Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis pēc Phjončhanas olimpiskajām spēlēm vēl nemācēja droši atbildēt par turpmāko darbu, jo līgums ir beidzies. Treneris arī norāda uz daudzām problēmām, kas jārisina, lai Latvijas bobslejisti turpmāk būtu konkurētspējīgi uz pasaules sporta lielās skatuves.
Svētdien, 25. februārī, ar četrinieku sacensībām Phjončhanas olimpiskajās spēlēs noslēdzās bobslejistu sacensības. Oskara Melbārža četrinieks ierindojās piektajā vietā, bet Oskara Ķibermaņa kvartets palika desmitais. Pirms tam divniekos Melbārdis ar Jāni Strengu izcīnīja bronzu, bet Ķibermanis ar Matīsu Mikni bija devītie.
"Cienījams galarezultāts. Sešinieks arī ir labi. Protams, var meklēt sīkumus... Tam, kam lielais Oskars ir izgājis cauri, - daudzi pat neticēja, ka viņš būs tur, kur viņš ir tagad. Protams, ka noslēgumā medaļa izskatās smuki. Visi sabrauc un ir medaļa. Pasakai vai drāmai tad ir skaistas beigas, bet ne jau visas pasaules beidzas labi," saka Prūsis. "Cienījami, jo man nav ko pārmest džekiem, jo šajā sastāvā mēs trešo reizi sezonā tikai braucām. Tad vienam bija problēma, tad otram, tad trešajam."
Latvijas labākajam pilotam ar valsts atbalstu pirms šīs sezonas tika iegādāta jauna braukšanas tehnika, kas palīdzēja izcīnīt bronzu divniekos. Runājot par četriniekiem, Prūsis norāda, ka tehnika nav pie vainas, bet vien pašu kļūdas. "Nedomāju, ka tehnika pievīla. Pašu kļūdas vakar (pirmajos divos braucienos) pievīla. Pirmais un otrais brauciens pievīla. Kopumā esmu apmierināts. Nav ko te tagad pelnus birdināt kādam uz galvas. Protams, ka varam atgriezties pie divniekiem un kāds varbūt rakstīs, ka tur zaudējām zeltu, bet te četriniekos – sudrabu vai bronzu. Bet tā nav. Tāds ir sports. Uz papīra viss izskatās skaisti, bet dzīvē viss ir savādāk."
Treneris slavē gan puišus, gan visu apkalpojošo komandu, jo visi paveikuši maksimāli iespējamo. "Otra lieta, ka mums pietūkst tā, kas ir lielajām komandām – tā ir slieču apstrāde jeb slīdamība, kur mēs esam akmens laikmetā. Tās ir lielās komandas, lielas investīcijas. Mēs izdarījām visu, vairāk neko nevarējām. tad kādam ir jāiet jāmācās un jābeidz kaut kāda speciālā sagatavošanās, lai tajā jomā attīstītos. Tās ir cīņas par simtdaļām. Diemžēl, mums ir lietas, kas pietrūkst."
Prūsim pēc šīs sezonas beidzas līgums, un viņš nav skaidrībā par savu nākotni, jo piedāvājums nav izteikts. Tomēr pašam trenerim vēlme strādāt turpmāk ir lielāka, nekā vēlme beigt darbu ar Latvijas komandu. Runājot par savu un vispār bobsleja nākotni Latvijā Prūsis norāda uz vairākiem aspektiem.
Par karjeras beigšanu jau paziņojis pieredzējušais stūmējs Daumants Dreiškens, bet Prūsis pieļauj, ka Latvijas bobsleja komandā varētu notikt vēl lielākas izmaiņas. "Ja mēs kaut ko gribam tālāk darīt, tad ir jābūvē jauna komanda. Jautājums – vai būs, no kā būvēt? Pirmkārt, cilvēku jautājums. Ja gribam divas spēcīgas komandas... Vienmēr jau var sūdzēties par naudas trūkumu, bet uzskatu, ka trūkst cilvēku."
"Nevienam negribas piedalīties un iebraukt desmitniekā vai sešiniekā. Es runāju par to, vai ir interese iekārt kaut ko kaklā. Motivācija? Esmu noguris šobrīd un ir viela pārdomām. Vairāk "jā", nekā "nē". Ja uz nākamajām spēlēm aizbrauksim un brauksim pa padsmitajām vietām, jūs jau būsiet pirmie, kas mūs apries. Diez vai pašam un džekiem ir kāda motivācija, ja mēs būsim tajās vietās," pārdomu mākts ir Prūsis.
Prūsis pieļauj, ka bobslejā būs smaga paaudžu maiņa, un tam ir tiešs sakars ar valstī notiekošo. Būdams kurzemnieks, Prūsis nekautrējas runāt par smagām tēmām. "Es zinu situāciju valstī, kas saistās ar sportu. Man ir bažas, ka nav, kas viņus (pašreizējos bobslejistus) nomaina. Mums pa pēdējiem četriem gadiem komandā ir ienākuši divi cilvēki, kas brauc otrajā ekipāžā. Mums nav ar ko nomainīt, mums nav konkurences. Tas ir mūsu vājums. Te arī sākam izjust to, ka Latvijā slēdz skolas, ka cilvēki brauc uz Angliju un Eiropu strādāt. Tie sporta stadioni paliek arvien tukšāki (ar sportotājiem). Diemžēl."
Treneris bilst, ka konkurence attiecas ne tikai uz stūmējiem. "Ja mēs gribam kaut ko sasniegt, tad visos līmeņos vajag konkurenci. Varbūt tās ir manas idejas, kas nav izpildāmas. Lai mums būtu trīs piloti un lai no viņiem arī ko izveidotu. Lai no tiem māliem kaut ko izmīcītu, tiem māliem arī jābūt sakarīgiem."
Prūsis, kurš 1998. gadā bija Latvijas karognesējs Nagano olimpisko spēļu atklāšanā, Latvijas bobseja izlases galvenā trenera amatā ir kopš 2006. gada. Viņa vadībā pirms četriem gadiem Melbārža četrinieks izcīnīja sudraba medaļas, kas bija pirmās godalgas Latvijai šajā sporta veidā. Tiesa, pēc Krievijas dopinga skandāla Melbārža četriniekam pienāksies Soču olimpisko spēļu zelta medaļas, bet divniekos Melbārdim un Dreiškenam pienāksies bronza.
