Hronoloģija: krīzes un smagi brīži olimpisko spēļu vēsturē

Hronoloģija: krīzes un smagi brīži olimpisko spēļu vēsturē
Foto: F64

Mūsdienu olimpisko spēļu laikā kopš 1896. gada, kad Pjērs de Kubertēns atjaunoja grandiozāko sporta pasākumu, olimpiskajai kustībai bijuši vairāki smagi brīži. Tomēr Krievijas – vienas no pasaules lielvaru – dopinga skandāls ir lielākais olimpiskās kustības pārbaudījums šajā gadsimtā.

Portāls "Delfi" apkopoja mūsdienu olimpisko spēļu krīzes brīžus:

1916. gads

Vasaras olimpiskajām spēlēm bija jānotiek Berlīnē. Tomēr 1914. gada vasarā sākās Pirmais pasaules karš, tādējādi nācās atcelt 1916. gada olimpiskās spēles

1920. gads

Par Vasaras olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlēta Budapešta, apsteidzot Amsterdamu un Lionu. Pirmā pasaules kara laikā Austroungārija bija Vācijas sabiedrotā, bet Francija ar savu ietekmi šo faktu izmantoja savā labā, ietekmēja SOK, un par spēļu mājvietu izvēlējās Antverpeni. Uz olimpiskajām spēlēm netika uzaicinātas Austrija, Bulgārija, Vācija, Ungārija un Turcija, kuras bija Pirmā pasaules kara zaudētāju mantinieces.

1924. gads

Vāciju atkal neuzaicina uz olimpiskajām spēlēm

1936. gads

1931. gadā SOK piešķīra Berlīnei tiesības rīkot 1936. gada Vasaras olimpiskās spēles. Tomēr 1933. gadā Vācijā nostiprinājās Ādolfa Hitlera nacistiskais režīms, kas apdraudēja veiksmīgu spēļu norisi. Olimpiskās spēles notika, bet tās boikotēja Spānija. Kopš 1922. gada un arī šajās olimpiskajās spēlēs (pēc revolūcijas) nestartēja PSRS, kas olimpiskajā saimē atgriezās vien 1952. gadā.

1940. un 1944. gada Vasaras olimpiskās spēles

1940. gada olimpiskajām spēlēm bija jānotiek Tokijā, tomēr sākās Sino-Japānas karš. Japāna atsauca savu palīdzību spēļu rīkošanai, bet 1938. gadā SOK tiesības rīkot uzticēja Helsinkiem. Vēlāk gan SOK nācās atcelt olimpiskās spēles, jo sākās II Pasaules karš. Olimpiskās spēles atsākās vien 1948. gadā Londonā

1948. gads

II Pasaules kara lielvaras Vācija un Japāna netika pielaistas dalībai olimpiskajās spēlēs, bet PSRS turpināja ignorēt ielūgumu piedalīties sacensībās. 1952. gadā Vācija un Japāna atgriezās olimpiskajā saimē.

1956. gads

Melburnā notikušās olimpiskās spēles boikotēja septiņas valstis, bet iemesli bija dažādāki. Togad nestartēja Ēģipte, Irāka, Lībija, Nīderlande, Kambodža, Spānija un Šveice. Divas nedēļas pirms spēlēm dalību atsauca Ķīna, kuru neapmierināja Taivānas pielaišana dalībai.

1964. gads

Indonēzija un Ziemeļkoreja atsauca dalību, jo SOK lēma sodīt valstis, kas 1963. gadā piedalījās olimpisko spēļu alternatīvā sporta pasākumā. DĀR tika izslēgta no olimpiskās kustības valstī esošā aparteīda dēļ. DĀR olimpiskajā kustībā atgriezās 1992. gadā pēc aparteīda krišanas.

1976. gads

Monreālas olimpiskajās spēlēs nepiedalījās 36 valstis, pārsvarā Āfrika. Lielākā daļa valstu tādējādi protestēja pret SOK lēmumu nediskvalificēt Jaunzēlandes regbija komandu, kas, pretēji starptautiskajam spiedienam, bija startējusi DĀR. Sākotnēji boikotu pieteica 22 Āfrikas valstis, bet vēlāk skaits pieauga. Tāpat olimpiskajās spēlēs nestartēja Ķīna, kuras delegāciju Kanāda atteicās ielaist savā valstī

1980. gads

ASV prezidents Džimijs Kārters aicināja boikotēt Maskavas olimpiskās spēles kā protestu pret PSRS iebrukumu Afganistānā. Kopumā toreiz nestartēja 66 valstis, bet daudzas no tām aizbildinājās ar finansiālām un citām problēmām.

1984. gads

Padomju režīma atbildes "trieciens" amerikāņiem: PSRS un tās sabiedroto boikots. Losandželosas vasaras olimpiskajās spēlēs nepiedalījās 18 valstis, kā galveno iemeslu gan minot nepietiekamu sportistu drošību.

1988. gads

Vasaras olimpiskās spēles Seulā boikotēja Ziemeļkoreja. Tāpat uz spēlēm neaizbrauca Albānija, Kuba, Etiopija, Madagaskara, Nikaragva un Seišelu salas.

2016. gads

Plašumā sāk vērsties Krievijas dopinga skandāls. Rio olimpiskajās spēlēs Krievijas sportistiem ļauj startēt, taču atbildība par viņu pielaišanu sacensībām jāuzņemas atbilstošajai sporta veida federācijai. Paralimpiskajās spēlēs Krievijai liedz dalību

2018. gads

2017. gada nogalē SOK nolemj - Krievija valsts realizētās dopinga programmas dēļ tiek atstādināta no ziemas olimpiskajām spēlēm. Pirms tam jau bija nolemts, ka dalībai ziemas paralimpiskajās spēlēs netiks pielaisti Krievijas paralimpieši.

Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.
Līdz XXIII Ziemas Olimpisko spēļu sākumam