Īrijas regbisti pārspēj Franciju Sešu nāciju kausa izcīņā

Mājinieku izšķirošo pārsvaru pirmajā puslaikā nodrošināja desmitais numurs Džonatans Sekstons, kurš aizvadīja pirmo spēli izlasē triju mēnešu laikā pēc smadzeņu satricinājuma ārstēšanas, realizējot četrus soda sitienus, savukārt viesu labā punktus guva Kamils Lopess. Abpusēji asajā spēlē, kurā trīs spēlētāji tika noraidīti uz 10 minūtēm, vienīgo piezemējumu 70. minūtē guva viesu rezervists Romēns Taofifenua dažas minūtes pēc uznākšanas laukumā, taču tobrīd mājiniekiem jau bija 12 punktu pārsvars. Lopess netrāpīja realizāciju, taču pēdējās minūtes aizritēja franču bīstamos uzbrukumos, taču īri noturēja uzvaru.

Kopš 1909. gada Īrija un Francija spēlējušas 93 reizes, Īrija uzvarējusi 31 reizi, Francija - 55 reizes, bet 7 spēles noslēgušās neizšķirti.

Jaunzēlandiešu trenera Džo Šmita vadībā Sešu nāciju kausa īpašniece uzvarējusi jau deviņās spēlēs pēc kārtas (tostarp pērn novembrī novelkot skalpu DĀR un Austrālijai) un kopumā uzvarot 14 spēlēs no 17. Pēc divām nedēļām uzņems citu šogad vēl nezaudējušo izlasi Angliju - iespējams, tieši šajā spēlē jau trešajā kārtā izšķirsies Sešu nāciju kausa liktenis.

Savukārt Anglija Tvikenemā ar 47:17 (15:5) pārspēja Itāliju. Spēles sākums gan neliecināja par mājinieku graujošo uzvaru, jo jau 3. minūtē Itālijas kapteinis Serdžo Parise apklusināja tribīnes ar piezemējumu (0:5), un pirmā puslaika sākumā iniciatīva piederēja viesiem, kuri nerealizēja vairākas labas iespējas. Pamazām angļiem izdevās pārņemt vadību - vispirms Džordžs Fords ar soda sitienu panāca (3:5), bet izšķirošais lūzums notika puslaika vidū, kad vispirms 23. minūtē strīdīgā situācijā video tiesnesis ieskaitīja Billija Vunipolas piezemējumu (8:5), bet pēc trijām minūtēm Džonatans Džozefs panāca 15:5. Otrā puslaika sākumā Fords vēlreiz sodīja viesu disciplīnas trūkumu (18:5), viesi ar Lukas Morizi piezemējumu samazināja rezultāta starpību (18:10), taču pēc tam Bens Jangss, vēlreiz Džozefs, Danijs Sipriani un Niks Īsters 14 minūšu laikā rezultātu padarīja graujošu (47:10), un Morizi otrais piezemējums spēles pašās beigās bija vājš mierinājums.

Kopš 1991. gada Anglija un Itālija tikušās 21 reizi, un vienmēr uzvarējuši angļi.

Pēdējā otrās kārtas spēlē Skotija Edinburgā aizraujošā spēlē ar 23:26 (10:16) piekāpās Velsai. Šī spēle bija principiāli svarīga abām izlasēm un viņu treneriem no Jaunzēlandes. Skotijas trenerim Vernam Koteram šis ir debijas turnīrs, tādējādi viņu neapēnoja Skotijas kaunpilnā rekordsmagā sakāve pērn Velsā (3:51) - viņa vadībā skoti demonstrē atzīstamu uzbrūkošu regbiju, kas patīkami kontrastē ar Skotijas daudzu gadu tradicionālo impotenci cīņā ar līdzvērtīgiem un spēcīgākiem pretiniekiem, kad skoti paļāvās galvenokārt uz Krisa Patersona un Dana Pārksa precizitāti. Patersons un Pārkss jau ir noslēguši karjeru izlasē, un Skotijas sniegums Kotera vadībā novembrī pret dienvidu puslodes izlasēm viesa optimismu, kas nezuda arī pēc Sešu nāciju kausa izcīņas pirmās kārtas zaudējuma Francijā, kurā tieši skoti guva vienīgo piezemējumu. Savukārt Velsas trenerim Vorenam Gatlandam šis ir astotais turnīrs, un, par spīti 3 uzvarām, viņš tika asi kritizēts par zaudējumu pirms nedēļas savā laukumā principiālākajai sāncensei Anglijai - galvenokārt par to, ka mājinieku spēcīgāko sastāvu iznīcināja praktiski viesu rezervisti. Tādējādi Gatlands varēja reabilitēties tikai ar uzvaru.

