Distanču slēpošana

Distanču slēpošana

Distanču slēpošana
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Distanču slēpošanas pirmsākumi meklējami Skandināvijā aptuveni pirms 5000 gadiem, kad cilvēki piesnigušās zemes mēroja ar slēpēm kājās. Pats vārds "slēpošana" ("skiing") cēlies no seno skandināvu vārda "skíð", kas nozīmē "koka nūja". Slēpošanai līdzīgs pārvietošanās veids vēsturē saistīts ne tikai ar Skandināviju, bet arī ar pašreizējo Ķīnas teritoriju, kur tas minēts ap 600. gadu pirms mūsu ēras. Mūsdienās slēpošana no transporta un pārvietošanās veida par veselīgu sportisku aktivitāti transformējās 18. gadsimtā, bet arvien straujāku popularitāti ieguva 19. gadsimtā.

Distanču slēpošanas sacensībās sportistiem uz slēpēm pēc iespējas ātrāk jāveic distance, kurā ietverti kāpums, līdzenums un nobrauciens. Mūsdienās distances veic divu veidu stilos – klasiskajā un slidsolī.

Distanču slēpošana ir viens no tiem sporta veidiem, kas bija iekļauts jau pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 1924.gadā Šamonī, Francijā.

XXIII Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā distanču slēpošanā tiks izcīnīti 12 medaļu komplekti: vīriešiem – sprintā klasiskajā stilā, sprintā komandām brīvajā stilā, 30 km skiatlonā (15 km klasiskajā stilā+15 km brīvajā stilā), 15 km distancē brīvajā stilā, 50 km masu startā klasiskajā stilā un 4x10 km stafetē; sievietēm – sprintā klasiskajā stilā, sprinta stafetē brīvajā stilā, 15 km skiatlonā (7,5 km klasiskajā stilā+7,5 km brīvajā stilā), 10 km distancē brīvajā stilā, 30 km masu startā klasiskajā stilā un 4x5 km stafetē.

Sacensības risināsies "Alpensia" distanču slēpošanas kompleksā, kurā ir 7500 skatītāju vietas (4500 sēdvietas un 3000 stāvvietas).

Source info

DELFI Sports


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Kalendārs

10. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes. Skiatlons, 15 km distance
11. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, skiatlons (15 km klasiskajā stilā+15 km brīvajā stilā)
13. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši un sievietes, sprints. Kvalifikācija
Sievietes un vīrieši, sprints. Fināli
15. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, 10 km individuālā distance
16. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 15 km individuālā distance brīvajā stilā
17. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, 4x5 km stafete
18. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 4x10 km stafete
21. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sieviešu un vīriešu komandu sprinta pusfināls
Sieviešu un vīriešu komandu sprinta fināls
24. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 50 km klasiskajā stilā ar kopējo startu
25. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, 30 km klasiskajā stilā ar kopējo startu

Sporta veidi

Tuvākie Latvijas izlases starti
19. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, divnieki. Trešais un ceturtais brauciens
20. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 500 m kvalifikācija; Sievietes, 1000 m kvalifikācija; Sievietes, 3000 m stafetes fināls
Tuvākās medaļu izcīņas
19. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, komandu iedzīšana, kvalifikācija; Vīrieši, 500 m fināls
Vīrieši, divnieki. Trešais un ceturtais brauciens
Vīrieši, komandu sacensības, lielais tramplīns. Fināls