Pērn Latvija rīkoja vienu no Eiropas čempionāta posmiem "Jūrmala Masters", bet šogad LVF uzticēts rīkot Eiropas čempionāta finālu. Ja pērn turnīra budžets bija nepilni 500 000 eiro, tad šogad tas audzis un ir nepilni 800 000 eiro.
Latvijai nozīmīgajā turnīrā gan vīriešu, gan sieviešu turnīrā būs garantētas trīs vietas, bet vēl pa vienam vīru un dāmu duetam kandidēs uz speciālo ielūgumu. Zināms, ka Jūrmalā startēs Aleksandrs Samoilovs/Jānis Šmēdiņš, Mārtiņš Pļaviņš/Haralds Regža un Rihards Finsters/Edgars Točs, bet uz "wild card" pretendē Toms Šmēdiņš/Aleksandrs Solovejs. Sieviešu sacensībās startēs Tīna Graudiņa/Anastasija Kravčenoka, Marta Ozoliņa/Alise Lece un Agnese Caica/Ilze Liepiņlauska, bet uz "wild card" kandidē Ance Olte/Inese Jursone.
Neoficiāli zināms, ka turnīra budžetā apmēram 10% atvēlēti administrācijas atalgojumam. LVF biedru kopsapulcē februārī, kad organizācijas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Ati Sausnīti, izskanēja solījumi, ka potenciāli 6-7 duetu vajadzībām kopā atradīs 4000 eiro. Ar šo summu 12-14 sportistiem jeb aptuveni par 300 eiro katram dažos mēnešos būtu jāsagatavojas pienācīgi nospēlēt savu līdzjutēju priekšā. Tomēr šie solījumi palikuši solījumi, jo sportisti naudu no LVF nesaņēma. Nākamie solījumi izskanēja maija beigās/ jūnija sākumā, bet arī tad šie solījumi palika solījumu līmenī.
Jūlija vidū – nedēļu pirms Eiropas čempionāta izlozes un nedaudz vairāk nekā mēnesi pirms pašām sacensībām – LVF atradusi finansējumu vairākiem pāriem. Tie pāri, kuri startēs Jūrmalā, katrs duets saņems 2400 eiro. Šī nauda paredzēta transporta izdevumiem un viesnīcu apmaksai, kā arī sportistu dienas naudai. Tomēr LVF bilst, ka šī nauda attiecas uz izdevumiem sākot ar 10. jūliju, tādējādi iepriekš sagatavošanās posmā tērēto naudu sportisti nevar atgūt. Līdz ar to teorētiski LVF apņemas atbalstīt Latvijas duetus tikai vienās augsta līmeņa sacensībās (neskaitot pasaules čempionātu) pirms Eiropas čempionāta fināla Jūrmalā.
"Jā, ir rasts papildus finansējums sportistiem, lai viņi varētu segt dalību turnīros," portālam "Delfi" apliecināja LVF ģenerālsekretārs Ainārs Dakša, konkrēti neminot summu. Dakša gan nemācēja skaidrot, kādu finansējumu un kuri pāri līdz šim saņēmuši no LVF līdz jūlijam. LVF ģenerālsekretārs apliecināja, ka šobrīd finansējums rasts sešiem duetiem. Uz piebildi, ka mēnesi pirms sacensībām sportisti krasi neko nevar paspēt uzlabot savā sniegumā, Dakša atbildēja, ka arī finansējums mēnesi ātrāk nebūtu garantējis Latvijas sportistu iespējamo dalību kādās sacensībās, jo to nosaka reitings.
Dakša skaidroja, ka finansējums rasts tikai tagad, tādēļ sportisti nevar cerēt uz iepriekš sagatavošanās posmā izlietoto personisko līdzekļu atgūšanu.
Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka pirms Rio olimpisko spēļu kvalifikācijas bijusi līdzīga situācija. Sportisti ilgi aicinājuši LVF sniegt atbalstu, bet to saņēmuši nelielā apmērā neilgi pirms svarīgākajām spēlēm. Savukārt pēc nekvalificēšanās olimpiskajām spēlēm (kā zināms, uz Rio aizbrauca tikai Latvijas labākais duets Aleksandrs Samoilovs/ Jānis Šmēdiņš) daži sportisti aizkulisēs saņēmuši pārmetumus, ka finansējums viņiem esot bijis sagādāts, bet rezultātu neesot bijis.
