Skeletona aizsākumi meklējami Ziemeļamerikā, kur indiāņi līdzīga veida kamanas ziemas laikā izmantoja dažādu kravu pārvietošanai. Kā sporta veids tas 1884. gadā radās Šveicē, Sanktmoricā. Skeletonā sportisti sacenšas, kurš ātrāk veiks trasi. Pēc ieskrējiena sportists lec virsū kamanām un traucas pa trasi lejā ar galvu pa priekšu, ar kājām un rumpi koriģējot kamanu braukšanas trajektoriju.
Mūsdienās bobsleja un kamaniņu trasēm ir 14-22 virāžas, to garums ir 1200-1500 metri, trases slīpumam ir jābūt 8-15%, bet virāžai ir jābūt vismaz 20 m radiusā. Vīriešu skeletona sacensībās kamanu un sportista svars nedrīkst pārsniegt 115 kg, bet sievietēm šī norma ir 92 kg.
Skeletons formāli bija iekļauts otrajās ziemas olimpiskajās spēlēs 1928.gadā Sanktmoricā, pēc 20 gadiem atkal Sanktmoricā tas bija sacensību kalendārā, taču tad tika izņemts no spēļu programmas. Kā uzskatīja rīkotāji, skeletons ir pārāk bīstams, jo sportisti traucas lejā ar galvu pa priekšu. Skeletona sacensības ziemas olimpiskajās spēlēs atgriezās 2002.gadā Soltleiksitijā, ASV.
Sacensības risināsies Jandziņas olimpiskajā bobsleja un kamaniņu sporta trasē, kas atrodas Pekinas priekšpilsētā apmēram 90 kilometrus no pilsētas centra. Šajā trasē medaļas sadalīs arī bobslejisti un kamaniņnieki.
Tāpat kā pasaules čempionātos, arī olimpiskajās spēlēs uzvarētājus nosaka četru braucienu summā. XXIV ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā skeletonā tiks sadalīti divi medaļu komplekti – vīriešiem un sievietēm individuāli.
Latviju skeletonā Pekinā pārstāvēs Martins un Tomass Dukuri, kā arī Endija Lāsma Tērauda.