Latvijas sporta organizācijas kopīgā paziņojumā vērš uzmanību uz nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz līdzšinējo ziedojumu sistēmu, kas var sagraut sporta sistēmu. Atbildīgā parlamenta komisija trešdien ieklausījās nevalstisko organizāciju iebildumos un pieņēma labvēlīgākus nosacījumus, tomēr tie vēl jaākceptē Saeimai.
Sporta organizācijas uzsver, ka reformas ietekmē sabiedriskā labuma organizāciju darbības var ievērojami sašaurināties vai pat izbeigties.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) izplatītajā ziņojumā teikts, ka "valdības izstrādātajā likumprojektā "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums" (UINL) piedāvātais jaunais tiesiskais regulējums (1. panta 1. daļa) nav pietiekams, lai motivētu ziedotājus ziedot sabiedriskā labuma organizācijām, tāpēc pastāv nopietns risks sagraut Latvijā ilgi un sekmīgi darbojošos ziedojumu sistēmu sabiedriskā labuma organizācijām."
Tāpat norādīts, ka nepārdomāta reforma negatīvi ietekmēs valsts budžetu. "Sporta organizāciju darbības rezultātā samaksātās nodokļu summas ik gadu ir lielākas, nekā tiešais valsts finansējums sportam," skaidrots LOK ziņojumā
Tikmēr Latvijas basketbola izlases kapteinis Jānis Blūms ar sociālā tīklā "Facbeook" ievietotu paziņojumu vērsies pie Saeimas deputātiem.
"Manā dzimtajā Saldū basketbols pērn ziedojumos saņēma vismaz pusi no tā, kas vajadzīgs, lai bērni varētu trenēties un piedalīties sacensībās. Pēc izmaiņām nodokļu likumos nākamgad, ļoti iespējams, šo 50% nebūs. Kas manā vietā pēc desmit gadiem spēlēs Latvijas izlasē? Cienījamie deputāti, pieņemot lēmumus, padomājiet, kā augs un trenēsies jūsu bērni, jūsu radu un draugu bērni," uzrunā deputātiem sacīja Blūms.
Savukārt pasaules vadošais pludmales volejbola duets Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš sociālajā tīklā "Twitter" norādījuši, ka izmaiņas var ietekmēt viņu iespējas gatavoties un startēt Pasaules kausa turnīros.
"Mums vairāk nekā pusi līdzekļu nodrošina privāto sponsoru ziedojumi. Ja tas pazūd, būs problēmas nopietni sagatavoties sezonai un izbraukāt Pasaules tūri," min volejbolisti.
Tikmēr hokeja kluba "Zemgale"/LLU direktors Aivars Zeltiņš norādījis, ka, pieņemot izmaiņas ziedošanas sistēmā, viņš nevar iedomāties, kā sports Latvijā turpmāk eksistēs.
"Pirmkārt, Latvijā galvenā sporta finansēšana notiek tieši caur šo ziedojumu formu. Ja iepriekšējā kārtība tiek reformēta, tad kas nāks vietā? Nevienam uz šo atbildes netiek dotas. Sports nevar Latvijā pastāvēt uz pašvaldības pleciem. Iesaistītajām pusēm ir jānāk kopā un jāveido auglīga, strukturēta diskusija, kuras rezultātā visām pusēm vajadzētu gūt optimālu labumu," "Facebook" raksta Zeltiņš. "Ziedojumi mūsu hokeja kluba "Zemgale" kopējā budžetā sastāda aptuveni no 30% līdz 40% no kopējā budžeta. Tas ir ļoti daudz. Ja katrs no sporta klubiem/organizācijām pazaudēsim šo summu vai arī kardināli samazināsim, es nespēju iedomāties, kā sports Latvijā turpmāk eksistēs."
Finanšu ministrijas optimistiskā prognoze liecina, ka sagaidāmais ziedojumu samazinājums sporta, kultūras, labdarības un citās jomās būs vismaz 40%. LOK uzsver, ka "līdz šim ziedojumi nodrošinājuši aptuveni trešo daļu no valstiski svarīgāko sporta programmu un pasākumu realizācijai izmantotajiem finanšu resursiem."
Ziedojumu samazinājums var novest pie sabiedriskā labuma organizāciju darbības ievērojamas sašaurināšanās vai pat izbeigšanās, vērtē LOK: "Izstrādājot reformas priekšlikumus, nav novērtēta tās ietekme uz NVO iespējām turpināt darbību, tai skaitā veikt valsts deleģētās funkcijas. Nav izstrādāti iespējamie rīcības scenāriji, atkarībā no ziedojumu samazinājuma apjoma. Nepieciešamība nodrošināt apstākļus SLO darbības turpināšanai publiskajā telpā tiek nepamatoti saistīta ar akcīzes nodokļa celšanu."
Jau vēstīts, ka, trešdien Saeimas Budžeta komisija pieņēma vairākus UIN reformas kompensējošus pasākumus, tostarp akcīzes nodokļa alum straujāku paaugstināšanu. Tādēļ komisija lēma atbalstīt priekšlikumu, kas nosaka labvēlīgākus nodokļa atvieglojumus ziedotājiem.
Komisijas atbalstu guvušais priekšlikums paredz samazināt taksācijas periodā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli, kas aprēķināts par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm, par 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātās UIN summas par aprēķinātajām dividendēm.
Sākotnēji Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts paredzēja – 30% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 10% no aprēķinātās UIN summas par aprēķinātajām dividendēm. Pret to asi iebilda nevalstiskās organizācijas.
