Daiļslidošana

Daiļslidošana

Daiļslidošana
Foto: AFP/Scanpix

Daiļslidošanā sportistiem, slidojot uz slidām, jāizpilda dažādas akrobātiskas kustības, kas tiek veiktas mūzikas pavadījumā. Tiesneši vērtē sportistu sniegumu, vērā ņemot izpildījuma rūpību, precizitāti un sarežģītību. Ledus laukums daiļslidošanas sacensībās ir 56-60 metri garumā un 26-30 metri platumā.

Vēsturē pirmās liecības par slidošanu datētas 3000 gadu pirms mūsu ēras, kad dzīvnieku kauli tika izmantoti kā slidas. Šīs primitīvās slidas atrastas tagadējā Krievijas teritorijā un Skandināvijā. Mūslaikos pirmās rakstiskās liecības par daiļslidošanu atrodamas Kenterberijas mūka Viljamam Ficstīvena grāmatā, tomēr precīzs daiļslidošanas dzimšanas gads nav zināms.

Vēlāk slidošana minēta kā pārvietošanās līdzeklis ziemas periodā pa aizsalušām upēm un ezeriem. 1742. gadā tika nodibināts Edinburgas slidošanas klubs, kas bija pirmais no nozīmīgākajiem notikumiem šī sporta veida attīstībā. Pēc 30 gadiem Londonā izdota pirmā grāmata par slidošanas tehniku, un tajā minēts kā iemācīties labāk slidot. Tieši šīs grāmatas iznākšanu var uzskatīt par slidošanas dalīšanu daiļslidošanā un ātrslidošanā, jo tur pirmo reizi pieminēti mūsdienu daiļslidošanā pielietojamie elementi. Visas pamācības gan toreiz dotas vīriešiem, jo sievietes 18. gadsimta nogalē ikdienā neslidoja.

19. gadsimtā slidošanā izzuda dalīšana dzimumos, un sākās daiļslidošanas strauja attīstība. 20. gadsimta sākumā četri vīri Ulrihs Salhovs, Aloizs Lucs, Verners Ritbergers un Aksels Paulsens izrādīja savus lēcienus, bez kuriem nav iedomājama mūsdienu daiļslidošana. Viņiem par godu arī mūsdienās nosaukti šie lēcieni.

Daiļslidošanas sacensības iekļautas pirmajās Ziemas olimpiskajās spēlēs 1924.gadā Šamonī, Francijā, bet pirms tam 1908. un 1920.gados daiļslidošana bija iekļauta vasaras olimpisko spēļu programmā. XXIII Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā daiļslidošanā tiks izcīnīti pieci medaļu komplekti – sievietēm un vīriešiem individuāli, pāru sacensībās un dejās, kā arī komandu sacensībās.

Source info

DELFI Sports


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Kalendārs

9. Februāris (pēc Latvijas laika)
Komandu sacensība. Vīrieši un pāri. Īsā programma
11. Februāris (pēc Latvijas laika)
Komandu sacensības. Deju pāri, īsā programma; sievietes, īsā programma; pāru slidojumi, izvēles programma
12. Februāris (pēc Latvijas laika)
Komandu sacensības. Vīrieši, izvēles programma; sievietes, izvēles programma; deju pāri, izvēles programma
14. Februāris (pēc Latvijas laika)
Pāru slidojumi, īsā programma
15. Februāris (pēc Latvijas laika)
Pāru slidojumi. Izvēles programma
16. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, īsā programma
17. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, izvēles programma
19. Februāris (pēc Latvijas laika)
Deju pāri, īsā programma
20. Februāris (pēc Latvijas laika)
Deju pāri, izvēles programma
21. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, īsā programma
23. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, izvēles programma
25. Februāris (pēc Latvijas laika)
Galā uzstāšanās

Sporta veidi

Tuvākie Latvijas izlases starti
19. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, divnieki. Trešais un ceturtais brauciens
20. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 500 m kvalifikācija; Sievietes, 1000 m kvalifikācija; Sievietes, 3000 m stafetes fināls
Tuvākās medaļu izcīņas
19. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, komandu iedzīšana, kvalifikācija; Vīrieši, 500 m fināls
Vīrieši, divnieki. Trešais un ceturtais brauciens
Vīrieši, komandu sacensības, lielais tramplīns. Fināls