Pašlaik zemi piesārņo aptuveni astoņi miljoni tonnu plastmasas, un lielākā tās daļa bioloģiski nesadalās. Prognozē, ka tuvāko 20 gadu laikā plastmasas ražošana dubultosies, skaidro LTA. "Sabiedrībai vajadzētu sākt saprast, ka plastmasas ierobežošana ir katra ikdienas uzdevums, un arī mums ir pienākums atbalstīt šo cēlo mērķi ekoloģijas jomā. Eiropas Savienība ir uzsākusi cīņu ar vienreiz lietojamajiem plastmasas piederumiem, un, cerams, ka samazināsies plastmasu pārēdušos mirušo dzīvnieku skaits. 2020.gadā stāsies spēkā direktīva, bet sabiedrība un uzņēmēji var izmaiņas sākt ātrāk. Tūkstošiem jūras un okeāna dzīvnieku jau šodien cieš no plastmasas apēšanas vai citādas iekļūšanas ķermenī. Katru dienu Latvijā tiek iztērēti 150 000 plastmasas salmiņu. Pārtrauksim šo praksi!" aicina Alliu.
Kāpēc tieši salmiņi? "Protams, ka vajadzētu ierobežot visus plastmasas iepakojumus. Tirdzniecībā jau esam ieviesuši kārtību, ka plastmasas maisiņi, izņemot superplānos, netiek doti bez maksas. Sabiedrībā plastmasu lieto par daudz, un mērķis ir pēc iespējas to ierobežot. Vienlaikus šodien neesam gatavi pavisam atteikties no plastmasas, bet sākam vismaz ar salmiņiem," saka LTA prezidents Henriks Danusēvičs. "Tie izskatās nevainīgi, un rodas iespaids, ka to ietekme ir minimāla. Īstenībā salmiņiem ir liela ietekme uz vidi – tie atrodas starp "populārākajiem" atkritumiem pludmalēs 2017.gadā salmiņi ierindojās 7.vietā. Pie tam lielākoties šie salmiņi patērētājiem nav nepieciešami."
Bieži vien bārmenis salmiņu ieliek glāzē pieraduma pēc, un tas klientam kalpo vairāk kā rotaļlieta, ko pamīcīt. Eksperti pārliecināti, ka plastmasas salmiņu izņemšana no ēdināšanas un veikaliem varētu būt solis labo ekoloģisko izmaiņu veicināšanai. Tāds ir arī akcijas mērķis. Nākamais solis esot atteikšanās no nevajadzīgiem plastmasas maisiņiem, liekiem iepakojumiem, maisāmiem kociņiem un plastmasas glāzītēm.
Akcijā tiek piedāvāti divi varianti:
1) Pilnībā aizstāt plastmasas salmiņus ar papīra, bambusa vai no cita ekoloģiska, videi draudzīga materiāla;
2) Plastmasas salmiņus pasniegt tikai tad, ja klients pieprasa.
"Mēs jau sen automātiski neliekam salmiņus katrā dzērienā. Bet bērniem patīk, viņi nāk un prasa, citādi negrib dzert. Jāsaprot jau arī – kā gan lai dzer saldējuma kokteili vai burkānu sulu!? Ar salmiņu ir daudz ērtāk, un nevaram arī klientus zaudēt atsakoties no salmiņiem vispār. Alternatīvas plastmasai ir ļoti dārgas, un mazam uzņēmējam tas ir neizdevīgi. Ja cenas ekoloģiska materiāla salmiņiem būtu zemākas, tas palīdzētu, bet nedomāju, ka ražotāji tās strauji samazinātu, pat ja mainītos nodokļa apmērs," pauž LTA padomes locekle un kafejnīcas "Magdalēna" īpašniece Natālija Zīlīte Saldū.
"Arvien vairāk uzņēmumu, tajā skaitā arī mazie, mēģinās iepirkt produkciju, kas ir ne tikai ekoloģiski tīra, bet arī pati par sevi ir videi draudzīga. Liels daudzums preču ir iepakojumos, no kuriem varētu atteikties. Plastmasas salmiņi ir viena no tā lietām, no kā varētu attiekties jau pirms direktīvas stāšanās spēkā 2020.gadā. Bārā "Moltto" jau ir papīra salmiņi. Patlaban ir gan plastmasas, gan papīra – tos piedāvājam arī "Moltto". Apmeklētāji piefiksē, ka tie ir citādi nekā pierasts. Visi gadu gadiem bija pieraduši pie plastmasas. Papīra salmiņi pieejami jau sen, bet tos nelietoja tik plaši finansiālu apsvērumu pēc – patlaban tie ir dārgāki, salīdzinot ar plastmasas salmiņiem. Varbūt kādas izmaiņas nodokļu sistēmā varētu ieviest attiecībā uz ekoiepakojumiem vai ekoproduktiem, tiem uzliekot mazāku nodokļu slogu, līdz ar to veicinot to virzīšanu tirgū," stāsta Latvijas Tirgotāju asociācijas padomes goda priekšsēdētājs un bāra "Moltto" līdzīpašnieks Dainis Domiņš.
