Turpinot PSRS mērķtiecīgo gatavošanos olimpisko uzvaru izcīnīšanai attiecīgajos ziemas sporta veidos, pagājušā gadsimta 80. gados tika lemts par labu kamaniņu un bobsleja trases celtniecībai Siguldā, kurā padomju sportisti varētu apgūt nepieciešamās iemaņas. Ledus trases projektēšana tika veikta draudzīgās Vācijas Demokrātiskās republikas sporta būvju zinātniski tehniskajā centrā Leipcigā, bet būvniecības darbi tika uzticēti arī draudzīgās Dienvidslāvijas firmai "Gramnig". Trases pirmā kārta ekspluatācija tika nodota 1986. gadā un drīz tiek uzņemtas pirmās sacensības.
Kopš tā laika dīkstāve Siguldas trasē praktiski nav novērota - tajā notiek gan Pasaules kausa izcīņas posmi kamaniņu sportā, gan treniņnometnes skeletonistiem un bobslejistiem. Visādā ziņā ir skaidrs - ja Latvijas PSR toreiz nebūtu uzbūvēta šī trase, neatkarīgajai Latvijai diez vai būtu atradušies līdzekļi tik dārgam projektam un maz ticams, ka mēs varētu pa visu pasauli lepoties ar mūsu bobslejistu, kamaniņnieku un skeletonistu medaļām un uzvarām.
Ziemas olimpiskajās spēlēs Latvija izcīnījusi septiņas olimpiskās medaļas, un visas iegūtas tieši "renes" sporta veidos. 2006.gadā Turīnas spēlēs bronzas godalgu ieguva kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis, četrus gadus vēlāk sudrabi kamaniņniekiem Andrim un Jurim Šiciem un Martinam Dukuram, bet Soču Olimpiādē Latvijas kamaniņu sporta stafetes komanda ieguva bronzu, brāļiem Šiciem bronza divnieku sacensībās, kā arī sudrabus ieguva Martins Dukurs un Oskara Melbārža pilotētā četrinieku ekipāža.