Latvijas maratonskrējēja Jeļena Prokopčuka gribēja savā sportistes CV ierakstu ar olimpisko maratonu un es tur neko nevarēju iebilst, sarunā ar žurnālistiem atklāja skrējējas vīrs un treneris Aleksandrs Prokopčuks.
Karstajos laika apstākļos svētdien Prokopčuka izcīnīja augsto 12. vietu Rio olimpiskajās spēlēs. Prokopčuka pēc 12 gadu pārtraukuma atgriezās olimpiskajās spēlēs un pirmo reizi startēja maratonā prestižākajā sporta forumā.
"Viņai bija vēlme noskriet olimpisko maratonu. Man arī bija tāda doma, ka vajag. Diemžēl, pasaules čempionāts vai olimpiskās spēles ir vasarā, kad Jeļenai nepatīk skriet. Viņai ir ilga sportistes karjera, bet nebija ieraksta ar olimpisko maratonu. Tāpēc izlēmām – ja skriet, tad olimpisko. Ja jau mocīties, tad olimpiskajās spēlēs," teica treneris.
Prokopčuka pirmo reizi maratonu skrējusi bez pulksteņa uz rokas, lai sevi nedzītu uz priekšu, bet skrietu pēc sajūtām lielajā svelmē. Tāpat trenerim bijusi neatsverama pieredze, gatavojoties maratonam karstumā, jo līdz šim Prokopčuka nebija skrējusi tik grūtu maratonu.
"Interesanta pieredze, gatavojoties karstajiem apstākļiem. Pielāgojāmies. Man kā trenerim bija interesanti – palasīju, ieguvu informāciju, padomāju. Pedējos divus mēnešus izteikti gatavojāmies tikai karstumam. Lai gan Rio pirms maratona vairākas dienas nebija karstums, pētījām laika prognozi un zinājām, ka maratonā būs karsts. Protams, tas atņēma laiku un labāku rezultātu, varbūt kādas 4-5 minūtes varētu ātrāk," gatavošanos raksturoja Prokopčuks.
Prokopčuks piebilda, ka pirms starta konkrēts mēŗkis netika izvirzīts. Savukārt pēc pirmajiem kilometriem, kad Prokopčuka bijusi ap kādu 75. vietu, piezadzies neliels uztraukums par sportisti. Tomēr vēlāk redzējis, ka skrējiens uzlabojas un pēc finiša laimīgi uzelpojis, ka sieva atskrējusi sveika un vesela, bez veselības problēmām.
"Uztraucos, lai nebūtu saules dūriena. Maratonā tā var arī notikt 40. kilometrā. Redzēju, kā gulēja meitenes uz asfalta. Ilgi nav dakteru, neviens nepalīdz," par pieredzēto saka Prokopčuks.
"Ja ir punkts, tad olimpiskais maratons. Labāk izdarīt un pēc tam nožēlot, nevis neizdarīt un nožēlot," noslēgumā bilst treneris.
