Foto: AFP/Scanpix
Pēc 2014.gada olimpiskās sezonas, kad sportam Krievijā tika tērēti neierobežoti līdzekļi un organizatoriskie resursi, liela daļa sporta veidu un to pārstāvju šajā ziemas sezonā izjūt diezgan skaudru "finansiālo realitāti", kas liek izlaist starptautiskas sacensības, vēsta izdevums "Sport Ekspress".

Izdevuma rīcībā ir informācija, ka vairākas sporta veidu federācijas saņēmušas rīkojumu samazināt izbraukumu plānu, īpaši uz tālām sacensībām un gadījumos, kad krievu sportisti nepretendē uz augstiem rezultātiem. Šis rīkojums attiecas arī uz tā sauktajām "statusa sacensībām", piemēram, Pasaules kausa posmiem. Tā Krievijas skeletona izlase atteicās no sezonas pirmajiem Pasaules kausa izcīņas posmiem Ziemeļamerikā, kur pārliecinoši uzvarēja Martins Dukurs, uz sacensībām ASV nedevās frīstailisti, bet uz Pasaules kausa izcīņas posmu Japānā - tramplīnlēcēji.

Sportistu palikšana mājās oficiāli tiek pamatota ar treneru lēmumiem par sportiskās formas sasniegšanu uz sezonas galvenajām sacensībām, kā arī ar rūpēm par sportistu veselību, bet "Sport Ekspress" norāda, ka ne mazāk būtisks ir finansiālais aspekts un rubļa kursa krišana, kas nozīmīgi iespaidojusi Krievijas sporta budžetu - kā jau iepriekš brīdināja Krievijas sporta ministrs Vitālijs Mutko, budžets netiks pārskatīts. Tas nozīmē, ka federācijām, kam nav bagātu sponsoru, ir "jāsavelk jostas". Tomēr Krievijas Olimpiskajai komitejai ir izdevies panākt vienošanos ar "Gazprom" par 130 miljoniem dolāru valsts izlašu gatavošanai nākamajām olimpiskajām spēlēm, bet no valsts budžeta jau 2015.gadā iedalīti 100 miljardi rubļu jaunajai fiziskās kultūras un sporta attīstības programmai.

Pēc "Sport Ekspress" rīcībā esošās informācijas, finansiāli apgrūtināta ir Krievijas sportistu dalība praktiski visās ziemas Pasaules kausu sacensībās ārpus Eiropas, tomēr olimpisko sporta veidu pasaules čempionātos krievu sportisti startēs. Tai pašā laikā izdevums norāda, ka mazbudžeta sporta veidos šie ierobežojumi varētu nest "veselīgas pārmaiņas", jo "treknajos gados" šīs federācijas dzīvoja nesalīdzināmi labāk nekā viņu konkurenti, pat no bagātajām Rietumu valstīm. "Šai laikā daudzi no viņiem, maigi izsakoties, pārtrauca būt askēti un aizmirsa, ka naudu vajag meklēt arī citur, ne tikai pagrābties no valsts maciņa," norāda raksta autors Oļegs Šamonajevs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!