Foto: Shutterstock
Tālās Ķīnas kulināro tradīciju vēsmas Latvijā vairs nav nekāds jaunums – ķīniešu restorāni, bistro un ēstuves vismaz galvaspilsētā ir teju uz katra stūra. Kas reiz ļāvies šīs eksotiskās virtuves valdzinājumam, noteikti vēlēsies atkal un atkal izbaudīt tai raksturīgās garšas, tekstūras un aromātus. Tiktāl viss būtu jauki, bēda tikai, ka šis prieks nebūt nav lēts, it īpaši, ja par Ķīnas virtuvi ir sajūsmā visa ģimene, vēloties mieloties ar vokpannā gatavotiem ēdieniem biežāk nekā reizi mēnesī.

Mūsu ģimenē ķīniešu virtuves garšas ienāk vismaz reizi nedēļā – gan tādēļ, ka mājās gatavots ēdiens ir stipri vien lētāks, gan tādēļ, ka tā es varu būt pārliecināta par to, kas ir tā sastāvā, turklāt katrs var izpausties pēc sirds patikas, liekot uz sava šķīvja tik daudz labumu, cik vēlas. Tādēļ skaidrošu, kā mājās ātri un vienkārši pagatavot ķīniešu restorāna cienīgu maltīti, nepārmaksājot par to.

Protams, es ik pa laikam “iemetu aci” kādā pavārgrāmatā vai tīmeklī, lai smeltos iedvesmu, bet lielākoties gatavoju, neizmantojot receptes un paļaujoties uz izjūtu un savām daudz pieredzējušajām garšu kārpiņām. Šoreiz padalīšos ar vienkāršām un “atstrādātām” garšu kombinācijām, izmantojot produktus, kas atrodami teju katrā virtuvē. Kādas tad ir pamatlietas, kurām noteikti jābūt mājās, lai varētu pagatavot ķīniešu ēdienu:

  • Dārzeņi;
  • Gaļa (var iztikt arī bez tās);
  • Sojas mērce;
  • Ingvers;
  • Kartupeļu ciete;
  • Eļļa;
  • Rīsi, nūdeles vai makaroni.

Tālāk par visu pēc kārtas.

Dārzeņi

Foto: DELFI

Ķīniešu virtuvei raksturīgas garšas var piešķir teju visiem dārzeņiem, bet es parasti neaizraujos ar eksotiskiem un dārgiem risinājumiem, bambusa dzinumus un pakčoju aizstājot ar pašmāju labumiem: kabači, burkāni, paprika, ziedkāposti, brokoļi, sīpoli, kāršu pupiņas, selerijas kāti, sēnes (sezonā – mežā salasītās, ziemā – šampinjoni), ķiploki, čili pākstis. Noderēs arī plānās strēmelītēs saēvelēts kāposts, sarkanais kāposts vai Ķīnas kāposts. Kombinācijas var būt visdažādākās – nekādi stingri priekšraksti nav jāievēro. Ja tev ir pieejami vismaz trīs dažāda veida dārzeņi, vari droši ķerties pie gatavošanas.

Dārzeņus parasti griežu plānos salmiņos vai plānās strēmelītēs. Sīpolus nesmalcini pārāk sīki – pietiks, ja tos pārgriezīsi uz pusēm, tad pārgriezīsi katru pusi gareniski un sadalīsi palielos kubiņos.

Ja vēlies, dārzeņu klāstu vari papildināt arī ar augļiem. Īpaši ērta izvēle ir sīrupā konservēti augļi, no kuru klāsta es visbiežāk izvēlos ananasus vai persikus, sagriežot tos kubiņos vai šķēlēs.

Gaļa

Foto: DELFI

Visbiežāk izmantoju plānās strēmelītēs vai plāksnītēs sagrieztas vistas filejas vai atkaulotus vistu šķiņķīšus bez ādas. Esmu izmantojusi arī plāni sagrieztu liellopa un cūkas fileju vai tīģergarneles, bet vistas gaļa ir mana visbiežākā izvēle.

Pirms cepšanas strēmelītēs sagrieztai gaļai uz smalkās rīves pierīvēju ķiploka daiviņu, gabaliņu ingvera un pievienoju kādu ēdamkaroti sojas mērces. Visu samaisu un ļauju iemarinēties, kamēr tiek cepti dārzeņi.

Ja ir luste darboties un nav jāskaita minūtes, tad apmarinētos gaļas gabaliņus var dāsni apviļāt kartupeļu cietē un katliņā uzkarsētā eļļā pa porcijām fritēt pāris minūtes, līdz tie ir zeltaini un īpaši kraukšķīgi, notecinot lieko eļļu uz papīra dvieļiem.

Mērce

Foto: DELFI

Lai pagatavotu universālu mērci (šis produktu daudzums paredzēts lielajam katlam, ja gatavosi mazāku ēdiena daudzumu, samazini produktu daudzumu uz pusi), tev būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas:

70-80 ml gaišās sojas mērces;
3-4 ĒK jebkāda kečupa vai tomātu mērces;
350 ml buljona (nesālīta) vai ūdens (daļu var aizstāt ar apelsīnu, ananasu vai citu sulu);
2-3 ĒK cukura vai medus
1/2 citrona sula (ja nav, vari to aizstāt ar šļuku ābolu vai vīna etiķa);
1 ĒK (ar kaudzi) kartupeļu cietes;
3-4 ķiploka daiviņas;
2-3 cm ingvera gabaliņš.

