Latvijas biatlonisti Andrejs Rastorgujevs un Oskars Muižnieks olimpisko spēļu trasi Phjončhanā vērtē kā smagu, kur daudz jāstrāda, bet lielākā problēma ir šaušana – šautuvē valda mainīgi, neprognozējami vēji.
Rastorgujevs un Muižnieks olimpiskajā Phjončhanā ieradās kā vieni no pēdējiem Latvijas sportistiem tikai 8. februārī. Tādējādi viņiem secen gāja vienīgais oficiālais vēlais treniņš 10 km sprintam, kas bija pieskaņots pulksteņa laikam, kādā būs īstās sacensības. Piektdien abi Latvijas biatlonisti klātienē izmēģināja trasi un centās "atkost" šaušanas stilu. Sestdien Rastorgujevs un Muižnieks aizvadīs vēl vienu treniņu Phjončhanā, bet svētdien pulksten 13:15 pēc Latvijas laika tiks dots starts 10 km sprintam.
"Treniņš varēja būt vēlāk, netrāpījām pulksteņa laika ziņā. Trase ir strādājoša, diezgan ātra. Bet trase patīk. Gribējās, lai treniņš ir vēlāk, jo tad varētu vairāk saprast gan šaušanu, gan sniega struktūru. Tagad šāvām bez gaismām, bet sacensību laikā būs prožektori. Sniega struktūra arī atšķiras atkarībā no pulksteņa laika," olimpiskās trases īpatnības skaidro labākais no Latvijas biatlonistiem Rastorgujevs.
Trases smagumu izceļ arī Muižnieks. "Reljefs nav viegls. Daudz jāstrādā, trase ir fiziski grūta. Kas attiecas uz ienākšanu šautuvē, te ir diezgan viegli. Nevajadzētu būt problēmām, esmu sagatavojies lielā intensitātē ieiet šautuvē. Te sanāk vairāk no kalna, un tam esmu sagatavojies. "
Rastorgujevs izcēla sacensību ekipējumu, kuram ir laba aerodinamika un brīžiem liekoties, ka pat pašam īsti nav jāstrādā distancē. Pirmajā treniņā Rastorgujevs mierīgi slēpojis un pagaidām cenšas vēl saprast, kā organisms reaģē uz pārmaiņām pēc atlidošanas. Alūksnietis cenšas arī ievērot mierīgu režīmu, tādēļ piektdien nedevās uz olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju. Piesardzības nolūkos biatlonists arī izvairās no atrašanās lielos pūļos, īpaši dzirdot par dažādām veselības likstām olimpisko spēļu mājvietā.
"Jābūt vairāk fokusam (uz sacensībām), jāakumulē enerģija un jālaiž ārā (īstajā brīdī), tāpēc emocijas vajag dažreiz savaldīt," uz psiholoģisko niansi norāda Rastorgujevs. Pats biatlonists neslēpj, ka pirms Phjončhanas daudz strādājis pie savas psiholoģijas, palīdzējusi Latvijas Olimpiskās vienības piesaistītā psiholoģe Dace Eikena. "Tagad arī pēdējā sagatavošanās posmā sazvanījāmies ar Daci un izrunājām konkrētas lietas: kā izvairīties no lietām, kas ielien galvā tajā brīdī, kad nevajag ielīst galvā. Ja tu tici, dari un piedomā, tad viss nostrādā. Jābūt fokusam."
Tomēr kā galveno problēmu abi sportisti izcēla neprognozējamos šautuvi, uz ko norādījis arī treneris Intars Berkuis. Phjončhanas biatlona centrā šautuvē vējš mēdz iegriezties no visām debess pusēm, turklāt vēja stiprumu un virzienu mēdz ietekmēt pulksteņa laiks – pa dienu ir savādāk nekā vakarā.
"Piešaude laba, bet sacensībās būs savādāk. Mēs jau šāvām dienas gaismā, nebija ieslēgti prožektori. Vējš te ir spēcīgāks, te vājāks, un tad atkal spēcīgāks. Treniņā bija svarīgi saprast vēju, cik šaušanā ir "jāiegriež". Viss ir svarīgi, jo maza kļūdiņa daudz var nospēlēt," saka Rastorgujevs.
Muižnieks pirmajā treniņā veicis kādas desmit šaušanas, bijis arī pa "nullēm", bet svarīgi ir precīzi sašaut sacensībās. "Vējš ir te pa labi, te pa kreisi, te no aizmugures. Vislaik jāveic korekcijas. Ja "gonkā" tā būs, tad būs loterija."
Runājot par šaušanu, Rastorgujevs daļēji atklāj vienu niansi, kādēļ ļoti noderīgs bijis starts Eiropas čempionātā, kur viņš izcīnīja zelta medaļu. Sezonas sākumā Rastorgujevs nebija plānojis startēt Eiropas čempionātā, bet tad ar treneri veikuši korekcijas, kas janvārī vainagojās ar Eiropas čempiona titulu sprintā.
Kā skaidro Rastorgujevs, Eiropas čempionātā viens no Latvijas komandas slēpju meistariem komunicējis ar savulaik vienu no labākajām pasaules biatlonistēm Līvgrētu Puarē, kura šaušanā daudz ietekmējusies no sava vīra, leģendārā Rafaela Puarē. Tieši no slēpju meistara izdevies tikt pie kādas vērtīgas informācijas par šaušanu, tomēr līdz galam šo noslēpumu alūksnietis nevēlējās atklāt.
