Pamatlikumi pareizai gaļas lietošanai un uzglabāšanai vasaras sezonā

Pašmāju lielākā gaļas pārstrādes uzņēmuma "Forevers" eksperte kvalitātes vadības jautājumos Taisija Gromova uzsver, ka minimālā formula, lai izvairītos no nepatīkamas pieredzes vai sliktākajā gadījumā – pat saindēšanās ar pārtiku, ir sekot līdzi produkta uzglabāšanai, derīguma termiņam un higiēnas normām.

Labvēlīgākā vide mikrobu izplatībai pārtikas mikroflorā ir temperatūra no + 25 līdz + 40 grādiem pēc Celsija skalas. Tieši tāpēc vasara ir piemērotākais laiks, lai pievērstu pastiprinātu uzmanību gaļas produktu un izstrādājumu uzglabāšanas nosacījumiem. Veicot ikdienas iepirkšanos, kā arī plānojot izbraukumus pie dabas, būtiski ir izvērtēt savus iepirkšanās paradumus. Vēlams iepirkuma grozu piepildīt secīgi – sākumā ar produktiem, kam ir lielāks derīguma termiņš un lielāka uzglabāšanas temperatūra. Svaigus gaļas produktus un izstrādājumus labāk iegādāties no atzītām saimniecībām un pārtikas ražotājiem, kā arī ir jānodrošina to maksimāli ātra nogādāšana līdz ledusskapim. Drošākā mēraukla, izvēloties gaļu, ir produkta derīguma termiņš, kas pamatoti norāda, cik ilgi produkts ir lietojams uzturā.

Vasaras laikā ledusskapja režīmu ieteicams regulēt tā, lai produkts glabātos pēc iespējas zemākā temperatūrā. Lai maksimāli ierobežotu mikroorganismu, sporu rašanos un attīstību, būtiski ir ledusskapi vai, piemēram, aukstuma somu uzturēt pastāvīgi tīru. Svarīgi atcerēties, ka silts ēdiens, ievietots ledusskapī, veidos kondensātu un ēdiena atūdeņošanos, kas veicinās pārtikas bojāšanos. Tāpat pa ledusskapja sekcijām nesašķirota pārtika ātrāk zaudēs savas īpašības, kas īpaši attiecas uz svaigu gaļu un citiem gaļas produktiem.

Lai, dodoties izbraukumā, izvairītos no veselības problēmām vai saindēšanās sekām, pārtiku, tai skaitā gaļu, vēlams iespējami ātrāk nogādāt aukstumā. Ja produktu pārvadāšana ir ilgāka par 1,5-2 stundām, ieteicams iegādāties aukstuma somu vai aukstuma elementus, tādējādi ilgāk saglabājot piemērotus pārtikas uzglabāšanas nosacījumus un mazinot saindēšanās risku. Arī gaļas produktu ražotāji bieži izmanto jaunākās iepakošanas tehnoloģijas – t.s. vakuumēšanu, iepakošanu aizsargatmosfērā, individuālus iepakojums u.tml. Ja gaļa neatbilstošā temperatūrā atrodas vairāk nekā 1,5 stundu, tās lietošana var nopietni kaitēt veselībai.

Alternatīva svaigai gaļai var būt termiski apstrādāti gaļas izstrādājumi, piemēram, cepamās desiņas un tradicionālie kūpinājumi, kas ir pateicīgāki gan pārvadāšanai, gan arī uzglabāšanai.

Ir vairāki pamatprincipi, izvēloties gaļu tirdzniecības vietā vai festivāla pārtikas stendā. Galvenajai trauksmes sirēnai ir jāiedegas gadījumā, ja gaļas kvalitāte – krāsa, smarža un konsistence – ir apšaubāma. Vienkārši nosakāmas bojātas gaļas pazīmes: nepatīkama gaļas smaka; gaļa svaigā griezuma vietā paliek lipīga; izdalījusies gaļas sula paliek duļķaina; tauki paliek pelēcīgi vai iesārti, kā arī lipīgi. Jāatceras, ka bojātās gaļas muskuļaudi zaudē elastību un gaļa viegli sadalās, esot uz šķīvja vai to turot rokās.

Uzglabājot gaļas produktus, jāievēro obligātas higiēnas normas, kas nodrošinās veselīgu maltīti un patīkamu atpūtu. Būtiska ir higiēna ne tikai gaļu uzglabājot, bet arī to pagatavojot. Tas nozīmē, ka darba virsmai un nažiem jābūt tīriem, kā arī ieteicams nomazgāt rokas katru reizi, pirms maltītes gatavošanas.

Pēc ilgstošām diskusijām par gaļas mazgāšanu, speciālisti tomēr vienojušies, ka svaigu gaļu nav nepieciešams mazgāt, pirms tā tiek termiski apstrādāta. Ja gaļu pirms gatavošanas nepieciešams sagriezt, ieteicams izmantot atsevišķus dēlīšus. Īpaša modrība pircējiem ir jāievēro plaši izplatītajos brīvdabas tirdziņos vai stendos, kas ir tradicionāls ēdinātāju piedāvājums vasaras festivālu laikā. Šis apstāklis vēl vairāk mudina uzticēties tikai profesionāļiem un zināmiem zīmoliem, kas ir spējīgi kvalitatīvi nodrošināt gan sanitārus apstākļus, gan piemērotu temperatūru, gan atbilstošus derīguma termiņus.