Kā ziņojām, Kristers Aparjods pēc diviem no četriem braucieniem kopvērtējumā ieņem septīto vietu un saglabā labas cerības ne tikai uz olimpisko sešinieku, bet arī uz kādu no medaļām.
"Šķiet, ka trase ir vieglāk izbraucama, bet sportistiem neiet tik viegli. Es biju uzķēris sajūtas, maz kļūdījos ar redzamām kļūdām, vairāk pie niansēm nācās strādāt," pēc finiša medijiem pastāstīja Aparjods. "Skaidrība ir, vienīgais, atliek izpildīt visu trasē."
Latviešu kamaniņnieks neuzskata, ka sestdien būtu veicis savus divus labākos braucienus Phjončhanas trasē, taču nenoliedz, ka treniņu rezultāti iedrošinājuši galvenajiem startiem. "Nevar teikt, ka par 100% šie bija labākie braucieni, jau vakar izdevās tiešām labs treniņš un parādīju sev, ka varu izbraukt trasi, atliek tikai nianses," viņš saka. "Šodien jau bija drošības sajūta, varbūt vēl ne uz pilnu banku, bet uz rītdienu visu salikšu pa plauktiņiem un visam jābūt kārtībā!"
Aparjods pēc finiša uzslavēja jaunās kamanas un norādīja, ka neliels uztraukums kā olimpisko spēļu debitantam tomēr esot piezadzies. "Kā jau pirmās spēlēs, neliela "mandrāža"," atzinās 19 gadus vecais sportists. "Ja godīgi, pirms tam nebija spēļu sajūta, jo mēs nedēļu pēc nedēļas braucam pa trasēm un strādājam, un galvā viss jau ir tādā ritmā iegājies, ka tikai brauc un brauc. Nekas īpaši jauns Korejā nebija, bet vajadzēja sakārtot domas uz šiem braucieniem."
Savukārt Artūrs Dārznieks ir diezgan pesimistisks par šīm sacensībām un sezonu kopumā. Pirmajā braucienā viņš ierindojās 22., bet otrajā — 29. vietā. "Pats nevaru nobraukt, nezinu, kas šogad notiek," pēc finiša sarunā ar žurnālistiem atzinās Dārznieks. "Joprojām cīnos ar trasi. Man visu nedēļu nesanāca otrā virāža un piektā-sestā, tagad vēl devītā pienāca klāt. Abi braucieni vienā maisā liekami, labi, ka otrajā neapgāzos, vakar tur izkritu."
Kā ziņojām, pēdējā treniņu braucienā vienā no sarežģītākajām vietām Phjončhanas trasē, devītajā virāžā Artūrs Dārznieks piedzīvoja kritienu. "Sākumā knapi kustējos, viss vēders "norauts", roka zila, pagulēju, tad atlaida, kakls vēl dīvains, bet viss kārtībā," saka sportists. "Krists jau ir daudz, bet šo negaidīju, varbūt arī tāpēc traumas izteiktākas. Citā trasē tu jūti, ka var būt kritiens, mēģini sagrupēties vai izvairīties, bet te pēkšņi pie 120 km/h esmu izsmērēts ar ķiveri pret ledu."
Tā kā kopvērtējuma vieta Dārzniekam ir tāda, ka ceturtajam braucienu, kurā startēs 20 labākie, viņš var arī nekvalificēties, tad sportista mērķis ir šīs sacensības noslēgt ar vismaz pēdējo labu braucienu. "Mērķis beidzot nobraukt šonedēļ tā, lai man pašam ir prieks. Es esmu šajā trasē labus braucienus nobraucis, arī pērn bija auksts un astotā vieta."
Arī Inārs Kivlenieks nespēj atrast kopīgu valodu ar Phjončhanas trasi un apsver iespēju pēc šīm sacensībām kārt kamanas vadzī. "Treniņos šoreiz negāja pārāk labi, bija problēmas ar braukšanu, salauzu arī vienas kamanas. Nav šoreiz, nav," saka pieredzējušais sportists. "Nezinu kāpēc, bet šoreiz nekas neliekas kopā. Nevaru ne trasi izbraukt, ne tehniku savest kārtībā, kā priekš sevis gribu, kaut kas nav. Nav kaut kāda viena konkrēta problēma, droši vien pašam sajūtās kaut kas nojucis, gan par kamanām nevaru nonākt pie kopsaucēja. Sliecos uz to pusi, ka šīs varbūt ir pat pēdējās sacīkstes, ne tikai pēdējās olimpiskās spēles. Redzēs. Jānobrauc vēl divi labi braucieni, un tad domās tālāk."