6. minūtē Lī Hāfpenijs ar soda sitienu izvirzīja vadībā Velsu (3:0), bet 9. minūtē Skotija pārņēma vadību ar Stjuarta Hoga piezemējumu (7:3), ko drīz papildināja Greiga Leidlo soda sitiens (10:3). Puslaika vidū Hāfpenijs ar diviem precīziem raidījumiem samazināja rezultāta starpību (10:9), savukārt 34. minūtē Rīzs Vebs ar piezemējumu sodīja mājiniekus par spēlētāja noraidījumu (16:10). Otrā puslaika sākumā Leidlo un Hāfpenijs apmainījās ar soda sitieniem (19:16), līdz 60. minūtē šķita, ka viesi ir guvuši izšķirošo pārsvaru, taču video tiesnesis pamanīja aizsargu bloķēšanu, kad Velsa guva piezemējumu, un to neieskaitīja. Pēc četrām minūtēm Džonatanam Deivisam tomēr izdevās gūt piezemējumu un panākt Velsas desmit punktu pārsvaru. Intriga saglabājās, jo Skotija metās uzbrukumos, un 74. minūtē šķita, ka gūts piezemējums, taču to neieskaitīja, jo pēdējā piespēle bija uz priekšu. Taču vēsture atkārtojās - pēc četrām minūtēm spēlētājs ar zīmīgu uzvārdu Džons Velšs guva piezemējumu Skotijas labā (26:23). Mājiniekiem par nelaimi, šis panākums tika gūts minūti pirms spēles beigām, un paglābties no zaudējuma viņi nepaspēja.

Kopš 1883. gada Skotija un Velsa spēlējušas 120 reizes, Skotija uzvarējusi 48 reizes, Velsa - 69 reizes, bet 3 spēles noslēgušās neizšķirti.

Pēc otrās kārtas vadībā ir Anglija un Īrija ar četriem punktiem, pa diviem punktiem ir Francijai un Velsai, bet Skotija un Itālija ir bez punktiem. 28. februārī vispirms pastarīšu cīņā Skotija uzņems Itāliju, pēc tam milžu cīņā Francija uzņems Velsu, bet 1. martā līderu divcīņā Īrija uzņems Angliju.

Sešu nāciju kausa izcīņā visbiežāk triumfējušas Anglija un Velsa - pa 26 uzvarām (Anglijai 12 "Grand Slam", pēdējais 2003. gadā, bet Velsai - 11, pēdējais 2012. gadā), tām seko Francija - 17 uzvaras (9 "Grand Slam", pēdējais 2010. gadā), Skotija - 14 uzvaras (3 "Grand Slam", pēdējais 1990. gadā), Īrija - 12 uzvaras (2 "Grand Slam", pēdējais 2009. gadā), bet Itālija nekad nav uzvarējusi.

Sešu nāciju kausa izcīņa ir ikgadējais Eiropas regbija elites turnīrs kopš 1883. gada. Sākotnēji tajā piedalījās vien Britu salu izlases Anglija, Velsa, Skotija un Īrija, līdz 1910. gadā pievienojās Francija. 1931. gadā Francija tika izslēgta no toreizējā Piecu nāciju turnīra sakarā ar baumām par profesionāļu izmantošanu. 1947. gadā Francija tika atkal uzņemta, un kopš tā laika ir pastāvīga turnīra dalībniece. 2000. gadā tika uzņemta Itālija, un turnīrs tika pārdēvēts par Sešu nāciju kausa izcīņu.