Jaunzēlande pārliecinoši kontrolēja spēli, gūstot četrus piezemējumus, no kuriem divus guva veterāns Izraēls Degs, pa vienam Džulians Savea un Sems Keins. Jāpiebilst, ka šī bija Jaunzēlandes 42. uzvara pēc kārtas savā laukumā, pēdējo reizi zaudējuma rūgtums tika izjusts 2009. gadā Hamiltonā, ar 29:32 piekāpjoties DĀR. Jaunzēlandes regbistu panākums nozīmē, ka lorda Bledislo kauss paliks viņu īpašumā jau 14. gadu pēc kārtas, un pagaidām nekas neliecina par Austrālijas iespējām to atgūt tuvākajā nākotnē.
Savukārt Argentīnas izlasei izdevās pirmo reizi uzvarēt DĀR savā laukumā (pirmais vēsturiskais panākums tika svinēts pērn pretinieku laukumā). Argentīnas pārsvars bija sevišķi izteikts pirmajā puslaikā, kad "pumas" ne tikai teritoriāli apspēlēja par favorītiem uzskatītos pretiniekus, bet dominēja spēka divcīņās, savu pārsvaru apliecinot 30. minūtē ar Hoakina Tukuleta piezemējumu, turklāt nerealizēja dažas citas reālas iespējas. Šīs pārmaiņas bija jo īpaši patīkams pārsteigums, ņemot vērā to, ka izlases gandrīz pilnībā sastāv no dienvidu puslodes klubu turnīra "Super Rugby" Buenosairesas "Jaguares" pārstāvjiem, bet šis klubs savā debijas sezonā nospēlēja diezgan vārgi. Savukārt DĀR tieši pretēji, sevišķi pirmajā puslaikā izskatījās pagalam bezzobaini, bez idejām, it kā pirmo reizi redzētu viens otru – par spīti tam, ka vairāki spēlētāji pārstāv "Super Rugby" finālisti Johannesburgas "Lions", kas šajā turnīrā parādīja pārsteidzoši lielisku sniegumu.
Otrajā puslaika sākumā DĀR pamodās, un ar veterāna Braiena Habanas piezemējumu panāca neizšķirtu (13:13). Šis bija Habanas 65. piezemējums izlases sastāvā, tādējādi viņš apsteidza austrāliešu leģendu Deividu Kampēzi kā rezultatīvākais piezemējumu guvējs starp regbija lielvalstīm - lai kļūtu par absolūto rekordistu un apsteigtu japāni Daisuki Ohatu, Habanam vēl jāgūst 5 piezemējumi. DĀR prieki bija īsi, un jau pēc mirkļa Huans Manuels Legisamons atjaunoja Argentīnas pārsvaru (20:13), bet Huans Martins Ernandess 55. minūtē to palielināja līdz 10 punktiem. Pēc tam DĀR manāmi aktivizējās, un šķita, ka Argentīna izsēs desmit punktu pārsvaru gluži tāpat kā pirms nedēļas Nelspreitā. Pīters-Stefs du Toits ar piezemējumu un uz maiņu iznākušais veterāns Morne Steins ar diviem soda sitieniem atguva DĀR vadību (23:24), tomēr pēdējais vārds piederēja laukuma saimniekiem, 77. minūtē Gonsalesam Iglesiasam trāpot soda sitienu (26:24), un līdzjutēji tribīnēs varēja līksmot.
Pēc šīm spēlēm Jaunzēlandei ir 10 punkti, DĀR un Argentīnai – pa 5 punktiem, Austrālijai punktu nav. 10. septembrī Hamiltonā Jaunzēlande – Argentīna, Brisbenā Austrālija – DĀR, 17. septembrī Kraistčērčā Jaunzēlande – DĀR, Pērtā Austrālija – Argentīna, 1. oktobrī Pretorijā DĀR – Austrālija, Buenosairesā Argentīna – Jaunzēlande, 8. oktobrī Durbanā DĀR – Jaunzēlande, bet Argentīna savu mājas spēli pret Austrāliju aizvadīs Londonā, slavenajā Tvikenemas stadionā.
