Pēc EPV rīcībā esošās informācijas, LVF šobrīd nav līdzekļu, lai sarīkotu 2018. gada Eiropas U-22 čempionātu pludmales volejbolā. Sacensības Jūrmalā ieplānotas 26.-29. jūlijā.
Kā vēsta EPV, LVF bija nokavējusi naudas pieprasījuma iesniegšanu Nacionālajā sporta padomē. Tas bija jāizdara līdz 2017. gada 1. decembrim, tomēr pēc IZM īpaša atgādinājuma iesniegums no LVF puses ir iesniegts. IZM bija tiesības nereaģēt uz šo LVF nolaidību, norāda EPV.
"Acīmredzot ministrijas ierēdņiem Latvijas sporta gods ir nozīmīgāks kā LVF funkcionāriem, kas gozējas tikai dažādu pasākumu prezentācijās, nerisinot ikdienišķos volejbola dzīves jautājumus," norāda biedrības EPV valdes prieksšēdētājs Kaspars Timermanis.
Pēc EPV rīcībā esošās informācijas, Latvijā notiekošo starptautisko pludmales volejbola turnīru galvenais finansētājs – Jūrmalas dome – tikai pirms nedēļas saņēma pēdējās atskaites par pagājušā gada Eiropas čempionātu, kas notika augustā. Zināms, ka LVF atmaksājusi Jūrmalas domei gandrīz 20 000 eiro no piešķirtā finansējuma, kas bija 315 000 eiro.
Kā portālam "Delfi" skaidroja Jūrmalas domē, LVF esot ietaupījusi šos līdzekļus, tādēļ tie pārskaitīti atpakaļ. Arī 2016. gadā LVF esot bijusi taupīga un ieekonomējusi aptuveni 30 000 eiro. Tiesa, LVF taupība nav bijis šķērslis, lai katru gadu Jūrmalā rīkotajiem turnīriem piešķirtu arvien lielāku summu.
Pērn Jūrmalā notikušā Eiropas čempionāta fināla turnīra direktors bija toreizējais LVF ģenerālsekretārs Ainārs Dakša. Viņš savu amatu zaudēja pērnā gada novembrī, bet šobrīd ir biedrības "Latvijas futbola virslīga" izpilddirektors. Dakša nevēlējās daudz runāt par savu bijušo darbu, apgalvojot, ka iesniedzis visas nepieciešamās atskaites un dokumentus.
Runājot par Eiropas čempionāta budžetu, viņš skaidroja, ka LVF rīkojusies saimnieciski un mācējusi taupīt līdzekļus. "Jā, mums nauda palika pāri. Ciparus precīzi neatceros un negribu lieki spekulēt. Mums nekad nav bijis pašmērķis iztērēt līdzekļus visos iespējamos veidos, bet darboties kā rūpīgam saimniekam."
Dakša gan nemācēja teikt, kāds finansējums nav iztērēts – sponsoru, Jūrmalas domes vai valsts. Viņš piebilda, ka, visticamāk, pāri palikusi Jūrmalas domes piešķirtā nauda, tomēr, kurās pozīcijās spējuši ieekonomēt, nemācēja teikt.
Portāla "Delfi" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka LVF pēc Dakšas aiziešanas nācies savest kārtībā vairākus finanšu dokumentus un nauda atskaitīta Jūrmalas domei, jo nav iesniegti visi nepieciešamie finanšu atskaišu dokumenti. Tāpat bieži nav gadījumi, kad lieliem sporta turnīriem piešķirtais finansējums ir pietiekams un paliek pāri nauda, ko vēlāk atmaksā atpakaļ. Vairāki anonīmi avoti portālam "Delfi" skaidroja, ka pārsvarā lielajās sacensībās budžets tiek rūpīgi plānots un kādu 10% ieekonomēšana no piešķirtajiem līdzekļiem nav raksturīga, kā tas bijis Jūrmalas domes finansējuma gadījumā.
EPV sekojusi līdzi LVF finanšu darbībai un konstatējusi, ka LVF nav savlaicīgi iesniegusi Valsts Ieņēmumu dienestā pēdējo trīs gadu finanšu pārskatus, pie tam – 2016.gada pārskats ir iesniegts pusgadu vēlāk par likumā noteikto termiņu (2017.gada 30.oktobrī). 2017.gada pārskats joprojām nav iesniegts, lai gan tā iesniegšanas termiņš bijis 31.marts, atgādina EPV.
"Šāda LVF Valdes rīcība [gada pārskatu neiesniegšana termiņā] ir acīmredzams normatīvo aktu pārkāpums, pie tam – tam ir sistēmatisks raksturs. Acīmredzot LVF valdes locekļi neapzinās savas darbības sekas, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem viņi solidāri atbild par LVF darbības finansiālām sekām, kā arī iespējamo risku par sabiedriskā labuma organizācijas statusa zaudēšanu. Tā kā LVF budžets tiek veidots lielākoties no valsts un pašvaldību naudas līdzekļiem, šajā gadījumā jābūt pilnīgai skaidrībai par naudas izlietošanu, tādēļ mēs šobrīd pievēršam IZM uzmanību šim jautājumam un gaidām tieši sporta nozari pārraugošās ministrijas lēmumu par vispārēja audita veikšanu Latvijas Volejbola federācijā," norāda Timermanis.
