Kalnu slēpošana

Kalnu slēpošana

Kalnu slēpošana
Foto: AFP/Scanpix

Slēpošanai ir sena vēsture, tomēr kalnu slēpošana jeb slēpošana no kalna (sākotnējais nosaukums) radās 1850. gados. Toreiz norvēģis Sondre Norheims izrādīja jaunās slēpes ar apaļotiem sāniem, pie kurām slēpju zābaki stipri piestiprināti ar vītola virvēm. Norheims laidās lejā no kalna, veicot pagriezienus, kas tagad plašāk pazīstami kalnu slēpošanas slaloma disciplīnā.

Mūsdienās kalnu slēpošanā sportisti sacenšas vairākās disciplīnās, bet ātrākais tiek pasludināts par uzvarētāju. Nobrauciens un supergigants tiek uzskatītas par ātruma disciplīnām, bet slaloms un milzu slaloms – par tehniskajām disciplīnām. Lielāko ātrumu sportisti sasniedz nobraucienā, otra ātrākā disciplīna ir supergigants, tad seko milzu slaloms un slaloms. Savukārt trasē izvietoto apbraucamo karodziņu skaita ziņā disciplīnas ir apgrieztā secībā – slaloms, milzu slaloms, supergigants un nobrauciens.

Olimpiskajās spēlēs papildus šīm disciplīnām notiek sacensības kombinācijā, kas sevī ietver nobrauciena un slaloma brauciena summu. Phjončhanas olimpiskajās spēlēs debitēs arī komandu sacensības, kurās pēc izslēgšanas principa par zeltu cīnīsies 16 valstu vienības. Katrā vienībā būs divi vīri un divas dāmas, attiecīgā dzimuma sportistiem sacenšoties paralēlās slaloma distancēs.

Kalnu slēpošanas sacensības risināsies "Yongpyong Alpine Centre" (slaloms, milzu slaloms) un "Jeongseon Alpine Centre" (nobrauciens, supergigants).

Source info

DELFI Sports


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Kalendārs

11. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, nobrauciens
12. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, milzu slaloms. Pirmais brauciens
Sievietes, milzu slaloms. Otrais brauciens
13. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, kombinācija. Nobrauciens
Vīrieši, kombinācija. Slaloms
14. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, slaloms. Pirmais brauciens
Sievietes, slaloms. Otrais brauciens
15. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, milzu slaloms. Pirmais brauciens
Vīrieši, nobrauciens
Sievietes, milzu slaloms. Otrais brauciens
16. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, slaloms. Pirmais brauciens
Vīrieši, supergigants
Sievietes, slaloms. Otrais brauciens
17. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, supergigants
18. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, milzu slaloms. Pirmais brauciens
Vīrieši, milzu slaloms. Otrais brauciens
21. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, nobrauciens
22. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, slaloms. Pirmais brauciens
Vīrieši, slaloms. Otrais brauciens
23. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, kombinācija. Nobrauciens
Sievietes, kombinācija. Slaloms

Sporta veidi

Tuvākie Latvijas izlases starti
19. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, divnieki. Trešais un ceturtais brauciens
20. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 500 m kvalifikācija; Sievietes, 1000 m kvalifikācija; Sievietes, 3000 m stafetes fināls
Tuvākās medaļu izcīņas
19. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, komandu iedzīšana, kvalifikācija; Vīrieši, 500 m fināls
Vīrieši, divnieki. Trešais un ceturtais brauciens
Vīrieši, komandu sacensības, lielais tramplīns. Fināls