Kā ziņots, Latvijas pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš Londonas olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas godalgas, bet pagājušajā nedēļā viņi turpināja panākumus, pirmoreiz karjerā uzvarot "Grand Slam" posmā.

"Viss sasniegtais, no vienas puses, ir fantastika. Tomēr, skatoties ieguldīto darbu un sapņus, tā tam bija jābūt," Latvijas pludmales volejbolistu sumināšanas pasākumā uzsvēra Ludviks. "Olimpiādē jau priekšsacīkstēs bija iekšēja sajūta, ka kaut kas būs."

"Pašlaik esam uz viļņa, bet šis līdz ar to ir arī atbildīgs moments, kurā jāsaprot, ko darīt tālāk. Līdz šim gājām soli pa solim, bet tagad īpaši jāpiedomā," teica Ludviks, noliedzot, ka jau nākamajā sezonā varētu Latvijā sarīkot Pasaules kausa turnīru. "Domas un sapnis par liela turnīra rīkošanu mums bija jau iepriekš un par to ar Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) prezidentu runājām jau pērn."

Ludviks uzsvēra, ka viss ir atkarīgs no finansēm - parasta Pasaules kausa posma sarīkošanai ir nepieciešams aptuveni miljons, bet "Grand Slam" posms izmaksā vēl vismaz divreiz dārgāk.

"Nākamgad tas noteikti būtu par agru. Diez vai mums kāds tā vienkārši iedos naudu, lai uztaisītu sacensības," teica prezidents, stāstot, ka varbūt kāda skaidrība varētu būt pēc drīzumā ASV gaidāmā Starptautiskās Volejbola federācijas (FIVB) kongresa.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Latvijas valdība sportam nepiešķīra 1,4 miljonus latu, ko kā prioritārus nākamā gada valsts budžetam bija pieteikusi Izglītības un zinātnes ministrija. No šīs naudas 350 000 latu bija plānoti nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai.

Tikmēr Pļaviņš atkal uzsvēra, ka galvenais sekmīgai sporta veida attīstībai ir atbalsts jauniešiem.

"Tagad ir visi priekšnoteikumi. Ir iespēja trenēties ziemā un nu atvērta arī Minusas Volejbola skola, kurā nav aizmirsts "bīčs". Lieli soļi tika sperti jau pirms Londonas," stāstīja Olimpiādes medaļnieks. "Tagad būtu nepieciešams finansējums jauniešiem, lai viņi varētu aizbraukt uz junioru čempionātiem. Viss nenotiks vienā gadā, bet viņiem ir vajadzīga starptautisku spēļu pieredze."

"Viss notiek pakāpeniski, bet pirmais solis ir tas grūtākais un bieži atbalstītāji tam netic," uzsvēra Pļaviņš. "Cerams, ka sporta veida popularitātes vilnis nerimsies un jaunie sportisti gūs ticību sev."

Līdzīgi teica arī Šmēdiņš. "Ja sportists domā, ka viņš Latvijā labi spēlē, tad nepieciešams aizbraukt nedaudz tālāk un redzēs kā ir īstenībā."

Savukārt vēl viens no labākajiem Latvijas sportistiem Aleksandrs Samoilovs piebilda, ka būtu nepieciešami arī labi treneri.

"Tagad ir arī Andris Krūmiņš, bet visi pašreizējie labākie sportisti nākuši no trim speciālistiem - Genādija Samoilova, Aigara Birzuļa un Andra Šmēdiņa," secināja A.Samoilovs. "Ja būs treneri, būs arī labi rezultāti."