Latvijas kalnu slēpotājs Kristaps Zvejnieks pēc Phjončhanas olimpiskajās spēlē izcīnītās 35. vietas milzu slalomā atzina, ka pievārētā trases bijusi otrā smagākā viņa sportista karjerā.

Pirmajā braucienā Zvejnieks ieņēma 41. vietu, otrajā trasē finišēja 38. vietā, bet summā bija 35. pozīcijā. Phjončhanā viņš pirms tam startēja kombinācijā, kurā izcīnīja 26. vietu. Tas ir viņa karjeras augstākais sasniegums.

Pēc milzu slaloma pirmā brauciena sportists atzina, ka ar vietu ir apmierināts, bet nav sevišķi priecīgs par starpību no līdera. "Te ir savādākas sacensības, nekā citas. Fiziski grūta trase, jācīnās pie katra mietiņa. Trasē no sieviešu milzu slaloma un slaloma ir palikušas slieces, tāpēc ir nelīdzena. Jau pirmie sportisti "kratījās". Grūti braukt. Nav sajūtas, ka ir foršs brauciens. Te ir cīņa līdz pēdējam mietam. Pat lejā daudzi krīt, jo tajā vietā var uzņemt pārāk lielu ātrumu, tu nenokontrolē ātrumu un tad nav variantu – lido ārā. Interesanta trase, ar sakostiem zobiem jācīnās līdz galam," pēc pirmā mēģinājuma sacīja Zvejnieks.

Otrajā trasē viņš centās pielikt visus spēkus, lai kāptu augstāk. Tas viņam arī izdevās, uzlabojot savu rezultātu par sešām pozīcijām.

"Sarežģīta, fiziski grūta trase visiem sportistiem. To juta kājas, elpa, plaušas. Esmu nonācis līdz lejai, tad diena ir izdevusies," apmierināts ar paveikto bija Zvejnieks, kurš 15. februārī svinēja savu 26. gadadienu. "Ar rezultātu apmierināts, laika ziņā varbūt varēja labāk. Bet, skatoties kādā kompānija man te apkārt, tad esmu apmierināts."

Sportists atkārtoti norādīja, ka arī otrajā mēģinājumā bijusi cīņa līdz galam, lai gan trases fiziski bijusi nedaudz vieglāka. "Tie, kas domāja, ka mierīgi izbrauks pēdējos trīs mietus, tie izlidoja no trases. Cīņa līdz pēdējam mietam."

"Šis bija otrs grūtākais brauciens. Kicbergā (Austrijā) Eiropas kausa sacensībās bija tikai vēl grūtāk," atzīst Zvejnieks, kuram šīs ir trešās olimpiskās spēles. "Bija plāns iebraukt starp 30 labākajiem. To gribēju ar otro braucienu paveikt. Nebūtu kļūdiņa lejasdaļā, būtu sanācis. Bet kļūdas bija visiem."

Lai labāk sagatavotos tehniskajām disciplīnām, Zvejnieks izlēma tomēr nestartēt nobrauciena un supergiganta sacensībās, kuru starta laiki tika mainīti saistībā ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem. Tagad viņam Phjončhanā atlicis starts slalomā – tās risināsies 22. februārī.

"Jāriskē un jācenšas no sevis izspiest visu, ko var. Kaut ko jau te esmu parādījis, ar kaut ko esmu apmierināts, tā kā zaudētāja lomā noteikti nepalikšu. Jāiet uz 110% un jāskatās, kas sanāks," saka Zvejnieks, pieļaujot domu riskēt, kas dažreiz beidzas ar nefinišēšanu. "Lai cik tas būtu nepatīkami, DNF ("Did Not Finish" – angļu valodā) ir daļa no kalnu slēpošanas. Katrās sacensībās gandrīz puse nefinišē. Bet tas nav tas, par ko domāju. Tas nav manā galvā. Kā savulaik teicis slavenais Bode Millers – tu vari četrus gadus gatavoties, bet tāpat starp kājām dabūt pirmo mietu."

"Slalomā varētu censties sasniegt augstāko rezultātu olimpiskajā karjerā. Tāds noteikti ir mērķis. Pats tikko to pateicu, bet turpmāk tā neteikšu, jo cenšos par to nedomāt. Jebkuras domas ir papildus spiediens. Esmu gatavojies un darījis visu, lai pēc trīs dienām būtu mana diena," Zvejnieks neslēpj, ka slaloms ir galvenā viņa disciplīna.

Zvejnieks piebilst, ka pēc Phjončhanas nedomā mest sportu pie malas un turpinās sportista karjeru. Kalnu slēpotājs neslēpj, ka pirms gada bijis brīdis, kad varējis mest sportošanu pie malas. Tomēr šajā sezonā bijis daudz labu lietu, ka tā doma ir aizmirsusies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!