Foto: Shutterstock
Ciete (kartupeļu vai kukurūzas) ir labs palīglīdzeklis ne vien ķīseļa pagatavošanai, bet arī mērcēm. Kāda ir pareizā cietes un šķidruma proporcija un kad tā jāpievieno katliņam?

Pirmais solis – cietes sajaukšana ar ūdeni. Cieti sajauc ar aukstu ūdeni attiecībā 1:1. Abas sastāvdaļas ieliek nelielā trauciņā un kārtīgi samaisa, lai veidotos pienaina izskata masa, kas atgādina saldo krējumu. Ja receptē norādīts, ka ciete jāsajauc ar kādu citu šķidrumu, piemēram, augļu sulu – to var darīt.

Otrais solis – pamatšķidruma uzkarsēšana. Neatkarīgi no tā, vai tiek gatavota mērce vai ķīselis, pamata šķidrumu uzkarsē katliņā, līdz tas sāk viegli burbuļot. Lai ķīselis sabiezētu pareizi, ūdens un cietes maisījums jāpievieno tādam šķidrumam, kas lēni vārās.

Trešais solis – pievieno cietes masu. Cietes un ūdens masu vēlreiz apmaisa, ja tā paguvusi noslāņoties. Tad pielej karstajam šķidrumam nelielu daudzumu no cietes masas un apmaisa – iespējams, ka nemaz nevajadzēs visu cieti. Ja tomēr šķidrums nav tik biezas konsistences, kā nepieciešams, pielej arī atlikušo cieti.

Ceturtais solis – šķidruma vārīšana. Kad ciete beidzot pievienota ķīselim vai mērcei, to vienmērīgi maisa ar karoti vai putojamo slotiņu un ļauj uzmest pirmo burbuli. Šķidrumu karsē tik ilgi, līdz tas sabiezējis līdz vēlamajai konsistencei.

Beidzamais solis – garšas un konsistences pārbaudīšana. Kad šķidrums uzvārīts, pārbauda, vai nav cietes piegaršas un viss sabiezējis, kā vajag. Ja jūtama cietes piegarša, ķīseli/mērci karsē vēl kādu brītiņu, līdz piegarša pazudusi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!