Virtuvē uzglabājamās dārza veltes
Ķiplokus pēc izraušanas no zemes noskalo ar ūdeni, notrauc lieko zemi. Tad izkārto saulītē un ļauj tiem kārtīgi apžūt, ik pa laikam pagrozot, lai ķiploki nožūtu vienmērīgi. Kad ķiploku bārkstiņas sausas, tiem apgriež kātus un saber tos kādā pītajā groziņā. Tad noliek virtuvē, ērtā vietā, lai varētu atrast, kad nepieciešami.
Sīpolus glabā līdzīgi. Pēc izraušanas no zemes tos kārtīgi notīra ar birstīti un apžāvē saulē. Sīpoli gatavi nešanai iekšā, kad tiem pilnībā apkaltušas astītes – tad pa šo vietu sīpolos netiks infekcijas, norādīts vietnē "Still tasty". Kad astītes apkaltušas, sīpolus saber groziņā vai satin virtenē (kā to izdarīt, lasi šeit) un nes uz virtuvi. Svarīgi – sīpolus nevajadzētu glabāt turpat, kur kartupeļus, citādi abi dārzeņi ātri sabojāsies!
Pupas un zirņus novāc, pākstis kārtīgi izžāvē un tad izloba. Pupas un zirņus tad saber stikla burkās vai cieši noslēdzamās kārbās un glabā kādā virtuves plauktiņā.
Virtuvē kādā tumšākā vietā var glabāt arī kartupeļus, taču īslaicīgi. Tos sausus saber groziņā vai traukā un liek vietā, kur nespīd dienasgaisma.
Vēsā telpā un pagrabā uzglabājamas veltes
Kartupeļi ir tie, kurus lielā daudzumā nepieciešams uzglabāt visai vēsā telpā, lai tos varētu ēst visu ziemu. Vislabāk tos glabāt kādā koka kastē vai auduma maisā, kā to jau izsenis darījušas mūsu vecmāmiņas laukos, kur ir pagrabi un pieliekamie. Jāvaktē, lai tiem netiktu klāt mitrums, jo tad kartupeļi sāks bojāties.
Ķirbjus dārzā novāc ļoti uzmanīgi un rūpīgi, lai tie nesasistos pret zemi un nedabūtu buktes, citādi sadauzītajās vietās lielās ogas sāks bojāties. Tāpat, ķirbjiem atstāj kātus un ļauj tiem izkalt, kas veicinās to, ka ķirbji nebojāsies, norāda "Garden.org". Galvenais ķirbjus nenovākt pāragri, kad to miza vēl mīksta – jāsagaida pirmie aukstumi un salnas, kad ķirbji paši pošas ziemošanai un tiem nokrīt lapas. Tad sanes tos vēsajā telpā, rūpīgi sakārto, lai tie nespiestos viens otram virsū – ideālā gadījumā, apsedzot ar salmiem.
Kabačus, patisonus un citus līdzīgos dārzeņus novāc tāpat kā ķirbjus. Ļauj to kātiņam izkalt un pārnes vēsā vietā ar labu gaisa cirkulāciju. Tomēr ņemot vērā to, ka kabači ir jutīgāki pret ārējo vidi, tos jāizlieto īsākā laikā.
Burkānus cenšas novākt līdz rudens salnām, kad ārā ir sauss laiks. Lakstus nolauž burkāniem uzreiz, jo tie veicina dažādu slimību rašanos un bojāšanos. Burkānus saliek kastēs un saknes pārber ar zemi. Uzglabā telpā, kas ir aptuveni +1°C auksta.
Bietes novāc, notīra, nogriež lakstus un glabā seklā kastītē, kurā sabērta zeme. Bietes pa vienai "iestāda" zemē, lai tās nebūtu cieši saskārušās viena ar otru, un novieto kasti labi ventilētā, vēsā telpā. Tām tīk, ja glabā tādos pašos apstākļos, kā burkānus.
Veltes, ko sasaldēt
Sasaldētā veidā vislabāk uzglabāt tos dārzeņus un pākšaugus, kam svaigā veidā ir diezgan īss mūžs. Piemēram, ziedkāpostus, brokoļus, zaļos zirnīšus, pupiņu pākstis, papriku, burkānus, garšaugus un citas veltes.
Lai dārzeņus sagatavotu saldēšanai, tos nomazgā, nosusina un sagriež sev tīkamos gabaliņos. Ir dārzeņi, kurus pirms tam nepieciešams blanšēt, piemēram, ziedkāpostus un sviesta pupiņas. Blanšēšanas špikeri meklē šeit. Kad dārzeņi sausi un gatavi saldēšanai, tos saber speciālos trauciņos vai maisiņos. Liek saldētavā un strauji sasaldē. Dārzeņus var glabāt ledusskapī 6–12 mēnešus, taču zināšanai jāieskatās špikerī.
