Dzīvnieku gaļas subprodukti senāk bijuši augstvērtīga delikatese, ko pie nokautā zvēra dīrāšanas varēja saņemt vien augstu stāvošie saimes locekļi. Mūsdienās gan aizvien retāk tiek gatavotas mēles, plaušas, aknas vai nieres, šo pienākumu atstājot vien vecākās paaudzes namamāšu ziņā. Taču, no cūkas vai liellopa nierēm nav ko baidīties – tās var pagatavot, un pat garšīgi!
Ne velti īstenas soļankas sastāvā jābūt arī nierēm – ar tām zupa vienmēr būs bagātīga un garda. Ir saprotams, kāpēc nieres ir tas subprodukts, kuru vairāmies ne vien iegādāties, bet pēc tam arī cept un vārīt – tās ir visai specifiskas, iztīrīšana prasa mazliet darba, kā arī nierēm ir raksturīgs aromāts, kas gatavošanas laikā ir jūtams. Kā tad īsti pagatavot šo produktu un padarīt tīkamu ēšanai?
Vispirms jāizlemj, kura lopiņa nieres tad īsti tiks gatavotas. Tāpat kā jebkura gaļa, arī katra dzīvnieka nieres ir citādākas. Jāņem vērā, ka maigākas garšas nieres būs jauniem lopiņiem, bet jau padzīvojušu dzīvnieku nieres būs ar visai izteiksmīgu un specifisku garšu, kas var nepatikt. Visām nierēm apkārt ir tauku slānis, kuru pirms gatavošanas vajag noņemt. Ja vien ir tāda iespēja, to var palūgt izdarīt miesniekam gaļas veikalā.
Cūku nieru forma atgādina sarkanās pupiņas. Tām ir gluda virspuse un katras nieres svars var būt no 130 līdz 150 gramiem. Cūkas nieres pirms gatavošanas pārgriež pa izliekuma līniju un tad ar asu nazi izgriež no vidus dziedzerus, plēvītes un urīnvadu. Vecāka dzīvnieka nieres pirms gatavošanas vajadzētu vismaz stundu līdz divas izmērcēt pienā.
Jēra nieres ir pavisam nelielas – to svars ir aptuveni 60 grami. Tās ir stingras, ar izteiksmīgu garšu. Pirms gatavošanas tās divreiz noblanšē verdošā ūdenī, bet pēc tam liek nostāvēties ledusaukstā ūdenī vismaz 15 minūtes.
Teļa nieres, salīdzinājumā ar liellopa nierēm, ir krietni vien maigākas garšas ziņā. Arī teļa nieres pirms gatavošanas izmērcē, bet šoreiz etiķūdenī un vismaz pusstundu.
Liellopa nieres ir vislielākās – tās sver no 750 gramiem līdz pat vienam kilogramam. Liellopa nieres nav tik gludas, kā cūku un jēra nieres, un pirms gatavošanas tās uzmanīgi jāiztīra no dziedzeriem, tauku plēvītēm un citām neēdamām sastāvdaļām. Pirms gatavošanas lielākā lopa nieres vajag izmērcēt etiķūdenī vismaz stundu, lai nodrošinātos pret smakām (mērcēt var pat divas stundas). Uz vienu litru ūdens vajadzīgas 1-2 ēdamkarotes etiķa. Liellopa nieres var blanšēt arī verdošā pienā. Tās var cept, grilēt, sautēt un pat pagatavot līdzīgi kā liellopa stroganovu.
Galvenais – novārīt un nepārcept
Lai lielāko dzīvnieku nieres, piemēram, liellopa vai teļa, būtu ēdamas un smaka nozustu, tās novāra verdošā ūdenī vismaz 2–3 reizes. Nieres liek katlā, pārlej ar ūdeni un tiklīdz tas vārās, ūdeni izlej un atkārto procesu. Ūdeni, kurā novārītas nieres, nekādā gadījumā nevajadzētu pēc tam izmantot gatavošanā.
Mazāko dzīvnieku, piemēram, jēra nieres, kas ir vispateicīgākās gatavošanai, var vienkārši apcept uz pannas vai sautēt. Taču tās gatavojot ir jāvaktē, lai nepārceptos. Tiklīdz kā nieres ir apbrūnējušas no ārpuses un to vidus vēl ir manāmi sārts, nieres būs gatavas. Pārceptas nieres būs pārāk sīkstas un neēdamas.
Ja nieres nolemts pasautēt, tad to dara kopā ar citām sastāvdaļām – sīpoliem, garšvielām, kā arī sēnēm. Tās lieliski garšos kopā ar sarkanvīna un miltu mērci. Nieres gan nevajadzētu mērcē vārīt, jo tad tās paliks sīkstas. Vislabāk mērci pārliet jau pasautētām nierēm uz šķīvja, norāda "Smithmeadows.com".
Ja nieres pievieno soļankai, tad laba izvēle būs cūku nieres. Tad var izmantot nieru novārīšanas metodi – nieres novāra divas reizes svaigā verdošā ūdenī vismaz 20 minūtes (pēc vārīšanas ūdeni izlej, tas nav izmantojams), bet trešajā vārīšanas reizē nieres vāra kopā ar garšvielām un sīpoliem. Pēc tam novārītās nieres atdzesē, kad tas izdarīts, pārgriež, izņem urīnvadu un plēvītes, un ir gatavas zupai.
Padomus par nieru gatavošanu var smelties arī portāla "Cālis" forumā.
Ģimenes soļanka Trakās raganas gaumē
Ja neesi gatavs veltīt trešdaļu dienas zupai un smukai griešanai, tad šī zupa nav Tev!!!
Sātīga, garda zupa mūsu ģimenes gaumē. Nekādi nepretendē uz "īsto" soļanku, jo tās ir daudz, katrs uzskata, ka tā, kuru viņš vāra ir tā īstā, no pirmavotiem nākusī.
Maskavas soļanka
Maskavas soļanka sātīgām pusdienām un vakariņām. No norādītajiem daudzumiem sanāks milzu katls!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