Pirms šīs sezonas daudzus interesēja, kā Jaunzēlandes izlasē noritēs paaudžu maiņa pēc pēdējo divu Pasaules kausu triumfa kaldinātāju kodola aiziešanas, kad izlasē vairs nebūs tādu superzvaigžņu kā ilggadējais kapteinis, flankers Ričijs Mako, kuram pieder daudz rekordu, tostarp 148 spēles izlasē un 108 spēles kā izlases kapteinim, un kuru plaši uzskata par visu laiku labāko "All Blacks" spēlētāju, iespējams, pasaulē vislabākais desmitais numurs Daniels Kārters, vispieredzējušākais centra spēlētāju pāris Konrāds Smits un Ma'a Nonu, 132 izlases spēļu (pirmās līnijas uzbrucēju pasaules rekords) veterāns, hukers Kevens Mealamu, pirmās līnijas ilggadējais balsts Tonijs Vudkoks un daži citi. Atbilde ir vienkārša – absolūti nekas nav mainījies, "All Blacks" konveijers turpina strādāt bez aizķeršanās, jaunie spēlētāji turpina pārliecinoši dominēt pasaulē. Ja parasti pasaules čempioniem pēc triumfa dažādu iemeslu dēļ iestājas formas kritums (sevišķi uzkrītoši tas notika ar Angliju pēc "zelta paaudzes" aiziešanas 2003. gadā), tad Jaunzēlande, tieši otrādi, ir palielinājusi apgriezienus – kopš uzvaras 2011. gada Pasaules kausa izcīņā, kas pārtrauca 5 turnīru neveiksmju sēriju, tā ir zaudējusi tikai trijās spēlēs (uzvarot 54 un divreiz nospēlējot neizšķirti), bet pa šiem gadiem atrāviens no tuvākajiem sekotājiem pasaules rangu tabulā jau sasniedzis gigantiskus apmērus.
Tieši pretēja aina vērojama Austrālijā un DĀR. Ja Austrālijas piekāpšanās Pasaules kausa finālspēlē Jaunzēlandei nebūt netika uzskatīta par traģēdiju, galu galā, par Maikla Čeikas panākumu tika uzskatīta pati iekļūšana finālā. Sidnejas "NSW Waratahs" trenerim tas izdevās jau debijas sezonā, iekšējo juku plosīto izlasi dažu mēnešu laikā spējot pārvērst saliedētā un meistarīgā kolektīvā, ko apliecināja arī uzvara Regbija čempionātā tieši pirms Pasaules kausa finālturnīra. Taču laime izrādījās īsa. Cerīgais fināls ievadīja nevis jaunu un spožu ēru Austrālijas regbijā, bet melnāko neveiksmju sēriju – "valabiji" šovasar savā laukumā trīs reizes piekāpās Anglijai (kuru vada bijušais Austrālijas izlases treneris Edijs Džonss), bet Regbija čempionāta pirmajā kārtā Sidnejā piedzīvoja rekordsmagu zaudējumu pret Jaunzēlandi – 8:42! Spēlei piparus piedeva medijos nonākušās ziņas, ka Jaunzēlandes izlases apspriežu telpā Sidnejas viesnīcā tika atrasta krēslā iemontēta noklausīšanās iekārta. Gan Čeika, gan Austrālijas Regbija federācija kategoriski noliedza savu saistību ar notikušo, izmeklēšana turpinās. Lai kā būtu, slepus iegūtā informācija mājiniekiem nekādu labumu nedeva, jo Jaunzēlandes pārsvars laukumā bija nomācošs, sevišķi pirmajā puslaikā, kad viesi panāca graujošo 32:3 pārsvaru, Bodenam Baretam plosot mājinieku aizsardzību pēc sirds patikas – 25 gadus vecā zvaigzne, kurš nu ir galvenais pretendents uz Kārtera pēcteča statusu desmitā numura pozīcijā, pats guva piezemējumu un nokārtoja vēl divus saviem partneriem. Jāpiebilst, ka Barets šogad nospēlēja izšķirošu lomu sava Velingtonas kluba "Hurricanes" triumfā "Super Rugby" turnīrā. Atbildes spēlē Austrālija nospēlēja cienīgāk, taču Jaunzēlandes uzvara ne mirkli neradīja šaubas. Kopumā aina Austrālijai nav iepriecinoša – divās spēlēs pret Jaunzēlandi gūts tikai viens piezemējums, bet ielaisti desmit, totāla izgāšanās sānu iemetienos, bezcerīga atpalikšana praktiski visos pārējos statistikas rādītājos.
