Latvijas pavāri no konkursa Grieķijā pārved medaļas un kausu

No 2. līdz 6. martam Salonikos notiekošās gastronomijas izstādes laikā ar Šefpavāru Apvienību Pasaules Asociācijas (WACS – "The World Association of Chef's Societies", saīsināti "World chefs") atbalstu norisinājās vērienīgs konkurss, kas noteica uzvarētājus vairāk nekā 30 kategorijās – gan individuālajās (pavāru un studentu), gan komandu disciplīnās, piemēram, makaronu ēdieni, cukura masas figūras, tradicionālie grieķu ēdieni u.c. Tomēr komanda pēc atgriešanās no konkursa atzina: "Sasniedzām visu, ko bijām plānojuši, taču nākamreiz jāmērķē vēl augstāk!"

Latvijas pārstāvji kopā startēja 5 kategorijās un it visās spēja apliecināt savu meistarību:

Jāpiezīmē, ka nevienā no disciplīnām latviešu konkursanti nepārsniedza noteikto laiku – tā parasti ir Latvijas dalībnieku vājā vieta, taču Ina, Haralds un Māris pierādīja, ka tam tā nav jābūt vienmēr.

Svetlana Riškova, kura pirms diviem gadiem ir ieguvusi WACS žūrijas sertifikātu un regulāri vērtē konkursu norisi visā pasaulē, arī šoreiz bija žūrijas sastāvā. Viņa godīgi atzīst, ka, lai gan pirmo reizi bija pat vienas žūrijas komandas kapteiņa amatā, līdzpārdzīvojums un rūpes par mūsu komandu bija primārās. "Nezinu, no kā tieši tas atkarīgs, bet šajā braucienā no pirmās dienas līdz lidojumam uz mājām mums bija ļoti spēcīga komandas sajūta. Tiešām jutāmies kā ģimene, kas kopīgi iet uz katru uzvaru un bez mazākajām šaubām palīdz viens otram. Piemēram, mums bija problēma ar virtuves inventāru, ko viesnīca negribēja dot – lai to nokārtotu, es pat sazinājos ar Ziemeļgrieķijas prezidentu un viņš ieradās mūsu viesnīcā, lai šo problēmu palīdzētu nokārtot. Sākumā, protams, šķita neērti viņu traucēt, taču komandas dēļ darījām visu, ko varējām," Svetlana stāsta, piebilstot, ka, neskatoties uz to, ka konkursanti sāka gatavošanos jau pulksten 7 no rīta, bet Svetlanai jātiesā konkursi bija līdz pulksten 7 vakarā, visu iespējamo laiku latvieši pavadījuši kopā, vēl vairāk nostiprinot komandas garu.

Vai uztraukuma šogad bija mazāk, nekā pirmo reizi, kad Latvijas komanda devās uz Salonikiem? "Nē," atzīst Svetlana, "uztraukums laikam tieši tad aug, kad zini, kas tevi sagaida, par ko vajadzētu uztraukties, tāpēc pirmajā reizē bijām vairāk atslābuši. Nedrošus darīja arī tas, ka šoreiz nepieciešamos produktus iegādājāmies turpat uz vietas, un tas vienmēr ir riskantāk, nekā vest līdzi jau labi zināmus produktus. Te gan jāuzslavē tieši Haralds Saušs – viņa profesionālā noturība pret stresu nomierināja arī mūs."

Šogad konkursā tika pārstāvētas 16 valstis, kas ir par 10 valstīm mazāk, nekā pērn. Svetlanai nav atbildes, kāpēc tā – varbūt tie ir finansiāli apsvērumi, varbūt nedrošība pasaulē vai vēl kas cits. Arī Latvijas tuvākās un tālākās kaimiņvalstis konkursā nepiedalījās, tāpēc sanāca, ka tieši mūsu komanda bija vistālākie ciemiņi no ziemeļiem. "Jutām, ka pret mums izturas ar lielu cieņu un pietāti, tikām uztverti ļoti nopietni," ar gandarījumu stāsta Svetlana.

"No tām komandām, ko es vērtēju, visprofesionālākā šķita Honkongas komanda. Viņi tiešām darbojās kā ideāli nostrādāti mehānismi – nevienas liekas kustības, nevienas neprecīzas darbības, taču vienā disciplīnā viņiem kaut kas nogāja greizi ar gaļas cepšanu un tā tika pasniegta līdz galam neizcepta, un arī komandu disciplīnā viņus izkonkurēja Kipra – nezinu, kas bija pie vainas, jo šo konkursu nevērtēju, taču, redzot viņu darbu, ēdienu gatavojot, biju pārliecināta, ka uzvarēs tieši Honkonga. Iespējams, garša tomēr atpalika no darba kvalitātes," Riškova citu komandu vērtējumā ir tieša.

Diemžēl saulainajā pilsētā ekonomikas krīzes sekas vēl joprojām ir jūtamas gan skatoties uz nolaistajām pilsētas ēkām, gan jūtot pieticības piegaršu konkursa organizēšanā, taču Svetlana organizatorus slavē: "Vienā brīdī apjautu, ka visu šo milzīgo konkursu, kas ilgst četras dienas, savās rokās tur komanda, kas ir mazāka par 10 cilvēkiem! Šie cilvēki tiešām strādāja ar milzīgu atdevi un tiešām profesionāli – no mūsu puses par konkursa organizētību nebija nekādu sūdzību. Tiešām varējām vērot, ka nauda nav noteicošais laba konkursa rīkošanā – svarīgi ir cilvēki, kas dara savu lietu no sirds."

Sarunas ar grieķu kolēģiem un pilsētā redzētais licis arī aizdomāties, ka jānovērtē tas, kas mums ir labs, nevis jāsūdzas par slikto – Grieķijā nodokļu likme ir daudzreiz augstāka un, lai gan ražošana ir lielāka nekā Latvijā, apstākļi ir grūtāki un nopelnīt var mazāk. "Pie mums vēl nav tik traki un tas ir jānovērtē," secina Riškova.

Lai arī konkursa organizatori vēl ir piesardzīgi, runājot par jaunu konkursu pēc diviem gadiem, Svetlana tomēr tic, ka tas notiks: "Nākamreiz mums rūpīgāk jāizdomā, kurās disciplīnās startēt, jo atsevišķu ēdienu konkursos "Grand prix" kausu iegūt nevar, tikai zelta medaļu, kas arī, protams, nav slikti, taču, kad prombraucot lidostā redzējām Kipras komandu, kas cauri drošības pārbaudei nesa 5 kausus, mūsos pamodās tāda baltā skaudība – būtu lieliski, ja mēs arī tā varētu atgriezties mājās!"

Runājot par nākotnes plāniem, Svetlana atklāj nelielu noslēpumu – Saloniku konkursus apmeklēja arī WACS pasaules prezidents Tomass Guglers (Thomas A. Gugler), kurš atzinīgi novērtēja Svetlanas darbošanos žūrijā un pirms došanās projām personīgi apsolīja, ka varētu apmeklēt Latvijā notiekošos konkursus septembrī. "Tas būtu liels pagodinājums un es tiešām ceru, ka Guglera kungs turēs solījumu. Tas būtu liels solis uz augšu mūsu konkursu prestižam!"