Sojas mērcei pievieno ūdeni, kečupu, cukuru, citrona sulu. Uz smalkās rīves pierīvē nomizotus ķiplokus un ingveru. Pagaršo – mērcei jābūt pikanti saldskābai un ļoti “kreftīgai” – savienojoties ar pārējām sastāvdaļām tā kļūs maigāka. Iemaisi cieti, līdz vairs nav manāmi kunkulīši.

  • Ja vēlies ik reizi izmēģināt jaunas garšu kombinācijas, te atradīsi daudz recepšu ātri pagatavojamām mērcēm, kas piemērotas ķīniešu virtuves ēdieniem.

Piedevas

Foto: Shutterstock

Ātrākais variants ir visparastākie makaroni – jebkāda veida un formas, bet jo īpaši spageti. Šis variants īpaši garšo bērniem. Makaroni piesūksies ar mērci, kļūstot īpaši garšīgi un aromātiski. Ja kāds, lasot šo, groza galvu un rauc pieri grumbās, pie sevis purpinot, ka makaroniem ar ķīniešu virtuvi nav nekā kopīga, es piekrītu. Protams, ja esi bezgala konservatīvs un atzīsti tikai un vienīgi autentiskus risinājumus, vari makaronus droši aizstāt ar stipri vien dārgākajām rīsu, olu vai griķu nūdelēm, bet pārējiem iesaku nepārmaksāt un izmantot makaronus – būs garšīgi, un vai tad tieši tā nav svarīgākā ēdiena kvalitāte? Starp citu, nepieciešamības gadījumā itin gards ķīniešu ēdiens sanāks arī no “roltonu” paciņās iepakotajiem nūdeļveidīgajiem izstrādājumiem.

Arī rīsi ir pārbaudīts variants. Derēs jebkādi, kas nopērkami uz akciju. Ja kāds uzskata, ka ar Basmati vai Jasmīnu rīsiem ēdienam būs daudz labāka garša, lai nu tā būtu. Mani novērojumi gan rāda, ka, sajaucoties ar dārzeņiem, gaļu un mērci, rīsi iemantos to aromātus, tādēļ šajā gadījumā (pretēji, piemēram, plovam) nav nozīmes rīsu veidam, bet gan to gatavošanas tehnikai – rīsus nekādā gadījumā nevajadzētu pārvārīt. Izsmeļošas pamācībās, kā rīsi būtu pareizi vārāmi, atradīsi te. Bet, arī ja gadās kāda iemesla pēc rīsus pārvārīt līdz putras konsistencei, tas nebūt nenozīmē, ka tie būtu ārā metami – liec šķīvī, pārlej ar mērci un baudi nesteidzoties.

Gatavošanas secība

Foto: DELFI

Svarīgākā lieta, kas jāņem vērā, gatavojot ķīniešu ēdienu, ir tāda, ka visas sastāvdaļas noteikti ir jāsasmalcina un jāsagatavo jau iepriekš, tikai tad var pannā karsēt eļļu, jo tālākie notikumi risināsies zibenīgā ātrumā. Es iesaku arī rīsus vai makaronus novārīt iepriekš, lai ar mierīgu sirdi varētu ķerties pie cepšanas.

Otrkārt, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, ķīniešu ēdienu vari pagatavot arī tad, ja tev nav vokpannas. Derēs arī visparastākā panna – vēlams lielāka izmēra.

Pannā kārtīgi uzkarsē 2-3 ĒK eļļas (es parasti izmantoju rapšu vai kukurūzas eļļu, jo tās ir piemērotas cepšanai augstā temperatūrā) un liec cepties dārzeņus, ar koka lāpstiņu apmaisot tos un cepot ne ilgāk kā 2 minūtes, lai tie nezaudētu kraukšķīgumu, krāsu un nesāktu atsuloties. Es parasti katra veida dārzeņus šim ēdienam izmantoju aptuveni vienādā daudzumā un cepu tos kārtām – katrā cepšanas reizē pannā liekot vienu “zorti”. Cepšanas laikā nekādas garšvielas vai sāls dārzeņiem un gaļai nav jāpievieno – visu beigās paveiks mērce.

Kad, piemēram, burkāni ir apcepti, liec tos katlā ar vāku, pannā atkal lej eļļu un cep nākamo dārzeņu kārtu, tā turpinot, līdz viss apcepies un salikts katlā. Pēdējo apcep gaļu, ja vien gabaliņi jau iepriekš nav nofritēti eļļā. Tad pievieno gaļu katlā dārzeņiem, iemaisi, pārlej visu ar mērci (iepriekš izmaisot to, lai izvairītos no cietes nogulsnēm) un karsē uz nelielas liesmas. Kad virums sāk sabiezēt, iegūstot zīdainu spīdumu, ēdiens ir gatavs. Tagad atliek tikai bļodā likt rīsus, nūdeles vai makaronus, visu devīgi pārliet ar mērci un likt lietā savas veiklās irbulīšu virpināšanas prasmes. Ja vēlies īpaši “nošikot”, pārkaisi savu meistardarbu ar sausā pannā apgrauzdētām sezama sēkliņām vai sakapātiem zaļajiem lociņiem.

Kad visiem vēderi jau pilni, katlā palikušajiem dārzeņiem ar gaļu un mērci pievieno pāri palikušos rīsus vai makaronus un visu samaisi. No rīta liec kārbiņā un ņem līdzi uz darbu gardai pusdienu pauzei.

Lai labi garšo!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!