Snovbords

Snovbords

Snovbords
Foto: Red Bull

Snovbords izveidojies no skeitborda, kamanu braukšanas, šerfošanas un slēpošanas, šos sporta veidus apvienojot vienā. Snovbordā sportists ar pie kājām piestiprinātu dēlu veic distanci pa sniegotu nogāzi, dažās disciplīnās veicot arī akrobātiskus trikus.

Snovborda pirmsākumi meklējami 1920. gados, bet strauji attīstību piedzīvoja 1960. gados. 1965. gadā Mičiganas inženieris Šermans Popens savai meitai izdomāju jaunu spēļmantiņu – divas slēpes apvienoja kopā un izveidoja rīkus, lai nobraucienā no kalna kontrolētu šo dēli. Viņa sieva Nensija to iesauca par snērferu (sniega un sērfošanas salikums). Tuvākajos gados ASV tika pārdoti vairāki miljoni snērferu, un sporta veids strauji kļuva populārs.

Mūsdienās snovbordā populārākie ir trīs novirzieni – brīvais stils, kura disciplīnas ir olimpiskajā kalendārā; brīvais nobrauciens, kas ir vienkāršākais un ko veic pārsvarā visi iesācēji; ielu snovbords jeb "jibbing", kurā triki tiek veikti urbānā vidē.

1998. gadā snovbords debitēja olimpisko spēļu kalendārā. XXII ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā sportisti sadalīs desmit medaļu komplektus piecās disciplīnās – paralēlajā gigantslalomā, "half-pipe", "sloupstailā", "Big Air" un snovborda krosa disciplīnās vīriešiem un sievietēm.

Frīstaila sacensības risināsies "Alpensia" tramplīnlēkšanas centrā un "Phoenix Snow Park" arēnā. "Alpensia" centrā ir 8500 skatītāju vietas (6300 sēdvietas un 2200 sēdvietas), bet "Phoenix Snow Park" ir 18 000 vietas (10 200 sēdvietas un 7200 stāvvietas).

Source info

DELFI Sports


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Kalendārs

10. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši. "Slopestyle", kvalifikācija
11. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, slopestyle. Fināls
Sievietes, slopestyle. Kvalifikācija
12. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, slopestyle. Fināls
Sievietes, halfpipe. Pusfināls
13. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, halfpipe. Fināls
Vīrieši, halfpipe. Kvalifikācija
14. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, halfpipe. Fināls
15. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, snovborda kross. Priekšbraucieni
Vīrieši, snovborda kross. Izslēgšanas braucieni, fināls.
16. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, snovborda kross. Priekšbraucieni
Sievietes, izslēgšanas braucieni un fināls
19. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, Big Air disciplīna. Kvalifikācija
21. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, Big air. Kvalifikācija
22. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes un vīrieši, paralēlais milzu slaloms. Kvalifikācijas braucieni
23. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, Big Air. Fināls
24. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, Big Air. Fināls
Sievietes un vīrieši, paralēlais milzu slaloms. Izslēgšanas braucieni un fināls

Sporta veidi

Tuvākie Latvijas izlases starti
19. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, divnieki. Trešais un ceturtais brauciens
20. Februāris (pēc Latvijas laika)
Vīrieši, 500 m kvalifikācija; Sievietes, 1000 m kvalifikācija; Sievietes, 3000 m stafetes fināls
Tuvākās medaļu izcīņas
19. Februāris (pēc Latvijas laika)
Sievietes, komandu iedzīšana, kvalifikācija; Vīrieši, 500 m fināls
Vīrieši, divnieki. Trešais un ceturtais brauciens
Vīrieši, komandu sacensības, lielais tramplīns. Fināls