Foto: Vida Press
Tieši pirms 90 gadiem – 1924.gada 25.janvārī - Francijas pilsētā Šamonī sākās ziemas sporta veidu starptautiskā nedēļas jeb I Ziemas olimpiskās spēles.

1921.gadā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) spraigās diskusijās funkcionāri nolēma, ka ziemas sporta veidi arī pelnījuši atsevišķu uzmanību un tiem ir jābūt vienlīdzīgā statusā ar vasaras sporta veidiem. Tādejādi SOK uzņēmās rīkot "starptautisku ziemas sporta veidu nedēļu", kas vēlāk kļuva par Ziemas olimpiskajām spēlēm, un mūsdienās ir jau vairāk nekā tikai "viena nedēļa".

Tomēr 1924.gadā šis sporta forums skaitījās 1924.gada Vasaras olimpisko spēļu sastāvdaļa kā "ziemas sporta starptautiskā nedēļa", bet tikai 1925.gadā SOK lēma par Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu tāpat kā Vasaras olimpiskās spēles – ik pēc četriem gadiem, bet "ziemas sporta starptautiskā nedēļa" oficiāli ieguva I Ziemas olimpisko spēļu statusu.

I Ziemas olimpiskās spēles rīkot uzticēja Francijas pilsētai Šamonī, kurā pulcējās 258 sportisti no 16 valstīm. Starp šīm 16 valstīm bija arī Latvija, kuru pārstāvēja divi sportisti. Sacensības risinājās no 25.janvāra līdz 4.februārim. Pirmajā Ziemas Olimpiādē 10 dienās sportisti sadalīja 16 medaļu komplektus sešos sporta veidos un deviņās disciplīnās.

Pirmajās olimpiskajās spēlēs sportisti sacentās bobslejā, kērlingā, hokejā, militārajā patruļā, slidošanā (daiļslidošana un ātrslidošana) un ziemeļu slēpošanā (distanču slēpošana, ziemeļu divcīņa un tramplīnlēkšana). Daudzos informācijas avotos kērlings un militārā patruļa minēta kā demonstrācijas sporta veidi, tomēr SOK uzsver, ka tie bija pilnvērtīgi olimpiskās saimes dalībnieki.

Latvijas olimpiskajā delegācijā bija divi sportisti – ātrslidotājs Alberts Rumba un slēpotājs Roberts Plūme, kuram bija uzticēts gods nest Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā. Rumba sacensībās piedalījās 500 metru (16.vieta), 1500 metru (10.vieta), 5000 metru (11.vieta) un 10 000 metru (11.vieta) distancēs. Savukārt Plūme startēja 18 kilometru un 50 kilometru distancēs, abās finišu nesasniedzot.

Tradīcija, rīkot Ziemas olimpiskās spēles vienā gadā ar Vasaras olimpiskajām spēlēm, tika ievērota līdz 1994.gadam, kad SOK nolēma Ziemas olimpiskās spēles rīkot divus gadus pēc Vasaras olimpiskajām spēlēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!