Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ir nobažījusies par valstu niecīgo interesi par ziemas olimpisko spēļu rīkošanu un nākamajā izpildkomitejas sēdē gatavojas izveidot īpašu darba grupu, kas šo situāciju labotu, gatavojoties 2026. gada "baltajai Olimpiādei", ziņo portāls "insidethegames.org".
Kā zināms, uz 2022. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu beigās pretendēja vien divas pilsētas - Pekina, kura uzvarēja SOK balsojumā, un Almati Kazahstānā. Pārējās kandidātes - Krakova, Ļviva, Oslo, Stokholma un Minhene no cīņas izstājās.
Kamēr Ļvivas izstāšanos ietekmēja politiskā un drošības situācija Ukrainā, pārējās pilsētas savu kandidatūru atsauca ekonomisku apsvērumu, kā arī negatīvas sabiedrības un valdības nostājas dēļ, kas jo īpaši satrauc SOK un Eiropas Olimpisko komiteju (EOK).
SOK lielas cerības liek uz "Agenda 2020", kas iedrošinās valstis pieteikties arī uz ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, un darba grupas uzdevums būs sadarbībā ar ziemas sporta veidu federācijām panākt lielāku ģeogrāfisko atsaucību ziemas lielākā sporta foruma uzņemšanā.
"Olimpiskā "Agenda 2020" paver lielākas iespējas ziemas olimpisko spēļu rīkošanai," norāda Olimpiskās Ziemas sporta veidu federāciju asociācijas (AIOWF) prezidents Džanfranko Kasters. "Tā sasaucas ar starptautisko federāciju redzējumu par ilgtspējīgiem risinājumiem un pieredzes aspektiem, lai Olimpiāde kļūtu interesanta lielākam nāciju, reģionu un pilsētu skaitam."
Oktobrī parādījās informācija, ka uz 2026. gada Ziemas olimpiskajām spēlēm varētu pretendēt Leikplesida, kas jau divreiz tās uzņēmusi, kā arī Stokholma, Trento Itālijā, Drēzdene Vācijā, Kvebeka un Kalgari Kanādā, Siona Šveicē un Saporo Japānā, kā arī Almati.
2026. gada Ziemas olimpisko un paralimpisko spēļu mājvieta tiks izvēlēta 132. SOK sesijā, kas notiks 2019. gadā.
