Sukādes var pagatavot no augļiem, ogām un pat dārzeņiem. Pirms tam noturot pietiekami ilgu laiku cukura sīrupā, bet pēc tam – kaltējot istabas temperatūrā. Vasaras beigas ir īstais laiks, lai gatavotu sukādes, jo raža lutina ar dažādām veltēm, no kurām pagatavot žāvētos saldumus.
No kā gatavot sukādes? Sukāžu gatavošanai noderēs ogas, augļi un dārzeņi ar stingru, bet salīdzinoši mīkstu miziņu. Tam noderēs dzērvenes, pīlādži un brūklenes, ananasi, cidonijas, teju visi citrusaugļi – jo īpaši citroni, apelsīni, kā arī ķirbji un pat burkāni un kabači. Vēl sukādes var pagatavot no spēcinošā ingvera.
Ogas pirms noturēšanas cukurā/tā sīrupā sadursta ar adatiņu – tas nepieciešams, lai cukurs tajās labāk uzsūktos. Bet augļus sagriež nelielās un garenās šķēlītēs. Cidonijām izņem serdi un atstāj klāt mīkstumu. Citrusaugļus sagriež daiviņās, izgriež mīkstumu un tad sagriež smalkās šķēlītēs, kas izskatās pēc svaigu miziņu skariņām. Ja sukādes iecerēts gatavot no ķirbjiem vai kabačiem – izvēlies tādus, kam ir plāna miziņa. Tad atliks tos vien sagriezt nelielos gabaliņos.
Kad ogas, augļi vai dārzeņi sagatavoti, tos pārber ar lielu daudzumu cukura. Sulīgākajām izejvielām cukuru vajadzēs attiecībā 1:3 vai 1:2, uz vienu kilogramu cukura izmantojot divus vai trīs kilogramus ogu/augļu/dārzeņu. Sukādēm var piešķirt izteiksmīgāku garšu un pievienot arī citronu sulu un papildu garšvielas.
Ar cukuru pārkaisītās topošās sukādes notur istabas temperatūrā 12–24 stundas, atkarībā no tā, cik lieli ir gabaliņi. Pēc tam nolej cukura sīrupu, kas izveidojies no sulām un cukura, bet sukādes pašas kaltē vienmērīgi izklātas apmēram divas dienas. Ja procesu gribas paātrināt – var kaltēt cepeškrāsnī, zemās temperatūrās (40–60°C). Stingrākus augļus, piemēram, cidonijas, pirms tam nedaudz novāra. Ja sukādes gribas mīkstākas, tad cukurā noturētās ogas/augļus pēc tam sasaldē, bet tad – kaltē.