Tādējādi Austrālija pirmo reizi kopš sešdesmito gadu beigām ir savā laukumā zaudējusi četras spēles pēc kārtas, bet kopumā tās zaudējumu sērija jau ir sešas spēles, un vājš mierinājums ir fakts, ka tās zaudētas pasaules divām spēcīgākajām vienībām – pār Čeikas galvu savilkušies melni mākoņi, kritiķi jau izvilkuši laukā nažus, bet Austrālijas Regbija federācijas paustais bezierunu atbalsts var izrādīties īslaicīgs. Sevišķu pikantumu piešķir tas, ka pēc divām nedēļām Austrālija mērosies spēkiem ar DĀR, kuras treneris Alisters Kocē nu atrodas tikpat neapskaužamā stāvoklī.
Raugoties uz dziļas krīzes pārņemto DĀR regbija izlasi, reti kurš atceras, ka aparteīda laikos tieši Dienvidāfrika, un nevis Jaunzēlande, pasaulē bija regbija izlase Nr. 1. Pēdējo reizi DĀR dominēja regbija pasaulē tālajā 2009. gadā, kad izcīnīja Triju nāciju kausu, trīsreiz pieveica Jaunzēlandi un dažus mēnešus pabija pasaules rangu tabulas 1. vietā. Kopš tā laika izlases sniegums nav bijis nekas īpašs, bet pēdējo divu gadu laikā ciesti vairāki sāpīgi zaudējumi – vispirms 2014. gadā otro reizi vēsturē zaudēts Velsai (6:12), pēc tam pērn savā laukumā tika piedzīvota pirmā neveiksme pret Argentīnu (25:37), kam sekoja sensacionāls pēriens (32:34) Pasaules kausa izcīņā no Japānas (kas pirms tam vispār Pasaules kausu vēsturē bija spējusi uzvarēt vienu spēli; jāpiebilst, ka šo vēsturisko panākumu kaldināja jau minētais Edijs Džonss), šogad Kocē debijas spēlē DĀR pirmo reizi vēsturē savā laukumā zaudēja Īrijai (20:26), turklāt viesi spēles lielāko daļu spēlēja mazākumā! Šokējošais zaudējums izrādījās nevis pārpratums, bet nepārliecinoša snieguma tradīcijas sākums – šogad pilnīgi visās spēlēs DĀR ir balansējusi uz zaudējuma robežas un tikai pašās spēles beigās izkapājusi uzvaru, turklāt dažreiz īstā Hudini stilā. Piemēram, otrajā spēlē pret Īriju pēdējās 17 minūtēs, kad augstkalnes retinātais gaiss jau sāka svilināt pagurušo īru plaušas, DĀR guva 22 punktus pēc kārtas un izglābās no šķietami droša zaudējuma (32:26), bet Regbija čempionāta pirmajā kārtā pret Argentīnu pēdējās desmit minūtēs guva 17 punktus pēc kārtas un izrāva uzvaru (30:23). Taču visām "cūceņu" sērijām reiz pienāk beigas, un otrreiz izglābties no zaudējuma Argentīnai vairs neizdevās.
Savukārt Argentīna var nākotnē raudzīties ar optimismu. Kopš uzņemšanas paplašinātajā Triju nāciju kausa izcīņā 2012. gadā tā ir manāmi progresējusi, šajā laikā spējot divreiz pārspēt DĀR, vienreiz – Austrāliju, vienreiz nospēlēt neizšķirti ar DĀR, vairākkārt abām izlasēm likt pamatīgi trūkties, kā arī dažās spēlēs spējot izrādīt cienīgu pretestību Jaunzēlandei. Ļoti iespējams, ka Argentīnai izdosies otro gadu pēc kārtas nepalikt pēdējai, bet varbūt pat izcīnīt otro vietu.
Pēc šīm spēlēm Jaunzēlande vēl vairāk atrāvusies no sekotājiem pasaules rangu tabulā, kamēr DĀR un Austrālija vairāk atpalikušas no otrās vietas Anglijas, bet Argentīna pakāpusies no devītās uz septīto vietu. Pirmais desmitnieks pašlaik izskatās šādi: 1. Jaunzēlande (96,30 punkti), 2. Anglija (89,49), 3. DĀR (85,08), 4. Austrālija (84,23), 5. Velsa (82,49), 6. Īrija (81,67), 7. Argentīna (81,44), 8. Francija (80,75), 9. Skotija (80,44), 10. Fidži (75,49). Par Jaunzēlandes milzīgo atrāvienu liecina fakts, ka tās pārsvars pār trešo vietu DĀR ir lielāks nekā DĀR pārsvars pār 12. vietu Japānu.