Foto: AFP/Scanpix
Latvijas Biatlona federācijas (LBF) prezidents Jānis Bērziņš atzīst, nav patīkami, ja finansiālo problēmu dēļ sportisti nolemj pārtraukt karjeru, taču uzskata, ka arī sportā ir jāpieņem noteikumi, kādus diktē ekonomiskā situācija valstī.

Situācija pēdējos gados Latvijas sportā ekonomiskās krīzes dēļ ir krasi mainījusies, tāpēc LBF vairs nav tādu iespēju, kādas bija pirms pieciem vai pat trim gadiem, lai gan federācija cenšas naudas piesaistē un sportistu finansiālajā nodrošināšanā paveikt visu ar saviem resursiem iespējamo, sarunā ar aģentūru BNS otrdien sacīja Bērziņš. Diemžēl ne vienmēr visi ar to ir apmierināti, viņš komentēja otrdien masu medijos izskanējušo informāciju, ka līdzšinējā Latvijas sieviešu biatlona komandas līdere Madara Līduma jaunajā sezonā nestartēs.

"Bieži jādzird pārmetumi – jā, pirms pieciem, trīs gadiem bija tā, bija labāk, taču tad ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē bija cita gan ekonomiskā, gan politiskā situācija. Patlaban viss ir ļoti radikāli izmainījies. Jāpieņem noteikumi tādi, kādi tie ir un kādus diktē ekonomiskā situācija valstī. Tas ir saistīts ar sponsorēšanu, tas ir saistīts ar naudas apgrozījumu sportā kopumā, kuru diemžēl mēs nevaram iespaidot. Līdz ar to mums ir jāpieņem spēles noteikumi, kādi tie reāli patlaban ir," pastāstīja LBF vadītājs.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu pašreizējais LBF budžeta palielinājums saistās tikai ar Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) finansiālu atbalstu diviem biatlonistiem – Edgars Piksons ir iekļauts LOV A grupā, bet Andrejs Rastorgujevs – B grupā. "Faktiski tas ir reālais palielinājums. Kā būs turpmāk ar sponsoriem uz gada beigām, rādīs laiks. Ceram, ka nebūs sliktāk kā pagājušajā gadā, vajadzētu būt vēl mazliet labāk. Mums ir arī, kam pateikties – pavasara periodā palīdzējusi Starptautiskā Biatlona savienība (IBU), "Latvijas Dzelzceļš Cargo" palīdzējis, pašreiz ir sarunas ar "Latvijas valsts mežiem", kas mums palīdzējuši līdz šim, un domāju, ka arī šogad palīdzēs, tāpat kā "Latvijas gāze". "Renault" tirdzniecības pārstāvji mums palīdzēs ar transportu, "Sportland" ar ļoti labiem noteikumiem palīdzēs ar ekipējumu, tostarp sporta kostīmiem. Biatlona mašinērija ir ļoti liela, sporta veids komplicēts, un kopējās izmaksas veido daudzas pozīcijas. Mums nav kā basketbolā, kur pietiek ar vienām kedām, biksēm un kreklu," norādīja Bērziņš.

LBF budžets gadā ir 50 000 latu, kurā nonāk gan Starptautiskās Biatlona savienības (IBU), gan sponsoru, gan arī valsts oficiālais atbalsts, lai gan pēdējais ir sporta veida specifikai un izmaksām niecīgs (4200 latu). Federācijas kontā ik mēnesi 800 latu ieplūst arī no Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK). LBF vadītājs atzina, ka iepriekšējos gados federācija pieļāvusi kļūdu, vairāk finansiālo uzmanību veltot kādam atsevišķam komandas dalībniekam, bet pašlaik esošās finanses tiek dalītas līdzvērtīgi.

"Kontrastam vai konfrontācijai ar Madaras [Līdumas] publiski teikto medijos varu pretstatīt – Edgars Piksons pagājušajā sezonā ar tieši tādu pašu finansējumu, kāds bija Līdumai, Ilmāram Bricim, Jānim Bērziņam vai Žannai Juškānei, ieguva 8.vietu pasaules čempionātā (PČ) pieaugušajiem. Labi vai slikti, protams, mēs vienmēr varam prasīt kaut ko vairāk un labāk, taču pirmām kārtām jābūt pašam sev motivācijai," uzskata Bērziņš.

Viņš nepiekrīt Līdumas teiktajam, ka federācija centusies izjaukt Latvijas sieviešu biatlona komandu. "Mums ir demokrātiska valsts, katram ir tiesības paust savu viedokli un uzskatus. Man nav nekādu tiesību viņai teikt, ka nepareizi runā. Tas ir katra subjektīvs viedoklis, kurš presē tiek atspoguļots. Reālā situācija ir tāda, kāda tā ir, un jāpiemērojas jaunajiem apstākļiem tādiem, kādi viņi ir. Federācija nav naudas ražotājs, mēs neproducējam naudu. Pēc savas būtības federācija ir vidutājs starp jebkuras klases un līmeņa sportistiem un starptautiskajām institūcijām, sabiedriskajām institūcijām valstī – Olimpisko komiteju, Federāciju padomi. Federācijai pēc savas būtības nevajadzētu domāt par naudas kaut kādu aktīvu izsišanu vai piesaisti. Taču pie mums tā tas ir iegājies ne tikai Biatlona federācijā, bet arī citās. Tomēr vairāk vai mazāk tas ir valsts statuss, valsts redzējums un valsts attieksme pret mūsu sportistiem gan komandu, gan individuālajos sporta veidos," piebilda Bērziņš.

Līdumas vēlmes attiecībā pret finansējumu Bērziņš uzskata par pilnīgi normālām un atbilstošām, jo neviens sev neprasa to, ko nevajadzētu. "Piemēram, Ilmāram Bricim šajā pavasarī bija tāme 32 000 latu, lai viņš varētu pilnvērtīgi sagatavoties Pasaules kausa (PK) posmiem un pasaules čempionātam. Ja es šo tāmi pārskatu pa nodaļām, tur nekā kosmiska nav, tas ir tikai laba līmeņa, pat ne augstākā līmeņa tehniskais nodrošinājums vienam individuālam sportistam, jo rietumu sportistam, rietumu mašinērijā tas ir 10 un pat 20 reižu lielāks uz vienu cilvēku. Tas pats, runājot par Madaru Līdumu. Tā ir vīzija, ko mums vajadzētu, bet dzīves realitāte diemžēl ir cita. Mēs nevaram ne Ilmāram Bricim dabūt to summu, lai viņš varētu pilnvērtīgi sagatavoties, ne Madarai Līdumai dabūt tos 10 000 latu, ko teorētiski viņai vajadzētu. Mēs visu finansējumu, kas mums ir ienācis, esam centušies sadalīt pēc nozīmes tiem cilvēkiem, kam to vajag, nenometot nost jaunos. Taču, ja Līduma definē, ka federācijas metodika un stratēģija bijusi iznīcināt sieviešu biatlonu, tad es saku absolūtu nē, jo tad mēs patlaban nevestu jaunās juniores uz treniņnometni," klāstīja Bērziņš.

Līdumai nestartējot, Latvijas sieviešu biatlons vismaz līdz gadu mijai nebūs pārstāvēts PK pirmajos trīs posmos, jo Gerda Krūmiņa atgūstas pēc veselības problēmām, bet Žanna Juškāne nav izpildījusi kvalifikācijas nosacījumus, tāpēc sezonas ievadā startēs IBU kausa posmos, kur spēkus izmēģinās arī juniores Inga Paškovska un Baiba Bendika.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!