Sulīga arbūza meklējumi nav gluži laimes spēle. Ir virkne pazīmju, kas liecina – arbūzs ir gana nogatavojies vai tas tomēr pārlieku agri atvests tirgošanai. Palūkojot pieredzes padomus ''Cālis'' forumā, pavīd jau kaut kad dzirdēti paņēmieni, gan pavisam kas jauns gatavā arbūza meklējumiem.
Arbūza novērojumi atšķiras pēc tā, vai meklē veselu ogu vai jau sagrieztu uz pusēm, vai vēl mazākos gabalos. Ja sagrieztu arbūzu var labāk pasmaržot, tam redz mīkstumu – vai tas ir miltains vai sulīgs, taču veselai ogai to noteikt pagrūti, un nākas izmantot citas metodes. Runājot par to, kādu arbūzu pirkt labāk – sagrieztu vai vēl veselu, pavīd dažādi viedokļi, bet dzirdēts, ka labāk tomēr izvēlēties vēl nesagrieztos arbūzus.
Pat tad, ja mīkstums izskatās svaigs un sagrieztais arbūzs ietīts pārtikas plēvē, tas ātrāk bojājas un nav zināms, cik sen tas pārgriezts. Ja nu tomēr pērc jau sagrieztu arbūzu, raugies, lai vidus tam nav jau pārāk mīksts un ūdeņains, pēc krāsas mīkstums ir piesātinātā, ne blāvā krāsā (protams, ja tas nav dzeltenais arbūzs). Lai arī daudzi pievērš uzmanību sēkliņu daudzumam, tās neietekmē arbūza saldumu un novērots, ka saldi garšo gan tās ogas, kurām sēklu ir daudz, gan tās, kurām ir pavisam maz vai nav nemaz. Tāpēc tās ir tikai šķirnes īpatnības, bet, ja sēklas nepatīk, droši var izvēlēties pat arbūzus bez sēklām.
Ja vien tādu iespēju piedāvā, noteikti nogaršo arbūzu! Raugies, lai šķēli nogrieztu no līdzīga arbūza, lai nav tā, ka degustēt dod tos labākos, bet tirgo pavisam citus.
Ja redzi tirdzniecības vietā kādu klauvējam pa arbūzu, šis cilvēks zina, kā atrast labāko ogu (jā, arbūzs ir oga!). Tad, ja pieklauvēsi pie arbūza un pieliekot ausi dzirdēsi dobju skaņu, zini – tas ir gatavs ēšanai. Tie, kas dodas arbūza meklējumos uz tirgu, iesaka meklēt gruzīnu izcelsmes tirgoņus, jo viņu piedāvātās ogas nekad neliekot vilties. Lai spriestu, jāizmēģina, vai ne? Lielveikalā var meklēt arbūzus, kas importēti no Gruzijas, Kazahstānas, Ukrainas, arī Spānijas ogas neliks vilties.
Vēl kāda pārliecinoša pieeja labākā arbūza meklējumos – pievērst uzmanību kāta daļai. Ja kātiņa nav, tad, protams, to noteikt grūti, bet, ja tas ir sažuvis un sakrokojies, tas liecina par gana gatavu arbūzu. Saprotams, ka ieplaisājis, ar bojājumiem mizā arbūzs nav derīgs ēšanai.
Arbūzu šķirnes ir dažādas, taču aug tie visai līdzīgi, un ne jau kā āboli koku zaros. Ja zini, kā aug ķirbji, tad arbūzi diži neatšķiras, un tāpēc jāraugās, vai tirgošanā nonākušajai ogai ir redzama daļa, kas nav apsauļota saulītē, bet ir dzeltens plankums. Ja pleķis ir balts, tad oga vēl nav gana gatava. Arī mizas krāsa var pateikt priekšā arbūza gatavību – bālas vai neizteiksmīgas krāsas miza neliecinās to labāko, turpretim sulīgi zaļa un svītrota miza vien parāda, ka arbūzs jau ir pārgaidījies.
Kāda arbūzu cienītāja, kas pabijusi Tadžikistānā, aizguvusi vietējo mācību, ka nauda arbūzu iegādē nav jātaupa – jāpērk pats lielākais! Jo lielāks arbūzs, jo gatavāks un sulīgāks tas būs. Protams, šis padoms īsti neder, ja arbūzu kārojas nopirkt vienam vai diviem cilvēkiem, un tomēr, ja talkā ņemsi receptes no ''Tasty'' arhīva, vajadzēs nodrošināties ne ar vienu ogu vien, lai visu kārdinošo izmēģinātu. Kad labākā oga atrasta, palūko šos padomus, kā veikli un bez liekas tašķīšanās sagriezt sulīgo lomu. Starp citu, interesantus priekšlikumus, ko pagatavot no saldās ogas, iepazīsti šeit.
Tad, kad arbūzs jau iegādāts, noteikti nomazgā to, jo, galu galā tas mērojis tālu ceļu un to skārušas ne vienas rokas vien. Mazgāšanai izmanto kādu sūkli vai birsti, ideāli, ja ir speciālais augļu mazgāšanas līdzeklis. Var izlīdzēties ar siltu ūdeni. Ja nav plānots ogu ēst uzreiz, to ieteicams glabāt vēsā, tumšā vietā, bet ledusskapis ne vienmēr tam ir piemērotākā vieta, jo ilgstoši tajā glabājoties, mīkstums sāks sulot un zaudēt saldo garšu. Glabājot ledusskapī, atceries, ka tas jāizņem vismaz stundu pirms pasniegšanai, lai atgūtu tā īsteno garšu. Un vēl – ledusskapī vislabāk glabāt vēl nesagrieztu ogu, rekomendē ''Leaf''.