Tikmēr turnīra direktore Ināra Brokāne un administratīvais direktors, LVF ģenerālsekretārs Dakša pērn katrs saņēma pa 5200 eiro, liecina LVF budžets. Tāpat LVF publiskotās budžeta tāmes liecina, ka, piemēram, 2016. gadā federācija varēja atļauties 3500 eiro interneta mājaslapas pārveidei, bet šogad divreiz lielāka summa – 7000 eiro – atvēlēti volejbola grāmatas izveidei. Tiešs finansējums, lai sportisti labāk sagatavotos atbildīgajam turnīram, līdz šim nebija plānots, bet LVF tikai atbalstīs sportistu nokļūšanu uz pasaules čempionātu. Jauniešu "bīčistiem" plānots finansēt nokļūšanu uz dažāda vecuma Eiropas vai pasaules čempionātiem, bet gatavošanās turnīriem ir pašu sportistu rokās.
Pirms pāris mēnešiem Latvijas pludmales volejbola treneris Aigars Birzulis un vairāki pludmales volejbolisti masu medijos pauda neapmierinātību, ka LVF gatavojas vienam no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas volejbola vēsturē, nedomājot par sportistiem. Šo mēnešu laikā no LVF puses atsaucība nav bijusi, bet sportistu iespējas pienācīgi sagatavoties pašmāju turnīram bija pašu sportistu rokās.
"Strādājam kā līdz šim. Paši kaut kā kuļamies. Zinām, ka būs iespēja startēt vairākiem pāriem. Nedrīkstam savu skatītāju priekšā piedalīties galīgi nekādi, tāpēc kaut kā gatavojamies. Vai federācija būtu kaut kā palīdzējusi? Pagaidām varu pateikt, ka pilnīgi nulle. Nulle," jūnijā sarunā ar portālu "Delfi" sarūgtināts par attieksmi bija Birzulis. Drīz pēc tam Birzulim apnika LVF vienaldzība un viņš piekrita Somijas pirmās līgas kluba piedāvājumam. Tādējādi viens no pēdējo gadu labākajiem Latvijas pludmales volejbola speciālistiem atgriezīsies klasiskajā volejbolā.
Birzulis par šo problēmu ik pa laikam runājis, kā rezultātā no LVF puses saņēmis savdabīgu "vilka pasi". Treneris ne visai gaidīts ir federācijas telpās, bet LVF kongresā viņš nav iekļauts pludmales volejbola atbildīgajā komisijā. Birzulis pieļauj, ka tas noticis, jo viņš runā atklāti un konkrēti, kas LVF īpaši nepatīk.
Savulaik treneris rosinājis, ka Latvijas pludmales volejbola čempioni saņem kaut kādu LVF finansējumu nākamajā gadā. Šis priekšlikums nav izpelnījies atbalstu, bet no federācijas vadītāju puses netieši norādīts, ka pludmales volejbols ir komerciāls sporta veids un naudu jāpelna pašiem.
Birzulis šobrīd strādā ar trīs pāriem, kas reāli kandidē uz spēlēšanu Eiropas čempionātā. Tie ir Mārtiņš Pļaviņš/ Haralds Regža, Ričards Finsters/ Edgars Točs un Marta Ozoliņa/ Alise Lece, kas ir Latvijas čempiones. Vēl pie viņa grupā ir Agnese Caica/ Ilze Liepiņlauska, kuras varētu kandidēt uz Eiropas čempionātu, ja Latvijai būs vēl viena vieta dāmu turnīrā. Pēc trenera teiktā, vienam augsta līmeņa pārim, lai domātu par pilnvērtīgu sagatavošanos, ir jārēķinās ar aptuveni 10 000 eiro.
"Atkarībā no iespējām, plānojama arī sacensības. Kaut ko dod pašvaldības, daži sponsori, ieguldām savu sapelnīto naudu. LVF nostāja ir apmēram šāda – ejiet pie pašvaldībām un tur prasiet naudu. Pašvaldības jau ir ieinteresētas, ja jāspēlē, piemēram, Latvijas Olimpiādē, bet neatsaka arī ilgtermiņā. Tomēr tām budžets nav bezizmēra, ir arī citi sporta veidi," norāda Birzulis.
