"Izvilkām dzīvību, startējām Pasaules kausā un pasaules čempionātā un iespēju robežās parādījām labākos rezultātus," žurnālistiem sacīja Bērziņš. "Izlase faktiski bija bez valsts finansējuma. Domājams, nākamā gada budžets būs labāks, taču arī tas nebūs ļoti brīvs," viņš piebilda.
Pagājušajā sezonā Latvijas biatlona budžets bija četras reizes mazāks nekā 2008./2009.gada sezonā, tādēļ līdzekļus dalīja vienlīdzīgi, bet sportistu startu nodrošināšanai būtisks bija viņu individuālo sponsoru devums un ģimenes atbalsts, pastāstīja LBF prezidents. Viņš atzina, ka ekonomisko un ģimenes apstākļu dēļ, kā arī veselības un motivācijas trūkuma dēļ izlase pirms sezonas starta palika retinātā sastāvā.
Ja piepildīsies LBF cerības sportisko rezultātu paaugstināšanai nākamajā sezonā paplašināt finansiālo rocību, izlases treneris Intars Berkulis uzskata, ka visvairāk būtu nepieciešami tēriņi papildu slēpju tehniķa nolīgšanai, kā arī medicīniskā personāla klātbūtnes nodrošināšanai atsevišķās nozīmīgākajās sacensībās. Kā svarīgu prioritāti viņš nosauca arī atbalstu jauniešiem, lai biatlonā būtu nākotnes perspektīvas- lai Latvijas biatlonā būtu paaudžu pēctecība, nepieciešams īpašs atbalsts bērnu un jauniešu sportam, jo pašlaik veidojas milzu plaisa starp izlases līderu meistarības līmeni un viņu sekotāju iespējām.
Pašlaik stabili izlases biatlonisti ir tikai Bricis, Edgars Piksons un Andrejs Rastorgujevs, kā arī Madara Līduma sievietēm. Ar citiem ir nopietni jāstrādā, turklāt vīriešu un sieviešu proporcija kandidātu vidū ir 10:1, pieticīgo situāciju rezervju jomā raksturoja Berkulis. Līdz vasarai treneris vēlas gūt skaidrību, kuri būs gatavi nopietnam darbam nākamajai sezonai. Berkulis labprāt vēlētos, lai sezonai gatavotos arī Jānis Bērziņš juniors, kurš pašlaik ir labāks par jauniešiem kā ceturtais stafetes dalībnieks.
LBF cerības uz finansiālo atspaidu saista ar iespējamu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) atbalstu, kā arī sponsoru lielāku ieinteresētību sporta veidā, kas sasniedzis zināmus panākumus. Pagaidām gan federācijā nav skaidrs, par cik varētu pieaugt budžets nākamajai sezonai. Sarunās ar Latvijas Olimpisko vienību iznākums varētu būt zināms maijā, bet sponsoru piesaistīšanai nepieciešamas vēl ilgāks laiks.
Bērziņš arī atgādināja, ka tikai augstvērtīgi sportiskie rezultāti, piemēram, vieta desmitniekā Pasaules kausa posmā, ļauj cerēt uz ražotāju ieinteresētību kāda sportista tehniskajā atbalstīšanā. Savukārt veikalos nopērkamās slēpes ir piemērotas tikai brīvā laika pavadīšanai, bet ne augstu sasniegumu sportam.
LBF nepieciešamā finansējuma aprēķinos līdz šim ņēmusi vērā principu, ka sportisti no federācijas atalgojumu nesaņem un darbojas par pliku paldies. Bērziņš cer, ka nākamajā sezonā vienam sportistam varēs nodrošināt atalgojumu, taču tas pagaidām vairāk būšot izņēmums, nevis sistēma. Biatlons nav sporta veids, kur pāris gados iespējams iejusties augsta līmeņa sacensību apritē, un šogad to apliecināja Anetes Brices starti Starptautiskās Biatlona federācijas (IBU) kausa sacensībās, piebilda Bērziņš. Lai biatlonā atgūtu sportista ieguldītās investīcijas, viņam aktīvi augsta līmeņa sacensībās vajagot startēt vismaz piecus līdz 10 gadus.
Pagaidām biatlonā nav drošas skaidrības par sportistu un treneru sastāvu nākamajai sezonai. Federācijā cer, ka izdosies vienoties ar veterānu Ilmāru Brici par viņa startēšanu arī 2010./2011.gada sezonā. Savukārt Berkulis pastāstīja, ka skaidru lēmumu par savu vietu komandā arī nākamajā sezonā viņš pašlaik vēl nav pieņēmis. Sarunas ar sportistiem un treneriem paredzētas aprīlī.
Nākamajā sezonā Pasaules kausa sacensībās līdz 31.decembrim pēc līdzšinējiem rezultātiem varēs startēt četri Latvijas vīrieši un viena sieviete, savukārt IBU kausa līmenī būs pa trim vakancēm abu dzimumu sportistiem.
Piksons aizvadītajā sezonā bija veiksmīgākais Latvijas izlases dalībnieks pasaules čempionātā Hantimansijskā, Krievijā, kur viņš martā izcīnīja 8.vietu 10 kilometru sprintā, turpretim Rastorgujevs februārī Eiropas čempionātā finišēja Itālijā ceturtais 20 kilometru individuālajā distancē.