Pagājušās nedēļas nogalē sākās ikgadējā Sešu nāciju kausa izcīņa regbijā. Jauno treneru vadībā Francija Parīzē pieveica Itāliju (23:21), Anglija Edinburgā pārspēja Skotiju (15:9), bet pirmās kārtas pēdējā spēlē Dublinā Īrija nospēlēja neizšķirti ar Velsu (16:16).
Īpašu interesi izraisīja Eiropas regbija superlielvalstu Francijas un Anglijas sniegums pēc izgāšanās Pasaules kausa izcīņā, kam sekoja treneru nomaiņa. Ja Filipa Senandrē dienas bija skaitītas jau pirms Pasaules kausa finālturnīra, jo viņa vadībā četrās sezonās Francija ne reizi nespēja iekļūt Sešu nāciju triju labāko izlašu skaitā, bet 2013. gadā pat palika pēdējā - un pilnīgi loģiski, ka ceturtdaļfinālā franči cieta pazemojošu deviņu piezemējumu sakāvi pret Jaunzēlandi (13:62), tad Stjuarta Lankastera krišana nežēlastībā notika pēc mājinieku sensacionālās neiekļūšanas izslēgšanas spēlēs pēc zaudējumiem Velsai un Austrālijai - pirmo reizi Pasaules kausa finālturnīra saimnieki palika aiz borta jau pēc grupas spēlēm.
Senandrē pēctecis Gijs Novē 22 gadus bija trenējis Francijas titulētāko komandu "Stade Toulousain". Viņa vadībā tulūzieši desmit reizes kļuva par Francijas čempioniem, četras reizes izcīnīja Eiropas prestižāko klubu trofeju - "Heineken" kausu, kas tagad pārdēvēts par Čempionu kausu, bet divreiz ieguva Francijas kausu. Viņš bija viens no izlases trenera amata kandidātiem jau pēc 2007. gada Pasaules kausa, taču toreiz federācijas funkcionāru izvēle krita uz Marku Ljevremonu, kurš pēc četriem gadiem kopumā diezgan slikti spēlējošo izlasi negaidīti aizveda līdz Pasaules kausa finālam, taču spēlētāji viņu "izēda".
Savukārt Lankastera pēctecis, japāņu izcelsmes austrālietis Edijs Džonss jau ir iegājis vēsturē kā pirmais ārzemnieks pie regbija dzimtenes izlases stūres. Te jāatzīmē, ka no regbija lielvalstīm tikai Jaunzēlande, DĀR un Francija izlases vadību konsekventi uztic savējiem. Ja absurda šķiet pati doma, ka trīskārtējo čempionu "All Blacks" treneris varētu nebūt jaunzēlandietis, tad pēdējā laikā Dienvidāfrikā jau izskan runas par nepieciešamību atteikties no vietējo treneru konservatīvisma un piesaistīt darbā ārzemniekus, kuri nemaz nav tālu jāmeklē - DĀR jau sen pārcēlušies uz dzīvi, piemēram, bijušais "All Blacks" treneris Džons Mičels vai kādreizējā zvaigzne Karloss Spensers, kuri jau oduši pulveri vietējo klubu treneru amatā.
Atšķirībā no Novē, Džonsam jau ir bagāta starptautisko spēļu pieredze. Pērn viņš sarūpēja, iespējams, lielāko sensāciju regbija vēsturē, kad viņa vadītā Japānas izlase Pasaules kausa izcīņas pirmajā kārtā nolika uz lāpstiņām divkārtējo čempioni Dienvidāfriku (34:32), un tikai nelabvēlīgā spēļu kalendāra izraisītais nogurums (kad japāņiem jau pēc dažām dienām nācās spēlēt pret svaigo Skotiju, prognozējami ciešot sakāvi un negūstot ne punkta), neļāva uzlecošās saules zemes pārstāvjiem pirmo reizi iekļūt ceturtdaļfinālā par spīti trijām uzvarām grupā. Jāpiebilst, ka 2003. gada Pasaules kausa izcīņā viņa vadītā Austrālijas izlase negaidīti iekļuva finālā, kur tikai pagarinājumā piekāpās favorītei Anglijai, bet 2007. gada turnīrā Džonsa piesaistīšana par DĀR trenera Džeika Vaita konsultantu deva milzīgu ieguldījumu dienvidafrikāņu triumfā, finālā pieveicot Angliju. Sākotnēji bija domāts, ka pirms februāra beigās gaidāmā dienvidu puslodes "Super Rugby" klubu turnīra sākuma Džonss kļūs par Keiptaunas "Stormers" treneri, taču Anglijas regbija federācijas funkcionāri viņu pārvilināja uz miglaino Albionu.