Treneris atgādina, ka bez lielām problēmām turnīram spēj gatavoties Latvijas labākais duets Aleksandrs Samoilovs/ Jānis Šmēdiņš, kuriem ir gan LOV finansējums, gan sponsoru atbalsts. Pļaviņam/ Regžam arī ir LOV finansējums, kā arī nedaudz palīdz atbalstītāji, bet pārējiem duetiem netiek dota iespēja sevi pozicionēt starptautiskajā arēnā, secina Birzulis. "Jā, un es kā treneris par to "cepos". Paši saviem spēkiem kaut kā turpinām virzīties uz priekšu."
Birzulis uzskata, ka LVF pirms gada, kad bija jau zināms par Eiropas čempionāta fināla rīkošanu Jūrmalā, vajadzēja uzaicināt sportistus un tad arī jautāt, kā var labāk sagatavoties. Tad sportisti varētu pateikt savas vēlmes, bet LVF atbildēt, ko var darīt sportistu labā. Tomēr tā nav noticis. "Federācijai, acīmredzot, tas nelikās saistoši. Tagad? Par ko mēs varam runāt? Varu nosaukt jebkādu skaitli, bet viss pavasaris ir jau "ižcakarēts", neesam bijuši uz mačiem, vajadzīgo pieredzi un iespēju gūt reitinga punktus esam palaiduši garām," par nepatīkamo situāciju saka Birzulis.
"Nekur pasaulē neesmu redzējis, ka komandas pašmāju turnīram – svarīgam turnīram – netiktu speciāli sagatavotas. LVF saka, lai skatāmies uz reitingu. Labi. Šogad pasaules čempionātu rīko Austrija. Reitingā mūsējie ir augstāk par austriešiem, bet viņi konsekventi gatavojas pašmāju turnīram, spēlē mačos un spēlē labi. Var redzēt un just, ka viņi gatavojas savam čempionātam. Ko mēs? Mēs negatavojamies pašmāju čempionātam. Mēs ceram uz vadošo pāri Samoilovu/ Šmēdiņu, kuri, cerams, arī startēs labi. Bet pārējie? Kā sanāks. Tā mēs rīkojam pašmāju čempionātu saviem līdzjutējiem. Tērēsim tuvu miljonam, bet par sportistiem esam aizmirsuši," allaž tiešs izteicienos ir Birzulis.
Pirms mēneša sarunā ar portālu "Delfi" Dakša neslēpa, ka ne tikai turnīrs Jūrmalā, bet arī citas pludmales volejbola sacensības ir savdabīgi "algas projekti". Šajos turnīros LVF darbinieki gūst papildus atalgojumu, ko federācija nevar nodrošināt visas sezonas gaitā. Tādējādi, pateicoties sacensībām, darbinieku gada atalgojums ir konkurētspējīgs.
Tomēr runājot par tiešu palīdzēšanu sportistiem, lai labāk sagatavotos pašmāju turnīram, Dakša nemācēja teikt, cik daudz un vai vispār LVF tam kaut ko atvēlēs. "Nauda ir tik, cik ir. Protams, būtu priecīgs, ja naudas būtu vairāk. Ja atceramies, tad pirms četriem gadiem tie paši jaunieši uz pasaules un Eiropas junioru čempionātiem pludmales volejbolā brauca par saviem līdzekļiem, bet tagad LVF vismaz to var atļauties segt."
Savukārt LVF prezidents Atis Sausnītis maija vidū bija vēl skarbāks izteicienos par pludmales volejbolistiem. "Sportisti – pludmales volejbolisti – paši finansējas, nekad nav bijuši un nebūs finansēti (no LVF puses). Tas ir individuālais sporta veids, finansējas arī individuāli. Ko mēs varam un ko mums ļauj finansēt (kā sabiedriskajai organizācijai), to finansējam. Federācija nevar pa tiešo atbalstīt individuālo sporta veidu sportistus. Mēs varam pirkt lidmašīnas biļetes, varam finansēt trenerus."
Skarbus vārdus Sausnītis veltīja "nemiera cēlājam" Birzulim, kurš to vien dara, kā staigājot riņķī pie žurnālistiem. "Ja konkretizējam, tad personiski jūtos vainīgs par Birzuli. Par to, ka viņš ir volejbolā. Nekomentēšu. Birzulis plaši te visur ir runājis, bet viņa vietā es būtu klusējis."
