Latvijas olimpiskajā delegācijā dalībai XXXI Vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro iekļauts 31 sportists, kas startēs 11 sporta veidos. Jau šobrīd zināms, ka startēs 30 sportisti, jo šķēpmetēja Līna Mūze ir guvusi smagu traumu, tomēr viņa iekļauta komandā, lai būtu pieejamas vairāk treneru vietas.
Latvijas delegāciju ceturtdien, 14. jūlijā, apstiprināja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) izpildkomitejas sēdē, kurā bijušas diskusijas vairākos jautājumos. Diskusiju dēļ LOK izpildkomitejas sēde ieilga un oficiālā sastāva paziņošana notika ar apmēram pusstundas kavēšanos.
Līdz pēdējam brīdim nebija zināms viens no diviem Latvijas riteņbraucējiem grupas braucienā, bet Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) nesteidzās publiskot sieviešu maratona skrējēju vārdus, jo uz trīs vietām kandidēja četras sportistes.
Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) tikai ceturtdien no rīta izlēma, ka otrais dalībnieks būs pēc iekšējiem kritērijiem uzvarējušais Aleksejs Saramotins, bet aiz svītras palika neapstrīdamais 2016. gada Latvijas čempions Gatis Smukulis.
"Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) prezidents Igo Japiņš ieradās ar lēmumu, ka otrais braucējs būs Aleksejs Saramotins. LRF skaidroja, ka vilcināšanās vairāk bijusi saistīta ar Saramotina pašsajūtu, bet pēc Polijas tūres otrā posma pats sportists apliecinājis, ka ir gatavs startēt. Tāpēc mums nebija iemesla apšaubīt un nebija jārīko balsojums," skaidro LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.
Noprotams, ka ilgāka diskusija bijusi par vieglatlētiem. Sākotnēji Latvijas Vieglatlētikas savienībai (LVS) bija jāizlemj trešās maratonistes vārds – vai nu 2015. gadā Latvijas pilsonību ieguvusī amerikāniete Ariana Hilborna, vai Latvijas audzēkne Anita Kažemāka. LVS lēma, ka nemainīs kritērijus un uz Rio dosies labāku rezultātu sasniegusī Hilborna, bet kā rezerviste būs Kažemāka.
LVS prezidents Guntis Zālītis neslēpa, ka bijis sabiedrības un žurnālistu spiediens šajā jautājumā, tomēr priekšroka dota sportiskajiem principiem. "Iekšējie kritēriji var mainīties, atkarībā no situācijas un sportistu sagatavotības valstī. Pagājušajā gadā, kad veidojām kritērijus, nedomājām, ka pie tik augstiem kritērijiem mums būs vairāk pa trijām šajā disciplīnā normatīvus izpildījušajām sportistēm. Jo daudzās disciplīnās olimpiskie normatīvi ir pat augstāki nekā Latvijas rekords. Šajā gadījumā mums ir laba skola, ka ne vienmēr rezultātu kritērijs ir galvenais. Varbūt nākamreiz jāpieļauj, ka trešo sportistu izvēlas savādāk."
Zālītis skaidroja, ka Kažemāka paliek joprojām Rio kandidāte un ir iekļauta sastāvā kā rezerviste, ko pieļauj IAAF nolikums. Kažemāka varēs startēt olimpiskajās spēlēs, ja kāda cita no sportistēm kāda iemesla dēļ nevarēs startēt Rio.
Zālītis šo strīdus jautājumu saistīja ar nepilsoņu jautājumu Latvijā. Neatļaujot startēt Hilbornai, sabiedrībai tiktu parādīts, ka arī vietējiem nepilsoņiem pēc pilsonības iegūšanas nav garantēta iespēja pārstāvēt Latviju, un tas jau būtu politiski nepareizs solis, uzskata Zālītis.
Arī Vrubļevskis norāda, ka visiem Latvijas pilsoņiem ir vienādas tiesības. "Latvijas pase dod vienādas tiesības visiem, neatkarīgi no tā, kur tu dzīvo, vai Amerikā, vai citur. Tā nav problēma. Varbūt iekšēji kādam ir savas subjektīvi simpatizējošas lietas, bet mēs šobrīd runājam par sportu, kurā visu nosaka sekundes un metri. Ja vieglatlētikas federācija spēja pamatot savu lēmumu, balstoties uz kritērijiem, mums nav iemesla to apšaubīt."
Hilbornas jautājumā LOK izpildkomitejā bijis atsevišķs balsojums, bet LVS valdē lēmums bijis par visiem vieglatlētiem, nevis kādu sportistu atsevišķi. LOK balsojuma detaļas Vrubļevskis nevēlējās atklāt, tikai bilda, ka bija arī "pret" balsojušie.
Vieglatlētikas jautājumā LOK izpildkomitējā bijusi vēl viena diskusija – par soļotāju Arni Rumbenieku, kura asinīs konstatēta aizliegtā viela meldonijs. Tā kā Pasaules antidopinga aģentūras (WADA) jaunākās vadlīnijas nosaka, ka sportisti, kuru asinīs ir zems šīs vielas līmenis, drīkst bez problēmām startēt sacensībās līdz 30. septembrim, tad Rumbeniekam atļauts piedalīties Rio olimpiskajās spēlēs.
Vrubļevskis norādīja, ka ceturtdienas diskusijas nav bijušas tās "karstākās", jo daudz asāka un ilgstošāka diskusija ir bijusi pirms dažām Ziemas olimpiskajām spēlēm.