Vēl jāpiebilst, ka Džonss izraisīja asas debates Anglijā ne vien ar savu nokļūšanu pie izlases stūres, bet arī ar savu lēmumu par izlases kapteini iecelt Northemptonas "Saints" kapteini, jaunzēlandiešu izcelsmes hukeru Dilanu Hārtliju, ņemot vērā Hārtlija hroniskās problēmas ar mutes un roku savaldīšanu laukumā. Kaut gan 29 gadus vecais Hārtlijs nenoliedzami ir harizmātisks līderis un joprojām labākais otrais numurs Anglijas regbijā, tieši viņa kārtējā rupjība laukumā un ilgstošā diskvalifikācija lika Džonsa priekštecim Lankasteram pērn atskaitīt viņu no izlases, tādējādi Hārtlijs Pasaules kausa izcīņu bija spiests vērot no malas, gluži kā agrāk Britu un īru lauvu triumfālo turneju Austrālijā. Hārtlija "varoņdarbu" skaitā bijušas gan pirkstu grūšana pretinieku acīs, gan sišana, gan košana, daudzi noraidījumi, bet smagākā diskvalifikācija bijusi 26 nedēļas 2007. gadā. Laiks rādīs, vai Hārtlijs attaisnos Džonsa uzticību - vismaz pirmajā spēlē viņš laukumu atstāja tikai 78. minūtē un ne pēc tiesneša prasības.
Novē un Džonsa debijas izrādījās sekmīgas, kaut gan Francija izrāva uzvaru tikai spēles pēdējās minūtēs. Itālija parasti nekādas zvaigznes no debesīm neplūc, taču šoreiz tā pavisam negaidīti izrādīja ļoti nopietnu pretestību un pilnīgi reāli cerēja uz vēsturisku uzvaru pretinieku laukumā. Francija, kuras sastāvā bija četri debitanti, ar fidžieša Virimi Vakatavas un Damjēna Čulī piezemējumiem, pretiniekiem atbildot ar leģendārā kapteiņa Serdžo Parises panākumu, pirmo puslaiku noslēdza ar divu punktu pārsvaru (10:8), taču otrā puslaika sākumā nokļuva iedzinēju lomā, Karlo Kannam gūstot piezemējumu un trāpot soda sitienu (10:18). Puslaika vidū Igo Bonevāls samazināja rezultāta starpību (17:18), bet Žils Plisons 68. minūtē ar soda sitienu izvirzīja mājiniekus vadībā (20:18). 73. minūtē jaunzēlandietis Kelijs Haimona ar soda sitienu ļāva domāt par sensāciju (20:21), tomēr 75. minūtē Plisons trāpīja tālu soda sitienu, ļaujot favorītiem atviegloti uzelpot.
Savukārt Džonsa vadītie angļi Skotijā uzreiz ķērās vērsim pie ragiem, 13. minūtē ar Džordža Kruiza piezemējumu panākot (0:7). Skoti pamazām pārņēma iniciatīvu, kapteinim Gregam Leidlo līdz pārtraukumam ar diviem soda sitieniem samazinot rezultāta starpību līdz minimumam (6:7). 50. minūtē Džeks Nouels ar otro piezemējumu un Ouens Farels ar soda sitienu panāca viesu solīdu pārsvaru (6:15), uz ko mājinieki spēja atbildēt tikai ar vienu Leidlo soda sitienu (9:15).
Pirmās kārtas pēdējā spēlē Dublinā divu jaunzēlandiešu - Džo Šmita un Vorena Gatlanda vadīto Īrijas un Velsas izlašu divcīņa noslēdzās neizšķirti. Kaut gan pēdējo divu sezonu čempioni mājinieki līdz 26. minūtei ar Konora Marija piezemējumu un diviem Džonatana Sekstona soda sitieniem panāca 13:0, Velsa puslaika beigās pārņēma iniciatīvu un ar tongieša Taulupes Faletau piezemējumu un Rīza Prīstlenda soda sitienu atguva desmit punktus, bet otrajā puslaikā ar diviem Prīstlenda soda sitieniem pat izvirzījās vadībā (13:16). Mājiniekiem izdevās izglābties tikai sešas minūtes pirms spēles beigām ar Sekstona soda sitienu (16:16).
Tādējādi pēc pirmās kārtas Anglijai un Francijai ir pa 2 punktiem, Īrijai un Velsai - pa 1 punktam, bet Itālijai un Skotijai punktu nav. 13. februārī Francija uzņems Īriju, Velsa - Skotiju, bet 14. februārī Itālija tiksies ar Angliju.
Sešu nāciju kausa izcīņa ir senākais starptautiskais regbija turnīrs pasaulē. Kopš 1883. gada tajā piedalās Anglija, Skotija, Velsa un Īrija, 1910. gadā tika uzņemta Francija (to izslēdza 1931. gadā ar apsūdzībām profesionālismā (līdz pat 1995. gadam regbijs oficiāli bija amatieru spēle), bet 1940. gadā uzņēma atkal), bet 2000. gadā Itālija. Visvairāk čempionu titulu ir Anglijai un Velsai - pa 26, taču Anglijai ir 12 "Grand Slam" (pēdējais 2003. gadā), salīdzinot ar Velsas 11 (pēdējais 2008. gadā). Francijai ir 17 uzvaras un 9 "Grand Slam" (pēdējais 2010. gadā), Skotijai 14 uzvaras un 3 "Grand Slam" (pēdējais 1990. gadā), Īrijai 13 uzvaras un 2 "Grand Slam" (pēdējais 2009. gadā pēc 61 gada pārtraukuma), bet Itālijas labākais rezultāts ir bijusi tikai trešā vieta.
