Nesagaidot sprieduma pilno tekstu, uzņēmuma pārstāvis Raimonds Dzintars pēc tiesas sēdes atzina, ka spriedums, visticamāk, tiks pārsūdzēts. Viņaprāt, tiesa neesot ņēmusi vērā uzņēmuma pārstāvju liecināto, ka Kozlovskas kandidatūra neatbilst piedāvātajai pārdevējas vakancei. SIA "Palso" pārstāve, kas nevēlējās minēt savu vārdu, aģentūrai LETA atzina, ka tiesas process bijusi "spēle vienos vārtos".
Tiesas sēdē Kozlovskas pārstāve Valsts Cilvēktiesību biroja (VCB) juriste Līga Bikseniece skaidroja, ka darba intervētāja pat nepainteresējās par cietušās profesionālo kvalifikāciju un uzreiz atzina, ka pretendente šim darbam nav piemērota. Kā iemesls Nodarbinātības valsts aģentūras norīkojuma anketā ticis norādīts, ka, runājot latviešu valodā, Kozlovskai esot pārāk liels akcents. Saskatot darba atteikumā diskriminācijas pazīmes pēc tautības principa, Kozlovska vērsās VCB.
Savukārt SIA "Palso" skaidroja, ka sievietes darbā nepieņemšanas iemesls bijis nevīžīgais izskats, ierodoties uz darba interviju. Uzņēmuma liecinieču sacītais par Kozlovskas izskatu atšķiras no tā, ko sniegusi Valsts darbā iekārtošanas aģentūras Jelgavas filiāles darbiniece, kas viņai pirms došanās uz darba interviju izrakstīja norīkojumu.
Jelgavas tiesas sprieduma pilnajā tekstā norādīts, ka uzņēmuma liecinieču sacītais attiecībā uz Kozlovskas apģērbu darba intervijas laikā bijis pretrunīgs. Tiesa secināja, ka atbildētājs nav pierādījis objektīvus iemeslus darba atteikumam.
SIA "Palso" iesniegtā apelācijas sūdzība nosūtīta izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā. Kozlovska, uzzinot par tiesas sprieduma pārsūdzēšanu, izteica neizpratni par uzņēmuma pārstāvju joprojām uzturēto versiju, ka uz darba interviju ieradusies nevīžīgi ģērbta un viņas uzvedība neatbilst pārdevējas amatam uzņēmuma veikalā.