijušo LRF prezidentu Juri Silovu  (19)

- Cik ilgi vairs neesat Latvijas Regbija federācijas (LRF) prezidents?

- Tūlīt apritēs gads, kopš vairs neesmu federācijas prezidents. Par LRF prezidenta pilnvaru "nolikšanu" paziņoju 2013. gada 26. oktobrī, savā dzimšanas dienā, pēc Latvijas - Andoras spēles "trešajā puslaikā". Sanāca tā "zīmīgi", ka pirmo spēli regbijā RAF komandas sastāvā aizvadīju Jelgavā un demisionēju no LRF augstā amata arī Jelgavā. Man šķiet, ka izlasei šī bija pirmā spēle Jelgavā. Ja kāds domā, ka "demisionēju" zaudējuma dēļ (tā, piemēram, pēc mača domāja izlases galvenais treneris Sergejs Lisko), tad jāpaskaidro, ka šo lēmumu jau biju pieņēmis iepriekš. Ir grūti strādāt, kad tev riņķī apkārt ir "visgudrākie", kas zina, kas jādara regbija attīstībai, bet paši neko negrib darīt un nevienu konstruktīvu priekšlikumu nevar izteikt, toties spēj visu nomelnot. Pēc pirmā un otrā regbija 7 Eiropas čempionāta turnīra vīriešiem un sievietēm sarīkošanas tika saņemta toreizējā Eiropas regbija asociācijas prezidenta Žana Kloda Bakē un Duglasa Langlija pateicība par turnīru organizēšanu, kas ir labākais mana darba novērtējums.

- Vai pa šo laiku regbijs Latvijā ir attīstījies uz labo pusi jeb tomēr ir regresējis?

- Viennozīmīgi regresējis! Par to vislabāk liecina niecīgais komandu skaits Latvijas čempionātā, kurš meistarsacīkšu laikā vēl pat turpināja samazināties. Arī čempionāta izspēles formula ir sarežģīta un nesaprotama.

- Kādas kļūdas saskatāt pašreizējas Latvijas regbija vadības darbībā?

- Jāsaka, ka diemžēl esošā LRF vadība velk "deķi" katrs uz savu pusi, un sadrumstalo jau tā mazo regbija sabiedrību. Tas bija arī viens no iemesliem, kāpēc demisionēju. Domāju, ka esošajam prezidentam ir daudz "jautrāka" komanda nekā bija man. Uzskatu, ka primārais ir lielais regbijs, un tikai pēc tam septītnieks, bet tas nevar attīstīties, ja nav bērnu un jauniešu regbija. Šobrīd "mēs" cenšamies attīstīt pludmales regbiju, Touch regbiju, Tag regbiju utt. Šeit arī parādās tas, kas notiek LRF. Pārāk liela vērība paveidiem, bet par klasiskajām vērtībām runājam tikai garāmejot...

- Cik zinu, jūs tagad esat aizrāvies ar citu sporta veidu - petanku?

- Jā, tā var teikt. Jāatzīst gan, ka šī petankas sezona man gāja nedaudz "secen" veselības stāvokļa dēļ. Šī sporta veida federācija tika nodibināta apmēram pirms pieciem gadiem. Daži uzskata, ka šis ir "pensionāru" sporta veids. Es gribētu to pilnībā noliegt. Viendienas sacensības ilgst apmēram sešas līdz astoņas stundas, un tiek noiets ap 11 kilometriem. Varam salīdzināt, cik noskrien mača laikā, piemēram, futbolisti. Petanka ir ļoti demokrātisks sporta veids, kuru var spēlēt jebkurā vecumā, bet reizē jābūt arī fiziski attīstītam (bumbas sver ap 700 gramiem un jāmet vidēji 10 metru attālumā) un koordinētam (izsist pretinieka bumbu, teiksim, desmit metru attālumā - PAMĒĢINIET!!!).

- Upesciema stadionā nu jau ir divi regbija laukumi. Izskatās, ka nākotnē tas varētu kļūt par nopietnu ovālās bumbas attīstības centru?

- Uzskatu, ka Upesciema stadions tāds jau ir. Tas veidojas ne tikai par ovālās bumbas centru, bet par lielu sporta centru vispār. Stadiona noslogojums ir septiņas dienas nedēļā. Treniņi notiek uz visiem laukumiem: lielā regbija futbola laukuma, mazā regbija futbola laukuma, mākslīgā futbola laukuma, pludmales volejbola laukumos, petankas laukumos (kas ir vieni no labākajiem laukumiem Eiropā pēc pasaules līmeņa spēlētāju atzinuma). Upesciema stadionā ir noticis Eiropas čempionāts regbijā 7, Eiropas čempionāta spēles Regbija līgā, Eiropas petankas klubu čempionāta pusfināls, un vēl daudz citas starptautiskas sacensības. Es nezinu, ko domā LRF valde, bet es nepieļaušu regbija iznīcināšanu Latvijā. Joprojām turpināšu sadarbību ar Krievijas, Lietuvas un citām federācijām, ar kurām ir izveidojušās ļoti labas attiecības.

- Kura komanda, jūsuprāt, šogad kļūs par Latvijas čempioniem klasiskajā regbijā?

- "Garkalne/Livonia"! Domāju, ka šai vienībai šogad Latvijā nav konkurentu.

- Kad bijāt LRF prezidents, Latvijā divreiz notika Eiropas čempionāts regbijā 7. Vai ir cerības, ka kaut kas tāds atkārtosies arī tuvākajā nākotnē?

- Precizēsim! Divreiz Latvijā notika vīriešu septiņnieka čempionāti (Rīgā un Upesciemā) un vienreiz sieviešu regbija 7 Eiropas meistarsacīkstes (Rīgā). Nevarēšu gan uz šo jautājumu viennozīmīgi atbildēt, jo neesmu informēts par LRF valdes plāniem. Mans viedoklis ir tāds, ka šādu turnīru organizēšana ceļ Latvijas regbija prestižu un veicina attīstību.

- Vai Latvijai divu gadu laikā izdosies atgriezties Eiropas Nāciju kausa 2A divīzijā?

- Es to ļoti vēlētos, bet, vērtējot objektīvi, laikam tomēr nespēsim. Pirmkārt, jāsakārto regbija saimniecība, jāpasaka skaidri, kas ir primārais. Varbūt varam ņemt piemēru no Lietuvas, kas pirms gadiem desmit izkrita uz zemāko grupu un sāka veidot jaunu izlasi. Mūsu dienvidu kaimiņi sāka visu no "nulles". Agrāk mēs ar Lietuvu regbija laukumā darījām, ko vien gribējām, bet tagad viņi to pašu dara ar mums. Varbūt ir pienācis laiks no viņiem mācīties?

- Ko vēl vēlaties piebilst no sevis?

- Nobeigumā gribētu pateikt paldies spēlētājiem, treneriem, veterāniem, skatītājiem, sponsoriem un visiem, kuri atbalstīja mani, kad es biju LRF prezidents. Iespējams, pēc kāda laika es varbūt atgriezīšos aktīvajā regbija apritē!